Komentāri

Francijas prezidenta vēlēšanas noslēdzās bez pārsteigumiem. Pašreizējais prezidents Emanuels Makrons (pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā Francijas prezidents tika pārvēlēts uz otru termiņu) pārliecinoši ar 58,6% balsīm uzvarēja Marinu Lepenu.

“Prieks par “Kustība “Par!”” biedru lēmumu! Sadarbībā ir spēks – kopā mēs varam vairāk!” moži pavēsta partiju apvienības “Attīstībai/Par!” interneta mājaslapa. “Biedri ar balsu vairākumu apstiprināja rezolūciju, kura paredz startēt 14. Saeimas vēlēšanās “Attīstībai/Par!” sastāvā, izvirzot savu kandidātu Ministru prezidenta darbam, stiprinot “Kustības “Par!”” identitāti.” Prieks, kur tu rodies!

„Diemžēl Latvijā tik izslavētā „mākslinieciskās izteiksmes brīvība” izgājusi tālu ārpus vispārpieņemtajām ētikas un morāles normām,” kārtējo reizi jaucot pirkstu ar gurķi, savu aprobežotību un liekulību demonstrē rakstvedis, kas pārstāv fašistiskās Krievijas vēstniecību Rīgā un savas gudrības pauž vēstniecības „Telegram” un „Twitter” kontos. Kopš kura laika protesta akcija ir tas pats, kas mākslinieciskās izteiksmes brīvība? It sevišķi šāda akcija?

Notiekošā nozīmību cilvēki apjauš tikai pēc tam. Tā tas notiek gan sadzīvē, gan lielajā politikā. Šobrīd Ukrainā notiekošā kara nozīmību cilvēki ārpus tiešās karadarbības zonas uztver vāji. Par to liecina arī galvenās tēmas, par kurām debatēja abi kandidāti pirms svētdien notikušajām Francijas prezidenta vēlēšanām.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja 21. aprīlī atbalstīja lēmumprojektu par vecāku piemaksām bērnu ēdināšanai Rīgas izglītības iestādēs.

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda satraukumu, ka ne tikai mazākumtautību skolās, bet arī latviešu skolās nedzird, ka notiktu izskaidrojošais darbs.

Vēsturnieki mēdz teikt, ka 2. pasaules karš bija 1. pasaules kara turpinājums. Pašreizējais Krievijas – Ukrainas karš ir sava veida 2. pasaules kara turpinājums. Kāpēc? Tāpēc, ka agresorvalsts galvenais propagandas naratīvs ir cīņa ar savulaik līdz galam nepiebeigtajiem nacistiem.

Nesen tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) intervijā Latvijas Radio izteicās šādi: “Līdz karam cilvēkiem, kas pretdarbojās Latvijas valstij, viņi tik viegli manipulē... Nu, piemēram, tāds, tā saucamais medijs, NRA... ar trīs burtiem, ja... Faktiski jau viņi strādā tādā pašā, manā uztverē, mans subjektīvais vērtējums, viņi strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas, kā propagandas kanāli, jo viņi uzbrūk tieši tiem pašiem cilvēkiem, kuri ir neērti Krievijai.”

Jau 2020. gadā, kad pa pasauli sāka izplatīties sērga, pasaules plašsaziņas līdzekļu virsraksti ziņoja, ka iestājusies nepieredzēta pārtikas krīze. Taču tagad, kad Krievija iebrukusi Ukrainā, ar pārtiku pasaulē būs vēl nelāgāk.

Pagājušās nedēļas nogalē man bija iespēja kādu laiku pavadīt Igaunijā un pavērot, kā darbojas ETV+ – Igaunijas televīzijas TV kanāls krievu valodā.

Lai arī kopumā Krievijas sabiedrība atbalsta savas valsts uzsākto karadarbību Ukrainā, tā ir samērā vienota negatīvā attieksmē pret kodolieroču lietošanu, liecina neatkarīgas sociologu grupas “Hronika” veiktais pētījums.

Jā, tuvojas Saeimas vēlēšanas! Šo tuvošanos var sajust galvenokārt no politikāņu aktivitātēm, kas nereti kļūst smieklīgas. Iespējams, nevis kļūst, bet vienmēr tādas ir bijušas. Šoreiz visvairāk sajūsmināja Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie mantinieki visaktīvāk aģitē par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Latvijas mediju telpā. Tas katrā ziņā ir visnotaļ simboliski.”

Enerģētiskā neatkarība no Krievijas, par kuru visi runāja, klīda kā rēgs pa Eiropu jau sen. Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, tā ir kļuvusi par skaudru nepieciešamību.

Latvijā kovida pandēmija beidzās tajā pašā dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tas ir, fiziski nekas nemainījās, cilvēki turpināja inficēties, nonākt slimnīcās un katru dienu vairāki pat nomira. Taču informatīvajā telpā pandēmija bija beigusies. Kā uz burvju mājienu. Televīzijas studijās perevoščikovus un trojanskus nomainīja rajevi un dalbiņi. Taču tā notika ne visur pasaulē.

Krievija ir uzbrukusi Ukrainai un katru dienu slepkavo cilvēkus, grauj ēkas un rūpnīcas, tostarp veicot arī kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Skaidrs, ka ar Krieviju un arī Baltkrieviju civilizētajai pasaulei nav pa ceļam un nevar būt arī nekāda tirgošanās, jo tā nauda, kas tiek samaksāta Krievijai par jebkādu preci, pārvēršas krievu tankos, lidmašīnās, lodēs un raķetēs.

Šonedēļ ASV un Lielbritānijas militārie eksperti izteica nopietnas bažas par to, ka karadarbībā pret Mariupoles cīnītājiem Krievija varētu izmantot ķīmiskos ieročus.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski mainījies ne tikai 9. maija politiskais konteksts, bet arī viss ar to saistītais. Tajā skaitā attieksme pret, sacīsim neitrāli, “pieminekļa kompleksu” Pārdaugavā.

Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva pašreizējais prezidents Emanuels Makrons, kurš nākamajā kārtā pēc divām nedēļām cīnīsies ar otro vietu ieguvušo Nacionālās apvienības kandidāti Marinu Lepenu.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Ostu likuma grozījumu atcelšanu 8. aprīlī ir noslēgusies. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā provizoriskā informācija no parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 10. marta līdz 8. aprīlim piedalījušies 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Diemžēl lielā vienprātība un solidaritāte, kura starptautiskajā sabiedrībā dominēja pirmajā mēnesī no tā brīža, kad Krievija iebruka Ukrainā, sāk mazināties. Gadījumā, ja 7. aprīlī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Krievijas atstādināšanu no ANO Cilvēktiesību padomes tās valstis, kuras balsojumā nereģistrējās, balsojumā tomēr piedalītos un nobalsotu “atturos”, tad lēmums netiktu pieņemts un Krievijas paliktu ANO Cilvēktiesību padomē.

„Es uzskatu, ka tam atbalstam, ko mēs sniedzam mediju pasaulei – vai nu atbalsts komercmedijam vai sabiedriskam medijam – tam ir jākalpo Latvijas iedzīvotājiem,” runājot par nepieciešamību pēc jauna televīzijas kanāla krievu valodā, TV24 raidījumā visai mīklainu viedokli izteica Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda („Attīstībai/Par”). Izrādās, kaut kādi „mēs” sniedz atbalstu mediju pasaulei, līdz ar to tiem jākalpo „Latvijas iedzīvotājiem”, kuri, spriežot pēc deputātes teiktā, visi ir krievi.