Pasaule nav gatava “jaunajam risku laikmetam”, teikts vakar publicētajā Stokholmas starptautiskā miera izpētes institūta (Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI)) ikgadējā ziņojumā “Miera ekoloģija” par miera apdraudējuma līmeni pasaulē.
18. maijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs oficiāli saņēma Somijas un Zviedrijas pieteikumu uzņemšanai. Tas ir vēsturisks notikums, jo gandrīz divus gadsimtus (kopš 1815. gada) Zviedrija bija neitrāla valsts. Tikai 1995. gadā, pievienojoties ES, Zviedrija zaudēja pastāvīgo neitralitāti. ES dalībvalstīm ir jāievēro kopēja ES politika, tāpēc ES dalībvalstis nevar tikt starptautiski atzītas kā pastāvīgi neitrālas valstis. Līdz 2008. gadam Zviedrija ārpus kopējās ES nostājas turpināja īstenot neitrālām valstīm raksturīgu politiku.
Atsevišķu pašvaldību lēmumi aizliegt azartspēles pašvaldības teritorijā ir lēts priekšvēlēšanu populisms, jo lēmumi ir pretēji likumam, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Viena no derdzīgākajām Krievijas propagandistēm Olga Skabejeva (viņa, šķiet, apzināti atdarina ļauno esesiešu tēlu no padomju laiku kinofilmām) savā raidījumā uz prokremliskā militārā apskatnieka Mihaila Hodorjonoka repliku, ka esam palikuši vieni pret visu pasauli, tēlotā izbrīnā atbildēja: bet Ķīna? Indija? Tie neskaitās?
Valsts kontrole, kas jau kopš 2015. gada kontrolē un vērtē e-veselības sistēmas ieviešanu Latvijā, pieņēmusi lēmumu turpmāk vairs nepārraudzīt ieteikumu ieviešanu šajā jomā.
Latvijas politiskajā vidē gluži kā aksioma tiek atkārtota frāze, ka vēlētājiem it kā nepatīkot “valdību gāzēji”. Tāpēc jebkuram politiskam spēkam, ja vien tas plāno sekmīgi piedalīties nākamajās vēlēšanās, esot par katru cenu jāizvairās no šī bēdīgā titula iegūšanas. Vai tā patiešām ir, un no kurienes šai “aksiomai” aug kājas?
Pēc iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisijas premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju.
Jau vairākus gadus nedzīvoju Rīgā, tāpēc tās sabiedrisko transportu izmantoju visai reti. Sanāca, ka tieši 14. maijā man bija ērtāk un vienkāršāk braukt ar vilcienu.
Vissvarīgākā, aktuālā ministre Marija Golubeva (AP), kas tagad jau atkāpusies no amata, un pats svarīgākais premjers Krišjānis Kariņš (JP), kuriem 9. un 10. maijs bija asi stūrainākās dienas visā gada kalendārā, par svarīgāku uzskatīja šajā laikā atrasties ārzemēs.
Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
„Krievijai jāpiešķir trešā vieta Eirovīzijas dziesmu konkursā, lai Putins sev saglabātu seju,” rosinājis Francijas prezidents Makrons. Tas gan ir tikai iesmējiens par Makrona vēlmi ielīst tur, kur saule neiespīd, jo kurš gan cits izteiks sirsnīgu atbalstu Krievijai, kam bija liegta piedalīšanās minētajā konkursā. Savukārt īstajai Putina „sejas saglabāšanai” Makrons piedāvāja Zelenskim „darījumu” – atdot Krievijai daļu Ukrainas teritorijas. Jā, nekāds otrais Šarls de Golls, par Napoleonu nemaz nerunājot, no Makrona nesanāks...
Atverot Latvijas Zaļās partijas (LZP) interneta mājaslapu, redzam divus stārķus, pēc tam zeltainas vārpas, pēc tam vēl Rīgas pilsētu ar Pēterbaznīcas gaili priekšplānā. Lasām, ka “ZZS iebilst pret politiskajām kvotām pašvaldību investīciju projektu vērtēšanā”, “ZZS pārstāvji Jelgavā tiekas ar iedzīvotājiem”, kas ir vecu ziņu virsraksti no aprīļa. Ja ticētu LZP mājaslapai, partija joprojām atrodas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sastāvā.
Somijas prezidents Saulis Nīniste un premjerministre Sanna Marina izplatījuši oficiālu paziņojumu par nekavējošu iestāšanos NATO. Plānots, ka Somijas parlaments apstiprinās šo lūgumu svētdien un attiecīgs dokuments tiks iesniegts NATO. Gaidāms, ka arī Zviedrija šajās dienās sekos šim piemēram.
Pasaule labprāt atkārto Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles reiz teikto, ka Kremļa saimnieks Putins esot zaudējis saikni ar apkārtni un dzīvojot paralēlā realitātē. Visas pazīmes liecina, ka tā arī ir, taču izskatās, ka paralēlā realitātē dzīvo ne tikai viņš. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Latvijai lemjot nojaukt tā dēvēto uzvaras pieminekli Pārdaugavā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) saskata vairākus riskus no Krievijas puses, tostarp iespējamas provokācijas un kiberuzbrukumus.
Jaunais politiskais piedāvājums: Tavars – Smiltēns – Sesks – Šmits un virs viņiem visiem, lai piedod vārdos nenosauktie, – jaunais nācijas tēvs Uldis Pīlēns, izskatās pietiekami iespaidīgi. Vismaz pagaidām šis uznāciens ir 14. Saeimas vēlēšanu lielākā intriga.
Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija, biedrība ”Liepājnieki” un uzņēmējs Uldis Pīlēns izlēmuši veidot jaunu politisku platformu, Saeimas vēlēšanās šā gada rudenī startējot apvienotā sarakstā.
9. un 10. maija notikumi pie okupācijas pieminekļa atklāja to, ko daudzi nojauta, bet kam līdz pat pēdējam negribēja ticēt. Latvijā dzīvo visai apjomīga 5. kolonna, savukārt valsts vara varbūt spēj būt stingra un apņēmīga mierīgos apstākļos, bet ir pilnīgi apjukusi un bezpalīdzīga krīzes situācijā.
Kopš piektdienas Latvijā iznāk “Novaja gazeta” Eiropas izdevums, kas tiek izdots sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas viļņi”. “Novaja gazeta”, kuras redaktors ir Nobela prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs, bija spiesta apturēt darbu Krievijā, jo pēc šīs valsts sāktā kara pret Ukrainu objektīvam masu mediju darbam tika noteikti neizpildāmi nosacījumi. Tie izpaudās cenzoru prasībā nesaukt lietas īstajos vārdos – nesaukt karu Ukrainā par karu, bet par “speciālo militāro operāciju”. Laikraksta žurnālistiem uzturēties Krievijā ir kļuvis pazemojoši, neciešami un bīstami.
Maija sākumā aprit divi gadi, kopš “Neatkarīgā” no tipogrāfiski iespiesta laikraksta pārtapa par kvalitatīvu digitālo dienas laikrakstu. Šajā laikā mēs vairāk nekā divas reizes palielinājām “Neatkarīgās” auditoriju. 2022. gada martā, atbilstoši “Google Analytics” uzskaitei, tikai “Neatkarīgo” apmeklēja 620 tūkstoši unikālo lietotāju.
