Nav nevienas citas valsts varas sastāvdaļas, institūcijas vai iestādes, kas Latvijas iedzīvotāju acīs būtu mazāk populāra par politiskajām partijām. Taču, kad politiķi tiek kaut kādos amatos, viņi reitingu tabulās pamanās uzkārpīties augstāk par vietu, no kuras nākuši. Spēka struktūras un tieslietu sistēma nebūt nav tā sliktākā vide, kur taisīt profesionālo vai politisko karjeru. Tiesa gan, arī pozitīvās attieksmes avansu dažs pamanās izniekot.
Lai noskaidrotu, kur no “Suņu būdas” priekšnieka un Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa krimināllietas pazudis Ventspils tranzītuzņēmumu pārvaldītājs Rudolfs Meroni, Neatkarīgā vērsusies pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes ar lūgumu ļaut iepazīties ar pērnā gada sākumā izbeigto krimināllietu par nelikumīgu partijas finansēšanu.
Krišjāņa Kariņa valdībai sākot darbu 2019. gada janvārī, lielākā daļa politiķu sabiedrībai jau bija zināmi. Viszināmākie un vispozitīvāk novērtētie tobrīd bija pats premjers Krišjānis Kariņs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, visvairāk kritizētā – toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele, bet viņa jau arī vairs nav ministre. Šobrīd kritizētākās ministres tituls būtu jāpiešķir izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.
Jau vairāk nekā gadu ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nenodzīvos līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Tomēr iedzīvotāju interese par šo jautājumu vērtējama kā ļoti zema.
Organizācijas OECD interneta bibliotēkā par 46 dolāriem iespējams iegādāties pētījumu “Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study” (“Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte”). Kombinācijā ar trim Valsts kontroles ziņojumiem šis dokuments liecina par ļoti būtiskām pārmaiņām, kas sagaidāmas prokuratūras darbā.
Saeimas deputātu pastkastes šajās dienās pārplūdina LGBTQ+ seksa minoritāšu aģitācija. Viņi cenšas izgāzt Nacionālās apvienības rosinātos grozījumus Satversmes 110. pantā, lai tie netiktu pat līdz Saeimas komisijām. Parlaments par to lems šo ceturtdien.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sasaukusi sēdi, lai vērtētu situāciju sociālās aprūpes centros Covid-19 pandēmijas apstākļos. “Diemžēl mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka situācija aprūpes centros ir kritiska, turklāt mums absolūti nav skaidra un zināma, kāda ir Labklājības ministrijas un pašas ministres rīcība situācijā, kad aprūpes centros pieaug Covid-19 izplatība straujos tempos,” Neatkarīgajai atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”).
Tikai retais politisko procesu vērotājs pamanīja, ka starp veselības ministriem Ilzi Viņķeli un Danielu Pavļutu veselības ministra krēslā aptuveni piecas stundas pabija aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Veselības ministrijas ierēdņi mēģināja panākt, lai viņš paraksta vietējos aptiekārus diskriminējošos Ministru kabineta noteikumus.
Jautājot iedzīvotājiem, kā viņi vērtē konkrēta ministra līdzšinējo darbu, diemžēl negatīvo vērtējumu ir vairāk nekā pozitīvo. Turklāt daļu ministru tauta atpazīst visai vāji.
Latvijas daba ir neizsmeļams iedvesmas, prieka, izziņas un naudas avots tās pētniecībā iesaistītajām institūcijām un ekspertiem. Šogad noslēdzas galvenais posms Vislatvijas dabas skaitīšanas projektā, kurā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā krustu šķērsu izstaigāta visa valsts un arī upes izbradātas. Tagad ārpakalpojumā piesaistīti dabas eksperti to varēs darīt vēlreiz – tikai valsts zinātniskā institūta BIOR uzdevumā.
Divi pirmie gadi pēc Latvijas Republikas lielās jubilejas ir devuši atbildi uz jautājumu, vai latviešu tauta un valsts pastāvēs vēl nākamos 100 gadus. Nē, latviešiem vēl atlicis laiks starp 14 līdz 40 gadiem – labi ja divām, bet varbūt jau mazāk nekā vienai paaudzei.
Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, kas tika iesākts ar pavēli likvidēt Latvijas lielāko pašmāju banku “ABLV bank” un faktisku aizliegumu Latvijas kredītiestādēs apkalpot trešo valstu pilsoņus, pasludināts par pabeigtu. Taču banku un to klientu mocības turpinās. Kredītiestādes saņem sodus, bet klienti netiek pie savas naudas vai pakalpojumiem.
Bijušā Latvijas ārlietu un aizsardzības ministra, pašreizējā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieka Ģirta Valda Kristovska publiskie izteikumi, kā Krievija tiks piespiesta atkal savas kravas sūtīt uz Ventspils ostu, izsaukuši šim Latvijas politiķim adresētu ironijas un izsmiekla vētru Krievijas plašsaziņas līdzekļos.
Latvijas iedzīvotāju vidū iesakņojies paradums lielā daudzumā lietot Krievijas televīzijas kanālus vēl nenozīmē, ka tālab viņi atteiktos no Latvijas TV piedāvājuma. Tomēr proporcijai par labu pašmāju saturam vajadzētu būt lielākai. Īpaša problēma ir teju pilnīgs intereses trūkums par nopietnu sabiedriski politisko tematiku jaunatnes vidū, un tas primāri būtu jārisina valsts medijiem.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju regulāri patērē Krievijas televīzijas kanālu saturu. Latviešu ģimenēs dominē pašmāju mediju radītā produkcija, kamēr krievu ģimenēs – Krievijā tapusī. Savukārt jauni cilvēki tradicionālos medijus – televīziju un radio tikpat kā vispār neizmanto. Šāda aina paveras pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā pētījumā “Uzticēšanās institūcijām, politiķu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti”.
Latvijas valsts vienas nelielas iestādes personā saslēgusi ikgadējos līgumus par degvielas iegādes pirmtiesībām krīzes gadījumā. Jau atkal ievērojama daļa degvielas tiks glabāta ārzemēs, un jau atkal pakalpojuma sniedzēju vidū ir ar Kremli saistīta firma.
Katru dienu slimnīcas uzņem vairāk nekā simts Covid-19 pacientu vidēji smagā vai smagā stāvoklī, un tas ir vairāk, nekā, veselības stāvoklim uzlabojoties, var no slimnīcām pacientus izrakstīt.
Lietuvas un Igaunijas prezidenti, kuru alga pirms nodokļu nomaksas pārsniedz attiecīgi 9 tūkstošus eiro un 6 tūkstošus eiro, ir labāk atalgoti nekā Latvijas prezidents, kura alga šogad, tāpat kā pērn, nesasniedz 6 tūkstošus eiro. Taču atšķirībā no Latvijas prezidenta, kurš algā uz rokas, visticamāk, saņems vairāk nekā pērn, Lietuvas prezidenta alga pēc nodokļu nomaksas būs mazāka nekā pagājušajā gadā.
Jaunais gads atnesis būtiskas pārmaiņas sociālajā jomā. Tās galvenokārt saistītas ar izmaiņām sociālajā nodrošinājumā pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. 2020. gadā nozīmīgus lēmumus pieņēma Satversmes tiesa, atzīstot par neatbilstošiem Satversmei virkni valstī pastāvošo likuma normu attiecībā uz pensijām un pabalstiem, kā arī garantēto minimālo ienākumu.
Teju visām valsts amatpersonām šogad būs algas pieaugums. Lielāks atalgojums pienākas minimālās algas saņēmējiem. Tāpat nodokļu izmaiņu rezultātā strādājošiem uz rokas vajadzētu saņemt vairāk nekā pērn pat tādā gadījumā, ja alga nav palielināta. Taču vienlaikus nodokļu kāpuma dēļ šogad sadārdzināsies tabakas izstrādājumi, alkohols, atkritumi un transportlīdzekļu uzturēšana. Līdz ar to iespējams, ka vienu nodokļu kāpumi “apēdīs” ieguvumus, ko dod citu nodokļu samazinājums.
Neviens neapstrīdēs, ka aizvadītajā gadā sociālajā jomā būtiskākie notikumi saistīti ar pensiju jautājumiem un minimālo sociālo nodrošinājumu. Satversmes tiesa atzina par neatbilstošām Satversmei normas, kas nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru. Minimālās vecuma pensijas apmērs izraisa pensionāru diskrimināciju gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ.
2020. gads ar lieliem, melniem burtiem apstiprinājis Neatkarīgās 2016. gada janvārī izteikto brīdinājumu, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsāktā eiro drukāšana padarīs Latvijā nepieejamas pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus.
