Izpēte

Šā gada 2. februārī stājušies spēkā kārtējie grozījumi Krimināllikumā, kuri ļauj piespriest divu gadu cietumsodu ikvienam, kuram mājās, automašīnā vai mēteļa kabatā atrodas kāda kultūras vērtība vai senlieta – glezna, servīze, grāmata, ierocis, monēta, marka.

Apmaiņā pret uzņemšanu Eiropas Savienībā Lietuvas valdība Briselei savulaik apsolīja slēgt Ignalinas atomelektrostaciju, jo nākotnes plānos ietilpa Baltijas valstu un Polijas kopprojekts – Visaginas atomelektrostacija. Taču Visaginas projekts ir nomuļļāts, un tagad Lietuvai atliek vien celt politisku paniku par Baltkrievijas uzbūvēto Astravjecas atomelektrostaciju un saiņot glabāšanai savas Ignalinas radioaktīvos gružus. Tas jāsaskaņo ar Latviju.

Nākamajā mēnesī daudzas ģimenes saņems 500 eiro par katru bērnu, ko varēs izmantot pēc vajadzības. Lai šo naudu saņemtu, nekur nevajag pieteikties, reģistrēties vai rakstīt iesniegumu. Pabalsts ieskaitīsies kontā automātiski. Taču iesniegums ir jāraksta, lai pasargātu šo pabalstu no parādu piedziņas procesa, ja tāds ir uzsākts. Turklāt tas ir jādara, lieki nekavējoties, un drošāk arī naudu no konta noņemt drīz pēc ieskaitīšanas.

Bībeles pantu citēšana tikpat labi kalpo homoseksuālisma izskaidrošanai un popularizēšanai kā noliegšanai vai aizliegšanai.

Nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” pašpasludinātie brīvprātīgie inspektori ir nozaguši suni Arčiju, ar nodibinājumu saistītā biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele” to prettiesiski neatdod īpašniekam. Savukārt reģionālā pašvaldības policija faktiski ir asistējusi šai zādzībā, apzināti pārkāpjot Administratīvās atbildības likumā noteikto mantu un dokumentu izņemšanas kārtību.

Uzsākot senioru vakcināciju, Veselības ministrija aicina iedzīvotājus pieteikties vakcinācijai internetā www.manavakcina.lv, pa tālruni 8989 vai arī zvanīt savam ģimenes ārstam. Daļa no tiem, kam nav pieejams internets vai prasmes nav pietiekami labas, krīt panikā – telefons vairākas dienas nav sazvanāms, bet ģimenes ārstiem pašiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

“Pēdējais aicinājums ārvalstu subjektu filiālēm un pārstāvniecībām atklāt patiesos labuma guvējus,” šādu paziņojumu izplatījis Uzņēmumu reģistrs. Jau tuvākajās dienās no reģistriem tiks izslēgti 85% patiesā labuma guvējus neatklājušo. Tai pašā laikā kārtība, kādā ārzemniekiem jādeklarē patiesā labuma guvējs, ir bijusi juceklīga un nesakārtota.

Valsts kontroles veiktā revīzija par mediķiem un valsts iestāžu darbiniekiem veiktajām piemaksām atklāj, ka valdības piešķirtais finansējums mediķu atbalstam nav izlietots pilnā apmērā, pat ne puse no pieejamās naudas.

Šodien valsts sekretāru sanāksmē tiks skatītas Kultūras ministrijas (KM) sagatavotās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz nodevu jeb, kā noteikumos teikts – datu nesēju atlīdzību – iekasēt arī par katru pārdoto viedtālruni un visu veidu datoru cietajiem diskiem. KM iecerējusi, ka jaunā kārtība stātos spēkā jau 1. aprīlī.

Saeimas atbildīgā komisija vakar pilnīgi un galīgi izmeta laukā no netīrās naudas likuma grozījumu projekta blēņas par katram patiesā labuma guvējam pieprasīto kristālskaidro reputāciju, un pie reizes arī novērsa Finanšu ministrijas ieceri ar papildu darbiem un satraukumiem apkraut grāmatvežus un auditorus. Savukārt jautājums par klientu izpētes rīka jeb izspiegošanas sistēmas privatizāciju atlikts uz nākamo sēdi.

Latvijas sociālās aprūpes institūcijās ar pirmo Covid-19 vakcīnas devu līdz šim vakcinēti 682 klienti un 340 darbinieki – kopā 1022 cilvēki. Tomēr brīvdienās sociālās aprūpes centros vakcinācija praktiski nenotika, jo atsevišķi sociālās aprūpes centri neesot pieņēmuši ekipāžas, kas ieradušās vakcinēt centra iemītniekus.

Pēc Lietuvas jaunā ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa vizītes, Latvijas amatpersonas daudzina, ka “Latvija un Lietuva ir labi kaimiņi un sabiedrotie”. Taču arī labiem kaimiņiem pašu intereses ir tās svarīgākās, un tāpēc sauszemes robeža starp abām valstīm pastāv, bet jūras robeža – ne. Latvija nevēlas zaudēt sev piekritīgo naftu, un par to runās arī, kad pirmajā vizītē Latvijā ieradīsies Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Pēdējās dienās sociālos tīklus pārplūdinājušas bildes ar garajām cilvēku rindām pie lielveikalu ieejas. Taču, nīkstot šajā rindā, daudziem ir nemierīgs prāts par to, vai, iznākot no lielveikala, viņu automašīnas logu nerotās soda kvīts. Jo auto reģistrācijas automāts taču atrodas lielveikalā, un daudzviet, kamēr rinda nav izstāvēta un saņemts iepirkumu grozs vai rati, cilvēks veikala telpās netiek ielaists.

Lai gan Latvijā šobrīd ir pieejams tik daudz vakcīnu devu, lai ar pirmo poti pret Covid-19 jau būtu vakcinēti vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku, līdz svētdienas vakaram pirmā vakcīnas deva bija iepotēta tikai 20 861 cilvēkam, bet abas potes, kas pasargātu no saslimšanas ar Covid-19, bija saņēmuši 16 183 cilvēki. Izrādās, brīvdienās vakcīnu izvadāšana netiek organizēta. No piektdien Latvija piegādātajām vakcīnām uzreiz izvadāja tikai nelielu daudzumu, bet pārējo vakar un šodien. Līdz ar to, piemēram, svētdien pirmo poti saņēma tikai viens cilvēks. Vakcinācijas projekta birojs uzskata, ka nekāda apzināta kavēšanās ar vakcinēšanos nenotiek.

Vēlētāju padzītais Rīgas eksmērs Nils Ušakovs, aizbēdzis uz Briseli, savā politiskajā cīņā pasācis izmantot Kremļa propagandas metodiku, kritizējot Latviju kā neizdevušos valsti ar “nedabiskāko koalīciju Eiropā”. Formālais iemesls tam ir Saeimā virzītie Satversmes grozījumi dabiskas ģimenes aizsardzībai. Ušakovs zvejo LGBTI atbalstu, jo citādi viņam draud izdošana kriminālvajāšanai.

Slimnīcu kapacitātes stiprināšanai valdība piešķīrusi vairāk nekā 66,6 miljonus eiro. Taču to, kā šis lielais finansējums tiks sadalīts, Veselības ministrija pagaidām neatklāj. Arī valdībā ziņojumam par slimnīcu jaudu stāties pretim Covid-19 bija ierobežotas pieejamības statuss.

Romas katoļu pāvesta Franciska piemēram ar svētību viendzimuma pāriem sekoja Krievijas pareizticīgo patriarhs Kirils ar koronvīrusa pielīdzināšanu Dievam. Lai cik dažādi pēc satura ir abu lielāko kristiešu konfesiju vadītāju izteikumi, tie izraisa vienas un tās pašas aizdomas par baznīcēniem svarīgu viņu ticības apliecinājumu sagrozīšanu atbilstoši laicīgās varas vajadzībām.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ierosinājusi izmaksāt pabalstu vecuma pensionāriem un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Lai senioriem izmaksātu vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā, no valsts budžeta nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro.

Pilnībā nodevusies kovida seku apkarošanai, koalīcija tā arī nav spējusi vienoties par jēdzīgu risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Lai pasargātu iedzīvotājus un uzņēmējus no jaunajām kadastrālajām vērtībām, kas īpašumiem audzētu nekustamā īpašuma nodokli, spēkā tiks atstātas esošās – līdz pat 2025. gada beigām, cerībā, ka līdz tam laikam valdība kaut ko izdomās.

Rīgas pilsētas pašvaldības 2021. gada budžetā Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes izveidei un darbībai ir atvēlēti 229 008 eiro. No šī līdzekļu apjoma aptuveni 15 000 eiro ir paredzēti darba vietu iekārtošanai un nodrošināšanai. Tā kā jaunajā pārvaldē strādās pieci cilvēki, tad viena darba vietas iekārtošana izmaksās aptuveni 3000 eiro, tas ir, par aptuveni trešdaļu dārgāk nekā vienas darba vietas iekārtošana Vakcinācijas projekta birojā.

Atbildīgā Saeimas komisija ir atteikusies pildīt Finanšu ministrijas un Finanšu izlūkošanas dienesta pasūtījumu paātrinātā tempā bez iedziļināšanās izdzīt cauri parlamentam nekvalitatīvi sagatavotos grozījumus netīrās naudas likumā. Deputāti ķērušies pie dokumenta kapitālā remonta, un to nav iespējams izdarīt steidzamības kārtā. Tātad tiek atjaunota normāla likumprojekta virzība, un būs arī trešais lasījums.

Atbildīgā Saeimas komisija lēmusi tālāk nevirzīt vairāk nekā 12 tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu, kas aicina atcelt liegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus. Komisija gan apņēmās aicināt valdību pārskatīt spēkā esošo kārtību, kad epidemioloģiskā situācija būs uzlabojusies.