Izpēte

Kamēr valdību veidojošo partiju politiķi nav vienojušies, vai un kādu finansiālu atbalstu Covid-19 epidēmijas laikā sniegt ģimenēm ar bērniem, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ierosinājusi vienreizēju pabalstu izmaksāt arī vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Vienlaikus ar Jēkabpils mēra Aivara Krapa atkāpšanos no amata aktualizējies jautājums, ko savā pašreizējā vietā dara vēl kāds cits nevietā esošs Jēkabpils artefakts – sarkanās armijas lielgabals. Tā vietā, lai gādātu šo okupācijas simbolu projām, dome grasās ieguldīt naudu parciņā, kurā atrodas memoriāls.

Lai gan šobrīd Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu par Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas laikus neiesniegtajām amatpersonas deklarācijām, veselības ministrs Daniels Pavļuts, kas uzraudzīja Vakcinācijas projekta biroja darbinieku atlasi, nesaskata reputācijas riskus.

Patentmaksas maksātāji dīkstāves pabalstā par pilnu mēnesi teorētiski var saņemt 500 eiro, (pērn – 400 eiro mēnesī). Taču īstenībā atbalsts ir mazāks, jo dīkstāves pabalsts patentmaksātājiem pienākas tikai tad, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai arī ja patents bijis spēkā noteiktu laiku pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Līdz pagājušajai nedēļai tas bija pusgads, šobrīd – 3 mēneši. Patentmaksa ir no 50 eiro līdz 100 eiro mēnesī, Samazināta patentmaksa attiecas tikai uz atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Sociālajos tīklos noplūdinātā Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēle “Par sagatavošanos Covid-19 vakcinācijai” izraisījusi nelāgu rezonansi. Nevakcinēšanās entuziasti karavīru sargāšanu no sērgas uzskata par aplamību un sēj viņos nemieru attiecībā uz vakcinācijas obligātumu.

Vairākas politiskās partijas nākušas klajā ar ierosinājumu Covid-19 pandēmijas laikā ģimenēm ar bērniem izmaksāt vienreizēju pabalstu vai piemaksas. Covid-19 ārkārtas situācijas laikā ģimenēm ir pieejams krīzes pabalsts, taču Labklājības ministrijas dati neliecina, ka šādu pabalstu būtu saņēmis liels skaits ģimeņu, gluži pretēji. Vai vienreizējs pabalsts 500 eiro atrisinās ģimeņu problēmsituāciju jeb tas ir uzlūkojams kā populistisks gājiens, lai krātu sev politisko kapitālu?

Konkurences padome (KP) sagādājusi gan tikai morālu, bet toties lielu gandarījumu uzņēmuma “Baltijas Ekspresis” īpašniekam Rudolfam Meroni par ciešanām un zaudējumiem, kādus viņam nodarījis valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz).

Līdz ar iekšlietu ministra ierosinājumu pievienot Iekšējās drošības biroju (IDB) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, aktualizējusies ideja par dažādu tiesībsargājošo iestāžu reorganizāciju. Premjers sava ministra ideju gan neatbalsta, taču arī Valsts kontrole sola pievērsties šim jautājumam, bet bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) uzskata, ka IDB sevi ir kompromitējis.

Saeimas deputāti ir pildījuši norunu un iesnieguši netīrās naudas likuma grozījumos jaunus grozījumus, kas aplami sagrozīto grozīs atpakaļ. Un ne tikai to likumprojekta daļu, kas paredzēja par kristālskaidras reputācijas trūkumu atņemt uzņēmumu kapitāldaļas to īpašniekiem. Problēmas ir arī klientu izpētes rīka konstrukcijā un iecerē to nodot privātās rokās, bet pati galvenā ir laika trūkums.

Veselības ministrija ar naudas kompensācijām vēlas piesaistīt darbam veselības nozarē jaunos speciālistus un panākt, ka profesijā atgriežas tie mediķi, kas pašlaik strādā citas jomās.

Gan īstajām Latvijas lezbietēm un feministēm, gan visai par īstu naudu un melīgiem solījumiem nolīgtajai Stambulas konvencijas atbalsta grupai būtu ļoti derīgi painteresēties par savu nākotni – par dzīvi Eritrejā, kur jau izpildīta Stambulas konvencijas prasība novērst vardarbību pret sievietēm ģimenē.

Latvijas valsts prezidents Egils Levits atbilstoši savam statusam, tāpat kā viņa priekšgājēji, pārvietojas ar prestižu automašīnu. Taču saskaņā ar likumdošanu automašīnas ikdienas lietošanā pienākas arī bijušajiem valsts prezidentiem. Viņu vajadzībām iepriekšējos gados valsts ir nopirkusi vai nomā vairākas automašīnas, to vidū “Škoda Superb”, “Toyota Land Cruiser”, “Audi A8L Quattro”. Nupat Valsts prezidenta kanceleja eksprezidenta Gunta Ulmaņa vajadzībām noslēgusi jaunu nomas līgumu ar SIA “Pilna servisa līzings” par 2020. gada izlaiduma 150. sērijas “Toyota Land Cruiser” izmantošanu uz nākamajiem četriem gadiem.

Šveices kompānija “Gunvor”, ko ASV valdība un apcietinātais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pasludinājis par prezidenta Vladimira Putina korumpētās bagātības izcelsmes avotu, nākusi klajā ar atspēkojumu šiem apgalvojumiem, noliedzot jebkādu saistību ar prezidentu Putinu. Lai paziņojums sasniegtu plašāku Latvijas publiku, uzņēmums izvēlējies to izplatīt caur Neatkarīgo Avīzi.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti asā sarunā centās noskaidrot, vai un kāda ir bijusi labklājības ministres Ramonas Petravičas rīcība, lai samazinātu Covid-19 riskus sociālās aprūpes centros.

Šodien beidzas priekšlikumu iesniegšanas termiņš grozījumiem netīrās naudas likumā, un vismaz daļa pārspīlējumu, kas Finanšu ministrijas izpildījumā ar valsts galvenās finanšu izlūces Ilzes Znotiņas ziņu bija saliktas likumprojektā, tiks atkal ņemtas ārā. Uzņēmumu kapitāldaļas to īpašniekiem saistībā ar reputācijas trūkumiem netiks atņemtas. Toties pašai Znotiņai neapmierinošas reputācijas dēļ, visticamākais, tiks atņemts amats.

Vai Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča, neiesniedzot amatpersonas deklarāciju, ir pārkāpusi likumu vai nav, lems attiecīgās valsts institūcijas. Pati E. Juhņēviča vainu atzīst un ir gatava saņemt sodu, ja tāds tiks piespriests. Vienlaikus viņa uzsver, ka viņai nav bijis nekādu apzinātu nolūku deklarācijas neiesniegšanai, jo deklarāciju viņa ir izpildījusi, bet acīmredzot nav pilnībā pabeigusi.

Šodien valdība plānojusi lemt par ārkārtas situācijas pagarināšanu vēl uz diviem mēnešiem, tas ir, līdz 6. aprīlim. Ja šī iecere iegūs likuma spēku, tad ārkārtējā situācija Latvijā ilgs jau piecus mēnešus pēc kārtas, no kuriem četri būs pavadīti ārkārtējās situācijas pagarinājumā. Iedzīvotāju bažām, ka līdz ar to tiks pārkāpta likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” norma, pēc Saeimas speciālistu skaidrotā nav pamata, jo ārkārtējo situāciju varot pagarināt neskaitāmas reizes un katru reizi uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Taču, ja likumu interpretē šādā veidā, tas rada bažas, ka ārkārtējo situāciju Latvijā var pagarināt bezgalīgi.

Ja valsts amatpersona pauž nosodošu viedokli par spēkā nestājušos spriedumu, kuru nav pat lasījusi – tā ir tiesu varas un kopumā valsts varas graušana, paužot viedokli par tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzbrukumu Limbažu tiesas tiesnesim Kālim Jansonam, teica Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Andis Celms.

Latvijas mediķus un slimnīcas pārstāvošās organizācijas aicina Saeimu un valdību nekavējoties pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, citādi piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai 2021. gadā palielinātu mediķu atalgojumu par 25 procentiem.

Pašpasludinātie dzīvniektiesību inspektori pārkāpj robežas vārda tiešā nozīmē – viņi iekļūst privātos īpašumos un organizē viņiem nepiederošu dzīvnieku konfiskāciju un nogādāšanu patversmēs. Pārtikas un veterinārais dienests šādu rīcību vērtē kā klaju patvaļu. Tā esot dzīvnieku zagšana.

Meklējot darbiniekus labi apmaksātam darbam Vakcinācijas projekta birojā, kā pirmā prasība kandidātiem tika izvirzīta nevainojama reputācija. Tātad nekādu likuma pārkāpumu vai skandālu, kas varētu mest ēnu uz tobrīd topošo un nu jau strādājošo Vakcinācijas projekta biroju.

Lai arī ir samazinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata par pieņemamu bērnu fizisku sodīšanu, tomēr kopumā sabiedrība ir iecietīga un pat atbalsta šādu bērnu audzināšanu. Tādu fizisku bērnu sodīšanu kā pļaukas, raušanu aiz matiem, uzsišanu pa dibenu par pieļaujamām uzskata vairāk nekā puse vecāku, bet piektā daļa par normālu sodu joprojām uzskata bērnu pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu, secināts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pētījumā.