Viens no 9. maija “svinību” sausā atlikuma iznākumiem ir “Attīstībai/Par!” vārdu nesošā politiskā spēka patiesā nosaukuma izkristalizēšanās. Starp apzīmējumiem – gļēvuļu vai liekuļu partija – pārliecinoši uzvarējis pirmais.
Vakar Rīgā bija vērojama kārtējā Latvijas valsts pazemošana – rašisti ar Mamikinu priekšgalā demonstrēja, kurš šeit noteicējs. Latvijas valsts vara, dažādu kaprānu iedvesmota, darīja visu, lai tikai nesabojātu svētku sajūtu daudzajiem 9. maija “svinētājiem”.
Latvijā ir divi politiskie spēki, kuri savu liekulību, divkosību un neizlēmību ne tikai neslēpj, bet pat afišē. Uzdodot to par centrismu, pragmatismu, prātīgumu un kā tik vēl ne. Tie ir – “Vienotība” un “Attīstībai/Par!”.
Otrajā maijā Latvijas Ārlietu ministrija izplatīja stingru brīdinājumu Latvijas valstspiederīgajiem neceļot uz Piedņestru un nekavējoties to pamest: “Ņemot vērā Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai un Krievijas bruņoto spēku karadarbību netālu no Moldovas robežas, kas rada šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, stingri aicinām neceļot uz Piedņestras reģionu un tajā esošos Latvijas valstspiederīgos pamest Piedņestras reģionu.
21. gadsimta 22. gadā Krievija ir sākusi karu Eiropas sirdī un maizes klētī Ukrainā, slepkavo, izvaro un posta. Pat pie visoptimistiskākajiem scenārijiem, ja karš pārskatāmi tuvā nākotnē beigsies un Putina šantāža ar kodolieročiem nekļūst par īstenību, ļaunums Ukrainas ekonomikai jau ir nodarīts milzīgs.
„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu ministres stratēģiskās padomnieces Lindas Curikas nedēļu ilgas stīvēšanās – atbildēt pēc būtības vai neatbildēt – saņēmu izvērstu skaidrojumu par ministres Marijas Golubevas (A/Par) pašaizliedzīgo darbu, novēršot naida noziegumus.
Pasaule šobrīd ir nopietnākā eksistenciālā apdraudējuma priekšā visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Kodollielvalsts Krievija, kuras arsenālā ir aptuveni 6000 kodollādiņu, atklāti draud izmantot atomieročus, ja “kāds iedomāsies iejaukties un izjaukt tās stratēģiskos plānus”.
Itālija pirmdien paziņoja par jaunu atbalsta programmu 14 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu uzņēmumiem un patērētājiem pārvarēt enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījusi Ukrainas kara negatīvā ietekme.
Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš 4. maija svinīgajā sēdē atzina, ka no citām PSRS republikām iebraukušo cilvēku integrācijas politika ir izgāzusies. Latvija savulaik uzņēma tik lielu iebraucēju skaitu, ka 32 gados tā arī nav spējusi nodrošināt viņu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā.
Pilnīgs haoss Alūksnes novadā. Runa ir par izglītības sistēmas sagraušanu. Nav saskatāma nekāda loģika šai darbībai, un to nerisina arī Izglītības un zinātnes ministrija, kas līdz šim nav sniegusi jelkādu skaidrojumu tam, kas notiek Alūksnes novadā.
Valdības koalīcija beidzot konceptuāli vienojusies par risinājumu, kas atļautu tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas, pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes ziņu aģentūrai LETA pastāstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.
Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas mums rokās kopš ziemas, kas sākās 24. februārī. Šā gada Neatkarības diena brīdina par briesmām, kādas neesam pazinuši pēdējo 32 gadu laikā. 1990. gada 4. maijā mums baiļu nebija. Tikai pārdrošs prieks, uzvaras kaisme un negaistošas cerības.
28. aprīlī Latvijā tika iegādāts pirmais elektroauto ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) finansiālo atbalstu. Par pirmo šāda atbalsta saņēmēju kļuva TV un radio personība, aktrise un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, liecina VARAM ministra Artūra Toma Pleša (AP) ieraksts tviterī.
Pēc Krievijas raķešu kreisera “Moskva” nogrimšanas rakstīju, ka “zīmes no augšas” liecina par Krievijas armijas sakāves neizbēgamību. Tagad šīs “zīmes” ieguvušas gluži praktisku, finansiālu raksturu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts jauno kampaņu pret ņirgāšanos skolās piesaka šādi: “Ņirgāšanās nav smieklīgi. Ņirgāšanās jeb mobings, bullings skolās atstāj iespaidu uz visu iesaistīto dzīvēm. Esam izveidojuši vērienīgu kampaņu, kas turpināsies arī rudenī, lai dotu skolēniem, vecākiem un skolām rīkus, lai palīdzētu ar to tikt galā.”
Šodien Saeimas darba kārtībā ir opozīcijas deputātu iesniegto likumprojektu noraidīšana, nenododot tos atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Priekšlikumi tiks noraidīti tāpēc, ka tāds ir senais Latvijas parlamenta rituāls – ja autors ir opozīcija, tad, pat neizlasot, kas priekšlikumā rakstīts, dokuments tiek ielidināts papīrgrozā. Tā parasti notiek gandrīz ar visiem priekšlikumiem, kas nav tapuši valdībā vai valdošajā koalīcijā.
Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete raksta: “Vēsturē lielās un mazākās lietās ir iespēju logi. Tāds iespēju logs ir pašlaik, kad bez lielas starptautiskas uzmanības vai drošības apdraudējuma no Krievijas var nojaukt Uzvaras pieminekli. Lēmums jāpieņem tagad, un tas jānojauc. To saglabāt ir necieņa pret mūsu tautas vēsturi.”
„Beidzot mums, latviešiem, ir tauta, ko mīlēt no visas sirds, nepietēloti, raudāt ar raudošajiem, priecāties ar priecīgajiem,” raksta dzejnieks Jānis Rokpelnis. Piekrītu, un šīs izjūtas manī ir joprojām. Un būs. Ukrainas vārds nu ir kā cilvēcības tests ikvienam. Tas parāda, cik dziļa (vai sekla) ir mūsu izpratne par labo un ļauno.
„Kāpēc mums savos auto jālej iekšā degviela ar biopiedevu – rapšu eļļu? Biodegviela ir dārgāka par parasto dīzeli, tā paātrināti kauj dzinēju, turklāt tā ir nepraktiska: uz 100 kilometriem ir vajadzīgs lielāks degvielas daudzums, starpība aptuveni divi litri, un tas ir daudz. Nevajag mums audzēt rapsi, tas derīgs tikai tiem, kuriem patīk tajā fotografēties, kad tas zied,” raksta kāds autovadītājs. Viņam piekrīt daudzi. Ko par to saka atbilstīgās ministrijas?
Vakar ASV karabāzē Ramšteinā Vācijā notika Ukrainas aizsardzības jautājumiem (ieroču piegādēm) veltīta NATO un dažu pieaicināto citu valstu aizsardzības ministru sēde. Šīs tikšanās priekšvakarā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ļoti savdabīgā anturāžā (sk. attēlu) piedraudēja ar trešo pasaules karu.
Lielu satricinājumu laikā, un karš tāds neapšaubāmi ir, daudziem notikumiem cilvēki piešķir maģisku, zīmīgu raksturu. Grūti iedomāties vēl skaidrāku zīmi “no augšas” nekā Melnas jūras kara flotes flagmaņa, kreisera “Moskva” nogrimšana.
