Jau ir apritējuši vairāk nekā trīs mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aptuveni tikpat ilgs laiks ir pagājis, kopš pret Krieviju tika noteiktas daudz stingrākas ekonomiskās sankcijas nekā 2014. gadā.
Tagad jau var bezkaislīgi novērtēt sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku triju mēnešu laikā. Sankciju leģitīmais mērķis bija liegt Krievijai tehnoloģijas un finanšu resursus karadarbības uzturēšanai.
Vācija nav lēta zeme – tur ir lielas algas un attiecīgi arī cenas dažādiem pakalpojumiem un precēm ir lielas. Vācija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem, tāpēc nevar uzreiz tagad saraut visas attiecības ar šo šausmuzemi, taču pamazām šī problēma tiek risināta un tiks atrisināta. Vācijā, tāpat kā visur citur, ir ekonomikas ķibele – maijā inflācija ir sasniegusi 7,9%.
Pēc mēnesi ilgas skaņošanas ES sestā sankciju pakotne beidzot pieņemta. Pareizāk jau būtu rakstīt “pēc mēnesi ilgas muļļāšanās”, bet pieturēsimies pie principa – labāk vēlāk nekā nekad.
Maija pēdējā dienā ASV prezidents Džo Baidens izdevuma “The New York Times” viesu slejā publicējis programmatisku rakstu par ASV pozīciju Krievijas – Ukrainas karā. Raksta nosaukums jau daudz ko pasaka: “Ko Amerika darīs un ko nedarīs Ukrainā”.
Trešdienas LTV “Rīta Panorāmā” bija sižets par to, ka Ludzas stacijas teritorijā notiks “Latvijas dzelzceļa” civilās aizsardzības mācības. To laikā operatīvie transporta līdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem. Apkārtējie iedzīvotāji tika aicināti izturēties ar sapratni un nesatraukties, jo stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija, tādēļ skanošās sirēnas nav jāņem vērā. Mācību mērķis bija pārbaudīt civilajā aizsardzībā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai.
Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns 30. maijā vērsās Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt (pārvietot, likvidēt u.tml.) latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Šis piemineklis kopš 2018. gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā, un tā bija beļģu pašvaldības iecere – izveidot šādu pieminekli sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.
Sākšu tomēr ar citu ziņu, kas gan cieši sasaucas ar virsrakstā minēto. Pazīstamā “Vienotības” politiķe Lolita Čigāne ievietojusi sociālajos tīklos bildes ar Maskavas nama attēliem Rīgā, Alfrēda Kalniņa ielā, ar parakstu: “Maskavas nams Rīgā turpina darboties? Kā tas iespējams?!?”
2020. gada aprīlī tika noslēgti līgumi par valstij nepieciešamu respiratoru iegādi. Gandrīz miljonu apņēmās piegādāt SIA “Titled”, kas ir reklāmas aģentūra. Respiratori izrādījās nederīgi – neatbilstoši tehniskajām prasībām.
Administratīvā rajona tiesa 18. maijā noraidīja Valsts kontroles (VK) bijušās darbinieces Līgas Krapānes prasību pret bijušo darbavietu saistībā ar viņas darba zaudēšanu. Pērn augustā VK vadība Krapānei izteica rājienu par to, ka viņa parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par informācijas nesniegšanu kovidvakcinācijas jautājumos. Parakstītāju bija 150.
Valkas mērs Vents Armands Krauklis intervijā laikrakstam “Diena” izsaka cerību, ka šogad, vēlēšanu gadā, valdošā koalīcija negribēs veikt politisko pašnāvību, tāpēc cilvēki (intervijā – pašvaldības) varot gaidīt no tās kādu nopietnāku atbalstu.
Ceturtdien Saeimu uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš uzsvēra, ka “mums pilnībā jāatjauno cieņa pret pamatvērtībām mūsu kontinentā. Mums nepieciešams stingri un visos līmeņos cīnīties par principiem, par katras valsts un tautas nozīmi, jo katrai tautai ir nozīme”.
Saeima ceturtdien izslēdza no savas darba kārtības Civilās savienības likumprojektu, ko bija paredzēts skatīt galīgajā lasījumā. Stipri jāšaubās arī, vai parlaments pie tā ķersies klāt šajā nedēļā.
Kādreizējā diplomātijas pirmā lieluma superzvaigzne, 98 gadus vecais (tieši šodien viņam paliek 99 gadi) Henrijs Kisindžers uzstājās Davosas ekonomikas forumā ar savu Ukrainas kara risinājuma piedāvājumu.
Pasaulē lielu rezonansi izraisīja Jeila universitātes profesora Timotija Sneidera raksts “Mums tas ir jāpasaka. Krievija ir fašistiska” ietekmīgajā “The New York Times”.
Saeimas “Konservatīvo” (K) frakcija mēģina torpedēt KNAB vadītāja konkursa rezultātus un ir rosinājusi rīkot jaunu konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) izteicās, ka tik atbildīgam amatam nepieciešams kandidāts, kurš izvēlēts “īstā konkursā”, kurā pieteikušies vismaz desmit pretendenti. Šopavasar rīkotajā konkursā uzvarēja līdzšinējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume, kurš bija viens no diviem kandidātiem. Konkursa komisija Straumes uzvaru atzina vienbalsīgi.
“Progresīvie” vakar atrādīja vēlētājiem ne tikai savu premjera amata kandidātu, bet arī visu ministru “sarakstu”. Pirmie. Tādējādi apliecinot, ka seko partijas nosaukumā ietvertajai novitātes sastāvdaļai.
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Pasaule nav gatava “jaunajam risku laikmetam”, teikts vakar publicētajā Stokholmas starptautiskā miera izpētes institūta (Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI)) ikgadējā ziņojumā “Miera ekoloģija” par miera apdraudējuma līmeni pasaulē.
18. maijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs oficiāli saņēma Somijas un Zviedrijas pieteikumu uzņemšanai. Tas ir vēsturisks notikums, jo gandrīz divus gadsimtus (kopš 1815. gada) Zviedrija bija neitrāla valsts. Tikai 1995. gadā, pievienojoties ES, Zviedrija zaudēja pastāvīgo neitralitāti. ES dalībvalstīm ir jāievēro kopēja ES politika, tāpēc ES dalībvalstis nevar tikt starptautiski atzītas kā pastāvīgi neitrālas valstis. Līdz 2008. gadam Zviedrija ārpus kopējās ES nostājas turpināja īstenot neitrālām valstīm raksturīgu politiku.
Atsevišķu pašvaldību lēmumi aizliegt azartspēles pašvaldības teritorijā ir lēts priekšvēlēšanu populisms, jo lēmumi ir pretēji likumam, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
