Komentāri

„Korupcija tevi neskar, līdz saņem jaunos rēķinus” – sauklis uz „konservatīvo” jaunā priekšvēlēšanu plakāta nogāž no kājām ikvienu, kurš to izlasa. Cik vienkārši! Uzreiz taču skaidrs: jaunajos rēķinos ir iekļauta samaksa par korupciju, bet ja tu neapmaksā rēķinus, korupcija tev iet garām... Paga... Bet ja tu samaksā? Nē, kaut kas sajuka.

Tautā iemīļotajam aktierim un režisoram Intaram Rešetinam šajās dienās nācās izbaudīt jauno, “liberālo” realitāti pēc tam, kad viņš pie šā attēla atļāvās pierakstīt: “Kurp virzāmies?”

Šovasar jo daudzās pasaules lidostās mēdz izcelties haoss pēdējā brīdī atceltu pasažieru reisu dēļ. Jūnijā dažādu ķibeļu dēļ liels skaits reisu tika atcelts Āzijā, pilotu trūkuma dēļ pusparalizētas bija Lagardijas un Ņūarkas lidostas (ASV), kā rezultātā globālās aviopārvadājumu problēmas “satecēja” Eiropā, kur lidostu haosa areāls izplatījās no Londonas līdz Amsterdamai un Berlīnei. Atcelto reisu skaits lēšams daudzos tūkstošos. Pašlaik situācija ir nedaudz uzlabojusies, taču arī tagad pasažieris nevar būt drošs, ka viņa jaukais ceļojums notiks tā, kā ieplānots, un viņam nebūs stundām ilgi jānīkst vai pat jāgaida diennaktis viesnīcā vai lidostas telpās.

Lai izkāstu 184 miljonus ES fondu naudas, Krišjāņa Kariņa valdība ir gatava enerģētiskās krīzes laikā saldēt iedzīvotājus. Lai gan Latvija jau ceturto gadu ir lielākais kūdras eksportētājs pasaulē, pagājušajā nedēļā Latvijas valdība pēkšņi atbalstīja atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā.

„Tas būs vēl ļoti ilgi. Vēl gadus trīs līdz piecus,” teic Jevhens kādai ukraiņu sievietei, kura atnākusi noskatīties viņa filmu par krievu iebrukumu Ukrainā 2014. gadā. Vēl trīs līdz piecus gadus viņa satrūksies no lidmašīnas dūkoņas kaut kur augstu debesīs. Jo lidmašīnas var nest nāvi. „Bet jūs esat rīkojusies gudri, atbraucot uz Latviju. Jūs esat brīvā un drošā valstī,” turpina Jevhens. Viņš apskauj sievieti, un šķiet, ka elpot kļuvis vieglāk.

Tagad, kad jau piecus mēnešus ilgst karš Ukrainā un nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē tas varētu tikt izbeigts, jāmēģina saprast, kā tad Putins plāno šo karu uzvarēt, jo objektīvi Krievijas pretstāve pārējai pasaulei, kura atbalsta Ukrainu, ir visai bezcerīga.

Sociālajos tīklos bieži var lasīt frāzes: Kā vispār kāds var par “šitiem” (tiek nosaukta konkrēta politiskā partija) balsot? Tur jau jābūt galīgi aptaurētam, lai “šitos” atbalstītu. Tām partiju reitingu tabulām taču nevar ticēt, jo kurš tad balsos par “tiem”. Skaidrs, ka visas šīs aptaujas ir nopirktas.

Man kaimiņos jau vairāk nekā mēnesi dzīvo ukraiņu bēgles – vecmāmiņa, mamma un divas meitas – Juļa (12) un Vika (3). Vārds pa vārdam esam iedraudzējušies. Dažreiz aizvedu viņas ar auto uz lēto, bet labo preču lielveikalu. Reiz aizvedu arī uz humānās palīdzības centru kādā noliktavā Mārupē, kur viņas sameklēja šādas tādas drēbes, ko vilkt mugurā. Vika, protams, uzreiz metās revidēt rotaļlietas un centās paņemt līdzi vairāk lācīšu un leļļu nekā spēj panest.

Latvijas politiskajā vadībā ir izveidojusies kopēja izpratne, ka jāpārtrauc pirkt Krievijā iegūto dabasgāzi. Šādas politikas mērķis ir nepiedalīties Krievijas militārās mašinērijas finansēšanā. Ikviens eiro, kas tiek samaksāts par Krievijas piegādāto dabasgāzi, ļauj Krievijai turpināt finansēt agresiju pret Ukrainu. Tāpēc arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uz Saeimu virzīja priekšlikumu, kas paredzēja ar likuma spēku noteikt, ka dabasgāzes piegāde no Krievijas ir aizliegta no 2023. gada 1. janvāra.

Kamēr bērnudārza audzinātāja nepateiks, ka, sēžoties uz poda, ir jānovelk bikses, tikmēr Daugavpils mērs spītīgi to nedarīs. Tas, protams, gaumes un labsajūtas jautājums. Mazliet citādi ir ar nepārvaramu vēlmi apmeklēt agresorvalsts rīkotus pasākumus: visi zina, ka tas ir, maigi sakot, pretvalstiski, taču Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš („Saskaņa”) domā tieši otrādi un šādus pasākumus apmeklē.

Otrajā pasaules karā neviena Lielbritānijas armijā iesauktā sieviete nesaņēma apbalvojumu par drošsirdību kaujas laukā. Vai tā bija diskriminācija?

Lai varas politika ar propagandas līdzekļiem sasniegtu maksimālu efektu, nepieciešama cenzūra – nacistiskajā Vācijā līdz 2. pasaules kara sākumam tika ieviesta absolūta cenzūra, novācot no ceļa ikvienu, kurš atļāvās kaut ko iebilst.

Trešdien, 13. jūlijā, sākās Saeimas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā. Pirmie savus sarakstu iesniedza atparisti (“Attīstībai/Par!”) un drīz vien piepildīja sociālos tīklus ar bildēm, kuras precīzi atspoguļo šīs politgrupas attieksmi pret gaidāmo darbu Saeimā.

Jūnija beigās Gruziju pārņēma kopš deviņdesmito gadu sākuma nepieredzēts demonstrāciju vilnis. Pret ko viņi protestēja? Pret to, ka ES Gruzijai atteica uzņemšanu kandidātvalsts statusā.

Analizējot Kremļa izteikumus un darbības, bija nojaušams, ka viss velk uz karu. Taču cilvēkam raksturīga vēlmju domāšana – ka varbūt tik traki nebūs, ka varbūt Putins joko un blefo. Taču izrādījās, ka joku nav.

„Lato Lapsam, vai ne, ir jo lielāka smaka, jo labāk. Viņš iet smakas virzienā, nevis taisnības virzienā, es atvainojos. (..) Es noteikti nelepotos, ja Lato Lapsa uzmestos man par aizstāvi. (..) Lapsam ir laba oža uz smakām. Kā jau maitēdājam,” valsts kontrolieris Rolands Irklis šopavasar vaļsirdīgi novērtēja savas attiecības ar žurnālistu Lato Lapsu, sarunājoties ar nu jau bijušo Valsts kontroles darbinieci Līgu Krapāni. Bet ar šo vērtējumu Irkļa attiecības ar Lapsu gan nebeidzās.

Pēdējo gadu pasaules lielie notikumi – Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā – liek pievērst saasinātu uzmanību propagandai. Ņemot vērā tās nozīmīgo lomu sociālajos procesos, “Neatkarīgā” uzsāk rakstu sēriju par propagandu. Kāpēc tā ir tik efektīva? Kā to atpazīt? Kā atmaskot?

Kazahstānas pārstāve Jeļena Ribakina ir kļuvusi par Vimbldonas tenisa čempionāta uzvarētāju. Viņa Kazahstānas pilsonību ir ieguvusi 2018. gadā, bet līdz tam ir bijusi Krievijas pilsone. Šā vai tā, Kazahstānas valstij tas ir milzīgs, nebijis sporta sasniegums un iespēja lepoties.

Šogad aprit 50 gadi diviem “gadsimta mačiem”. Lai arī man 1972. gadā bija tikai deviņi gadi, abus atceros lieliski, jo tie patiešām bija notikumi, kuri spilgti iespiežas atmiņā uz mūžu.

„Šis ir mūsu paaudzes laiks. Ja orki nāks, sitīsim viņus, cik spēsim, bet par velti neko neatdosim! Šī ir mūsu zeme. Un jauniešiem ieteiktu nebaidīties, bet apgūt pamatzināšanas, lai spētu aizstāvēt sevi un savus mīļos,” raksta aktieris un režisors Intars Rešetins. Vienkārši un saprotami. Tomēr uzskatu un viedokļu kariņš, ko izsauca aizsardzības ministra Arta Pabrika deklarētais starts virzienā uz vispārējo karaklausību (obligātais militārais dienests, OMD), turpinās joprojām.

Latvijas politiskās dzīves īpatnība ir tā, ka īsi pirms vēlēšanām partijas savos sarakstos aktīvi rekrutē sabiedrībā populāras personas. Nupat “Attīstībai/Par!” (atparisti) paziņojusi, ka apvienības sarakstā būšot pazīstamais dakteris Anatolijs Danilāns, bijušā Igaunijas prezidenta dzīvesbiedre Ieva Ilvesa un no Krievijas atbēgušais Solovjova TV aktieris Andris Lielais.

Krievijas armija bez kādas veselajam saprātam raksturīgas motivācijas 24. februārī iebruka Ukrainā un turpina tur darīt briesmu lietas – nogalināt, izvarot, laupīt, graut infrastruktūru. Un melot – visu laiku melot.