Izpēte

Pilsoņiem savācot nepieciešamo parakstu skaitu, lai Saeimai iesniegtu iniciatīvu par eitanāzijas legalizēšanu, aktualizēsies jautājums, pie kura vēl pirms Covid pandēmijas strādāja Veselības ministrija un ārsti – cilvēka dzīvības pārtraukšana vai neuzturēšana, ja tas ir neārstējami slims. Saeimā par šo jautājumu gaidāmas sarežģītas debates.

Beidzot kļuvis skaidrs, kāpēc koalīcija tik ilgi ņemas ar stratēģisko degvielas rezervju jautājumu, un šo skaidrību ir viesis neviens cits kā Krievijā arestētais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļņijs filmā “Putina pils. Vislielākā kukuļa vēsture”. Maksājot par pirmtiesībām iegādāties naftas produktus no uzņēmuma “Gunvor”, Latvija faktiski ieskaita naudu Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina kontā.

Absurdie tirdzniecības ierobežojumi, kas neļauj klātienē nopirkt grāmatas, zābakus, bikses, špakteles, sēklu paciņas un daudzas jo daudzas citas lietas, ilgst jau kopš pagājušā gada decembra vidus. Daļa preču tirdzniecības notiek kā komēdijā, kur pārdevējs un pircējs spēlē savas lomas kā teātrī, izliekoties, ka preču iegāde notiek attālināti. Tirgotāji ir uz izmisuma robežas, bet pircēji, kuriem preču iegāde tiešsaistē ir neiespējama, niknojas.

Kopš neatkarības atgūšanas aizvadītajās desmitgadēs būtiski attīstījusies tiesu varas izpratne par vārda brīvību un valsts amatpersonu tiesībām paust savu viedokli par tiesas lēmumiem. Ja aizvadītā gadsimta nogalē ministra viedokļa dēļ par tiesas lēmumu tika ierosināta krimināllieta, tagad tiesu vara vien aicina atturēties no pāragriem secinājumiem. Uzrunātais ministrs gan sola, ka kritiku tiesu varai, ja tā, viņaprāt, būs pelnīta, netaupīs arī turpmāk.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns novilcinājis lēmuma pieņemšanu par disciplinārlietas ierosināšanu pret Jaunās konservatīvās partijas biedriem pietuvināto tiesu izpildītāju Aigu Augustovu, liecina Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu pret partijas simpatizanti.

Mēģinājums publiski un atklāti vienoties par to, kā turpmāk uzturamas Latvijas valsts naftas produktu drošības rezerves, ir izgāzies. Informatīvā ziņojuma izskatīšana atlikta, un tagad koalīcija par to turpina debatēt aiz slēgtām durvīm. Mainot esošo virtuālo rezervju uzturēšanas modeli uz jaunu un darboties spējīgāku, būtu nepieciešamas vismaz 172 miljonu eiro lielas investīcijas, bet arī tā nav galvenā problēma. Koalīcijā joprojām nav vienprātības, ka šai degvielai fiziski jāatrodas Latvijā.

Tūkstoš jaunu Covid-19 pacientu dienā, katram pacientam ir vairākas kontaktpersonas, kuras ir jāinformē un jāapzvana, lai izstāstītu, kādi drošības pasākumi jāievēro. Slimību profilakses un kontroles centrs ar saviem resursiem to vairs izdarīt nespēj, tāpēc valdība pieņēmusi lēmumu par aptuveni 400 000 eiro sameklēt kādu organizāciju un nopirkt šo pakalpojumu. Covid-19 inficēto skaits sāka palielināties ne jau vakar, kad Ministru kabinets izskatīja šo jautājumu, bet vairākus mēnešus iepriekš, tāpēc aktuāls ir jautājums, kāpēc šāds risinājums nāk tikai tagad?

Vakcinācijas projekta birojs iekārtots Veselības ministrijas telpās. Lai “triecienspēkam pandēmijas uzveikšanai”, kā to nosauca veselības ministrs Daniels Pavļuts, būtu ērti strādāt, Veselības ministrija no sava budžeta atvēlējusi teju 20 tūkstošus eiro, lai iekārtotu šī biroja nozīmīgumam atbilstošas darba vietas.

Ar mēneša nobīdi Rīgas dome apstiprinājusi pilsētas jauno budžetu. Pārmaiņu koalīcija to pasludinājusi par prioritāšu, nevis ambīciju budžetu. Budžeta deficīts augs, taču tas nenozīmējot, ka Rīga grimst parādos. Taču pielikums Nr. 1 paskaidrojuma rakstam un Rīgas domes priekšsēdētāja ziņojumam par Rīgas pilsētas pašvaldības 2021. gada budžetu liecina, ko citu. Galvaspilsētas parādsaistības pārsniedz 0,7 miljardus eiro.

Ar 6,4 miljardiem Latvijā pašlaik augošo un vēl iestādāmo koku nepietiks kaut vai tikai 1,8 miljoniem Latvijā atlikušo iedzīvotāju, lai viņi atbilstoši Eiropas Komisijas instrukcijām aizvietotu visu naftas produktu patēriņu ar koksnes patēriņu.

Propagandas un cenzūras organizācija “Re:Baltica” nesen nāca klajā ar atmaskojošām un izsmejošām publikācijām saistībā ar Satversmē pieteiktajiem grozījumiem dabiskas ģimenes aizsardzībai. Taču atmaskot otru karojošo pusi šai konservatīvo un ultraliberālo spēku sadursmē propagandas kantoris izvairās. Tāpēc to izdarīs Neatkarīgā.

Bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzbrukumu Limbažu tiesas tiesnesim Kārlim Jansonam uzskata par nepieņemamu un nosodāmu rīcību, kas nepaliks nepamanīta, krimināllietai nonākot Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Pievienotās vērtības nodoklī, akcīzes nodoklī un vairākos citos nodokļos 2020. gadā valsts iekasējusi mazāk, nekā plānots. Toties ieņēmumi no soda naudām un sankcijām pērn izpildīti ar uzviju – iekasēti 38 miljoni eiro (par 18% vairāk, nekā plānots), un tā ir lielākā jebkad valsts budžetā nonākusī iekasētā soda nauda.

Ja tiesu sāk spriest politiķi, tas ir ceļš uz autoritārismu, kas nav savietojams ar demokrātiskas, tiesiskas valsts būtību – viedokli par pašreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna mutisko uzbrukumu Vidzemes rajona tiesas Limbažu tiesas tiesnesim Kārlim Jansonam un viņa pasludinātājam spriedumam t.s. Magoņa un Osinovska krimināllietā pauda bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Saeimas deputāti beidzot atjēgušies, ka viņiem personīgi nekavējoties jāiesaistās netīrās naudas atmazgāšanas likuma grozījumu uzraudzībā un virzībā, jo, atstājot šo procesu pašplūsmā, tiks pieņemts tāds likums, kas kaitēs ikvienam iedzīvotājam un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. No ierēdņu pārrakstītajām ārzemju konsultantu pavēlēm ir jāizravē absurdās prasības ierobežot cilvēku pamattiesības uz īpašumu un nodarbošanos ar uzņēmējdarbību.

Pensiju 2. līmenī šobrīd iesaistījušies 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Viņu izvēlētie pensiju plāni katrs uzrāda atšķirīgu ienesīgumu. Atšķirībā no pagājušā gada marta beigām, kad visi 2. pensiju līmenī pieejamie plāni 6 mēnešu ietvaros strādāja ar zaudējumiem, šobrīd gandrīz visu pensiju ieguldījumu plāni tiešām ir ienesīgi.

Četriem bijušajiem Ventspils attīstības aģentūras (VAA) darbiniekiem izdevies veiksmīgi atgūt ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) piemēroto sankciju dēļ “Swedbank” iesaldētās daba algas, atvaļinājumu kompensācijas, kā arī likumiskos procentus par vairāk nekā gadu iekavētajām izmaksām.

Nobalsojot par netīrās naudas likuma grozījumiem pirmajā lasījumā un vēl piešķirot likumprojektam steidzamību, deputāti nav ne iedziļinājušies, ne sapratuši, ka likumprojekts ir klajā pretrunā Satversmē noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Turklāt lielai daļai deputātu esošās redakcijas pieņemšana pašiem draud ar īpašumtiesību atņemšanu, jo viņu reputāciju nekādi nevar uzskatīt par kristāltīru – tādu, kāda turpmāk tiks prasīta no visiem patiesā labuma guvējiem.

Kopš brīža, kad Latvijā tika atklātas pirmās divas 5G bāzes stacijas, šī jaunā tehnoloģija ir ienākusi vairākās Latvijas pilsētās, tiesa, lielākoties tikai ar vienu 5G staciju. Šobrīd plašākais 5G tīkls, ja vien 13 bāzes staciju esamību var nosaukt par plašu tīklu, ir Rīgā.

Janvāris vēl nav beidzies, bet kurzemnieki jau sākuši tirgot šogad tecinātas kļavu sulas. Šogad par 2 litriem jāmaksā 3 eiro, pērn tādu pašu daudzumu pirmo kļavu sulu varēja nopirkt par 2,80 eiro.

Jo vairāk sodīs, jo lielākas būs prēmijas. Neierobežota vara un šāds stimulējošs mehānisms finanšu izlūkiem, kā arī visiem pārējiem dienestiem, kas pieteikušies netīrās naudas apkarotāju rindās, iestrādāts likuma grozījumos. Komersantiem tas draud ar nesaudzīgu izrēķināšanos, tostarp īpašumtiesību atņemšanu. Steidzamību, ar kādu šie grozījumi tiek dzīti cauri Saeimai, vēl ir iespējams nobremzēt.

Ministru kabinetam, Saeimai un politiskām partijām neuzticas 70 līdz 80 procenti iedzīvotāju, un tas nozīmē, ka lielāko daļu reformu, jaunu likumu, esošo likumu grozījumu, lēmumu un paziņojumu tauta uztver ar aizdomām. Šobrīd iedzīvotāji vairāk tic armijai, policijai, medijiem un baznīcai nekā politiķiem, no kuru lēmumiem ir atkarīga dzīve Latvijā un nākotnes perspektīvas.