Vairāku gadu garumā veiktie grozījumi Krimināllikumā radījuši pamatu kolekcionāru apsūdzēšanai kriminālnoziegumos. Kolekcionāri spiesti slēpt savas kolekcijas vai tās pārdot ārzemniekiem – sarunā ar Neatkarīgo stāsta Rīgas kolekcionāru biedrības prezidents Jānis Upmalis un kolekcionārs ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Igo Zilbers.
Būvējot universālu izpētes rīku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju sašķirošanai labajos un sliktajos, netīrās naudas likuma autori ignorējuši faktu, ka arī izpētāmajam subjektam varētu būt kaut kādas tiesības. Piemēram, noskaidrot, kādu informāciju pakalpojumus liegusī banka par viņu savākusi, un, ja informācija ir kļūdaina, pieprasīt tās dzēšanu.
Līdz ar Saeimas atbalstošo lēmumu par vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā ģimenēm martā sāksies šo pabalstu izmaksa par katru bērnu. Lai arī par pabalstu senioriem vēl gala lēmums ne Saeimā, ne valdībā nav pieņemts, visticamāk, aprīlī vienreizēju pabalstu saņems arī visi pensionāri.
Šīs ārkārtējās situācijas laikā nav neviena likuma, kas sargātu parādnieku no parādu piedzinēju bardzības. Šādas likuma normas tika pieņemtas pērn pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Taču vasarā šīs likuma normas zaudēja spēku, bet jaunajā likumā nekas līdzīgs vairs nav iestrādāts. Vienlaikus parādu piedzinēji atzīst, ka pēdējā pusgada laikā Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc parādu piedziņas, kas liecina, ka parādi vairojas.
Sekojot citu valsts iestāžu piemēram, arī Finanšu izlūkošanas dienests tiešo pienākumu veikšanu aizstāj vai papildina ar sabiedrisko attiecību kampaņām. Viena tāda 20 000 eiro vērtībā turpinās pašlaik – Naudas dienas “Zini naudas li(ī)kumus”, bet jau nākamā kampaņa tiek plānota gada trešajā ceturksnī ar prognozējamo finansējumu līdz par 42 000 eiro apmērā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina Veselības ministriju pirms izskatīšanas valdībā novērst būtiskus trūkumus jaunajā mediķu darba samaksas kārtībā, lai tā nepasliktinātu ārstniecības personu situāciju.
Neticami, bet fakts. Latvijas valsts ir iesaistīta noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas shēmā, kas tiek īstenota caur Valsts kasi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Narkodīleriem, zagļiem, bandītiem, «baltajām apkaklītēm» un visiem pārējiem kriminālās vides pārstāvjiem ir iespēja caur internetbanku vai “Latvijas pastu” pārskaitīt naudu cietumos ieslodzītajiem līdzdalībniekiem, ko viņi savukārt tērē vai pārskaita tālāk pēc saviem ieskatiem. Ienākošā nauda ir noziedzīgi iegūta, bet iznākošā nauda no cietumnieka konta Valsts kasē ir kļuvusi kristālskaidra.
Latvijā ir aptuveni 12 tūkstoši senioru, kuri pārkāpuši 90 gadu slieksni un kurus būtu svarīgi vakcinēt pret Covid-19 pēc iespējas ātrāk, ja viņi ir izrādījuši vēlmi to darīt. Līdz svētdienas vakaram pirmo poti bija saņēmuši 563 šādi seniori. Tai pašā laikā vakcīna pret Covid-19 jau ir iepotēta 403 jauniešiem, kas nav vecāki par 20 gadiem. Viņu vidū ir arī prioritāro nozaru darbinieki, kurus plānots vakcinēt tikai vasaras beigās.
Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija aicina būt piesardzīgiem un iegādāties zāles tikai licencētās interneta vietnēs. Visām Latvijā likumīgi strādājošām tiešsaistes aptiekām ir vienota pazīšanas norāde – logotips, ar kura palīdzību tiek apstiprināts, ka attiecīgā interneta aptieka darbojas likumīgi.
Aukstajā vējā sabozušies, salā mīņājoties no vienas kājas uz otru, metot skaudīgus skatienus uz tiem, kas iznāk pa durvīm – šāda aina nav retums pie “Latvijas pasta” nodaļu durvīm jau kopš decembra. Tā vietā, lai attālinātas tirdzniecības buma laikā palielinātu kapacitāti, lielākā daļa “Latvijas pasta” nodaļu kopš pagājušā gada marta ir nevis palielinājušas, bet gan samazinājušas darba laiku, turklāt aizbildinoties ar to pašu ārkārtas situāciju.
Izgaisusi veselības ministra Daniela Pavļuta apņēmība atrast un sodīt vainīgos par jucekli Covid-19 vakcīnu iegādē. Ministrs aprobežojies ar disciplinārlietas rosināšanu pret savas ministrijas valsts sekretāri un Nacionālā veselības dienesta zema ranga ierēdni.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga savulaik apžēloja katru piekto notiesāto, kas viņai lūdza apžēlošanu. Valsts prezidents Egils Levits līdz šim izrādījis žēlsirdību vien 4% no noziedzniekiem, kas vērsās pie viņa ar apžēlošanas lūgumu. Vai nu valsts prezidenti mūsu valstī kļūst arvien cietsirdīgāki, vai arī noziegumi smagāki?
Jau pēc pāris dienām – 1. martā – iedzīvotāji var sākt iesniegt ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), cerot saņemt atpakaļ pārmaksāto ienākuma nodokli. Diemžēl jārēķinās, ka gaidītās maciņa papildināšanas vietā var nākties valstij vēl piemaksāt, jo nodokļu reformas brāķa dēļ Valsts ieņēmumu dienests ikvienu, kam pērn nodoklis ieturēts mazāk nekā vajadzētu, uzskatīs par nodokļa parādnieku.
Ikgadējais ceļu satiksmes drošības pārskats liecina, ka situācija uz Latvijas ceļiem iepriekšējā gada laikā ir būtiski pasliktinājusies, policija satiksmi kontrolē vāji, autovadītāji kļuvuši agresīvi, uz ceļiem pilns ar alkoholiķiem. Cilvēki mirst. Bērni mirst.
Līdztekus projektēšanai un būvēšanai jaunās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” attīstītājiem ir jāpaveic vēl kāds izšķiroši svarīgs uzdevums – jāpārliecina iedzīvotāji lietot dzelzceļu apstākļos, kad esošie dzelzceļa pakalpojumi ir lietotājam izcili nedraudzīgi un arī kaut kur braukt nav nedz vajadzības, nedz arī vēlēšanās. Jo kovids.
2020. gadā stājies spēkā 261 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums par valsts amatpersonu darbībā konstatētajiem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” pārkāpumiem. Sodīto vai aizrādījumu saņēmušo amatpersonu vidū ir visdažādāko valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonas, piemēram, Saeimas deputāti, ministri, pašvaldības domju priekšsēdētāji, deputāti, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, skolu direktori.
Covid-19 epidēmijas laikā, kad no slimnīcām prasa detalizētas atskaites par piemaksām izlietoto naudu, citas veselības nozares iestādes piemaksas izmaksājušas bez īpašas uzskaites. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mediķu piemaksām netika izmantota pat puse paredzētā finansējuma, savukārt valsts pārvaldē finansējums izlietots vismaz 60 procentu apmērā.
Pat ieguldot daudzus miljonus eiro digitālās revolūcijas īstenošanā, valsts nav spējusi savus reģistrus padarīt pieejamus un daudzmaz ērti lietojamus, tāpēc finanšu nozares kapitālā remonta jaunievedumu – klientu izpētes rīku – iecerēts atdot privātās un tiklab ārzemēs esošās rokās.
Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas veselības aprūpei paredzēti vairāk nekā 180 miljoni eiro. Naudu saņems vairākas ārstniecības iestādes Latvijā, taču – vai visas?
Pēc pagājušās nedēļas beigās saceltās ažiotāžas par iespēju pieteikties vakcinācijai pa tiešo kādā no vakcinācijas kabinetiem, tādējādi apejot rindu, šī prakse tika aizliegta. Seniorus vakcinācijai pieraksta vai nu kopējā rindā, vai pie ģimenes ārstiem. Tomēr tiem, kuriem palaimējās pierakstīties uz vakcināciju pa tiešo, pierakstu neanulēs. Viņi var doties uz vakcināciju bez bažām. Tiesa, vakcīnu gan vairs nevienam neļaušot izvēlēties.
Straujā temperatūras maiņa no dziļiem mīnusiem uz lieliem plusiem nodrošinājusi fantastisku iespēju atvadīties no ziemas – teju visā līča piekrastē brīvdienās slidoja, spēlēja hokeju, staigāja pa jūras virsu un brīnījās. Lieli un mazi. Cilvēki un suņi. Bet nu ar skubu jāgatavojas pavasara paliem un dažviet arī plūdiem.
Latvijas Pensionāru federācija nedomā atkāpties no savām prasībām nākamā gada budžetam un aicina politiķus atcerēties, kādus solījumus senioriem tie deva pirms vēlēšanām.
“Lai arī mēs iesniedzām virkni ierosinājumu, kā uzlabot pensionāru situāciju, praktiski neviens mūsu priekšlikums netika ņemts vērā,” sarunā ar Neatkarīgo atzīst Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
