Aivars Lembergs kā privātpersona vērsies KNAB ar trauksmes cēlēja ziņojumu, lūdzot noskaidrot, vai patiesi Latvijā notikuši apjomīgi koruptīvi noziegumi, kā to savos dokumentos apgalvo ASV kompetentās varas iestādes.
Latvijā nabadzības riskam ir pakļauta vismaz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju, un, lai arī samazinās nabadzīgo cilvēku īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, diemžēl tas notiek ļoti lēnu.
Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem, kā paši saka, atbalstīja valdības locekļu, tas ir Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu šā gada līmenī. Patiesībā šis apgalvojums ir klaja un nekaunīga sabiedrības maldināšana, jo ar šo savu balsojumu Saeima nolēma piešķirt valdības locekļiem algas pieaugumu.
Neskatoties uz krīzes diktēto digitalizācijas nepieciešamību, sākot ar nākamā gada 1. martu par katru nopirkto viedtelefonu un datora iekšējo vai ārējo disku visticamāk būs jāmaksā datu nesēju atlīdzības nodeva. Tā tiks iekasēta arī no tiem 95% viedtālruņu pircēju, kuri šo ierīci neizmantos legāli iegādātu autordarbu kopēšanai, tas ir, tam, kādēļ šī nodeva tiks ieviesta.
Latvijas iedzīvotāji šogad noteikuši sev mazāku svētku budžetu nekā pērn, svētku tēriņiem atvēlot tikai 16% no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Tas ir mazāk nekā pērn un pieticīgāk nekā vairākās citās valstīs.
Šie būs pirmie Ziemassvētki Latvijas Republikas vēsturē, kad svētvakarā pie galda drīkstēs sēsties pašu ģimene vien. Šis ir arī pirmais gads 15 gadu laikā, kad mielasta gatavošana neizmaksās daudz dārgāk kā pērn. Patiesībā, galdu ar tradicionālajiem Ziemassvētku gardumiem var uzklāt pat lētāk nekā pirms gada.
Ziemassvētku egles ir vienas no retajām nepārtikas lietām, ko šobrīd drīkst tirgot. Pārlūkojot eglīšu tirgotavas, jāsecina, ka to cenas mēdz atšķirties pat divkārt. Turklāt vairākās tirgotavās jau aizvadītajā svētdienā egļu rindas bija krietni izretinātas un atsevišķās vietās varēja nopirkt tikai vai nu pavisam mazas, vai ļoti garas egles.
Veselības ministrijas (VM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi aptieku izvietojuma kritērijiem izraisīs konkurences samazināšanos, mazo aptieku slēgšanu, izspiedīs no tirgus vietējos uzņēmējus, sašaurinās farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un radīs draudus valsts drošībai, – liecina Valsts kancelejā iesniegtie atzinumi un Neatkarīgajai paustais speciālistu viedoklis.
Latvijā jau līdz šim regulāri veic koronavīrusa Covid-19 sekvencēšanu, lai noteiktu, no kurām valstīm vīruss ieceļojis pie mums, un iespēju robežās, ņemot vērā, ka šī izpēte ir ļoti dārga, veic arī vīrusa SARS-CoV-2 mutāciju izpēti, Neatkarīgajai apstiprināja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins.
2020. gada 17. decembrī portālā "Re:Baltica" un 18. decembrī portālā "TVnet" publicētais un pret Neatkarīgo vērstais Sabīnes Bērziņas un Annijas Petrovas materiāls “Vai pašnāvību ir vairāk nekā Covid-19 nāvju?” ir veidots neprofesionāli, nekompetenti, nepārbaudot faktus un manipulējot ar informāciju. Diemžēl pēc šī materiāla publiskošanas Neatkarīgajai tika ierobežotas iespējas “Facebook” izplatīt bijušā Ministru prezidenta Viļa Krištopana viedokli.
Sociālās aprūpes centrus nav izdevies pasargāt no Covid-19. Pašlaik vismaz 13 valsts sociālās aprūpes centros ir atklāti inficēšanās gadījumi ar Covid-19 un saslimuši 435 šo centru iemītnieki, bet deviņi cilvēki miruši.
Somijas mazumtirdzniecības kompānija “Stockmann” pārdos savu leģendāro universālveikala ēku Helsinkos, tāpat arī 2003. gadā uzbūvēto ēku Rīgā un 1996. gadā pārbūvēto veikala ēku Tallinā. “Stockmann” plāno šajās ēkās turpināt strādāt kā nomnieks, saglabājot līdzšinējos pakalpojumus, tajā skaitā tupinot privilēģijas karšu un dāvanu karšu apkalpošanu.
Iespaids, ka policija vēlas izskatīt tikai primitīvāko versiju Pāvela Rebenoka slepkavības lietā, guvis jaunu apstiprinājumu. Nogalinātā advokāta draugi jau pēc policijas apķēdējuma noņemšanas notikuma vietā izstaigājuši slepkavu atkāpšanās ceļu un atraduši nepamanītu lietisko pierādījumu – asiņainu salveti. Policijai to nācies reģistrēt.
Lai gan Ministru kabineta sēde, kurā ministri apsprieda Latvijas Covid-19 vakcinācijas plānu, nebija publiska, Veselības ministrija publiskojusi ne tikai datus par potenciālo Covid-19 vakcīnu iepirkumu, bet arī to, cik kura ražotāja vakcīna maksā.
Finanšu nozarei sniegtie uzraudzības kantoru rīkojumi kļūst arvien pretrunīgāki. Vēl nesen bankām tika pavēlēts ziņot un atteikties apkalpot pat tādus klientus, kas, ierodoties filiālē, tikai izskatās iesvīduši un satraukušies, jo var taču gadīties, ka viņi vēlas atvērt kontu Ziemeļkorejas kodolprogrammas apkalpošanai. Bet nule ģenerālprokurors Juris Stukāns nācis klajā ar paziņojumu, ka bankas par nepamatotu atteikšanos atvērt kontus nepieciešams sodīt.
Līdz ar Saeimas lēmumu par valsts budžetu nākamajam gadam un valdības veiktajām izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā vismaz no politiķu puses ir izpildīti solījumi mediķiem un algas nākamgad tiks palielinātas tā, kā to paredz likums.
Uz pandēmijas upuru un inficēto skaitīšanas fona teju bez publiskas ievērības palicis ASV vēstniecības Latvijā ikgadējais paziņojums Starptautiskajā pretkorupcijas dienā. Tas ir viens no svarīgākajiem zemtekstu apkopojumiem, kurā tiek izziņotas jaunākās pavēles Latvijas valdībai un brīdināts par sekām šo pavēļu nepildīšanas gadījumā.
Saeima apņēmusies izdarīt visu nepieciešamo, lai ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam “ noteiktu viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu” atbilstoši Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumam.
“Inficējas, slimo un mirst arī ārsti, māsas un citi veselības aprūpē strādājošie, taču viņiem nav citas izvēles kā vien palīdzēt citiem ‒ viņu darbu nav iespējams veikt attālināti,” Latvijas ārstu, jauno ārstu un medmāsu vārdā sabiedrību uzrunā bērnu ķirurgs un veselības aprūpes vadības ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs profesors Dzintars Mozgis.
Pieteikusies vēl viena partija, kas izliekas nezinām par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Partija “Progresīvie”, kas līdz šim vairāk pazīstama ar radikālām idejām sabiedrības dzimumdzīves jomā, piebiedrojusies Jaunajai konservatīvajai partijai cīņā pret valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās.
Lai gan Latvijā tiek ražoti labi un kvalitatīvi produkti, pārtikas pakās, ko saņem Rīgas skolēni, tiek likts Polijā ražots piens. Lauksaimnieki ir nemierā, ka krīzē šādā veidā tiek atbalstīti citu valstu uzņēmumi.
