Komentāri

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums atzīt Ukrainas Doņeckas un Luhanskas separātisko republiku neatkarību ir izsaucis asu rietumvalstu reakciju. Šoreiz tā ir skarbāka nekā bija pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. Pret virkni Krievijas politiķu, uzņēmēju un amatpersonu ir noteiktas sankcijas. Sankcijas ir arī pret divām Krievijas valsts bankām utt.

Centieni juridiski leģitimizēt Krievijas okupētās teritorijas Austrumukrainā, atzīstot pašpasludināto Donbasa “republiku” valstiskumu, rada zināmas konsekvences, kuras Krievijas prezidents Vladimirs Putins iezīmēja pirmdienas vakara uzrunā tautai.

Slovēnija pirmdien, 21. februārī, atcēla lielāko daļu atlikušo Covid-19 ierobežojumu, tostarp obligāto veikalu slēgšanas stundu un prasību iesniegt pierādījumus par vakcināciju, atveseļošanos vai negatīvu testa rezultātu, ieejot viesmīlības iestādēs, viesnīcās, kultūras un izklaides vietās vai lai piekļūtu citiem pasākumiem.

Kad man teica, ka Egilam Levitam nav ne mazākās jausmas, kas notiek sociālajos tīklos un medijos vispār, nenoticēju, jo – kā gan cilvēks, kuram nemitīgi jātur roka uz tautas pulsa, var neko nezināt par sabiedrības aktīvās daļas vārīšanās temperatūru? Tagad saprotu: patiešām nezina. Iespējams, prezidenta kanceleja sirsnīgi sargā valsts galvu no nevajadzīgiem satricinājumiem, no liekas informācijas un žurnālistu uzmācības. Bet iespējami arī citi varianti.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Šobrīd svarīgākais jautājums pasaulē ir viens – vai izdosies izvairīties no plaša mēroga kara Eiropā (Krievijas iebrukuma Ukrainā)? No šī jautājuma izriet nākamais – vai izdosies izvairīties no globālas katastrofas? Tas ir, pasaules kara starp ASV (NATO) un Krieviju?

Pagājušās nedēļas nogalē Saeima neapstiprināja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā.

Galvaspilsētas ielas ir gaužām bēdīgā stāvoklī – braucot pa tām, var trāpīt ar riteni bedrē un sabojāt savu auto, var rasties avārijas, kurās var ciest ne tikai savs, bet arī citi spēkrati. Sevišķi nelāgi ielas izskatījās nesen, kad iepriekš bija intensīvi snidzis, pēc tam sniegs bija sācis kust un vēl pēc tam sniegledus bija sasalis – tad bija daža iela, kas atgādina olimpiādes mogula trasi, pa kuru varēja pārvietoties tikai ar bruņutransportieri vai apvidus auto, bet parastajām vieglajām automašīnām tās bija tikpat kā neizbraucamas – nav nekāda patīkamā sajūta dzirdēt, kā automašīna uzsēžas ar “vēderu” uz ledus un tai ar baisu krakšķi lūst nost kādas plastmasas detaļas.

Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu ceturtdien Saeima neievēlēja par Augstākās tiesas senatori. Šāds balsojums bija prognozējams, jo Osipova savā iepriekšējā amatā jurisprudenci visai brīvi jauca ar politiku un ideoloģiju, līdz ar to paverot ceļu Saeimas politiskam balsojumam.

Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība ir nākusi klajā ar jaunu regulējumu Covid-19 pandēmijas laikā, kur no 1. marta tiks atcelta virkne līdz šim pastāvējušo tirdzniecības un visu veidu ierobežojumu, taču “ierobežojumu suņa aste tiek cirsta pa mazam gabaliņam” – saskaņā ar veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) “trīs soļu plānu” daļa to tiek atcelta ar 1. martu, vēl daļa varbūt paliks spēkā līdz 1. aprīlim. Atkal sabiedrībā ir dziļa nesapratne, kādi ierobežojumi uz kādām ļaužu grupām un nozarēm un cik ilgi attieksies.

Par Māras Zālītes uzstāšanos LTV raidījumā “1:1” varētu arī nerunāt, ja tā neiezīmētu kādu ļoti svarīgu tendenci Latvijas politiskās dzīves attīstībā. Runa ir par valsts identificēšanu ar tās politiskajiem līderiem.

Šodien Latvijas Saeima izskata, manuprāt, Latvijas valsti apkaunojošāko likumprojektu pēdējo gadu laikā. Tiek gandrīz vārds vārdā atjaunots Latvijas PSR Kriminālkodeksa 183.1. pants 1965. gada redakcijā “Par apzinātu neslavas celšanu, nolūkā graut pastāvošo iekārtu”.

Kārtējos jaunos lēmumus Covid-19 pandēmijas laika regulējumā ir pieņēmusi Krišjāņa Kariņa (JV) valdība.

Vaiga un padušu sviedros stigdami, Saeimas deputāti, kuri bija iekļauti parlamentārās izmeklēšanas komisijā (PIK), izlēma, ka nenosauks atbildīgos par pandēmijā pieļautajām kļūdām. Patiešām, kāda vella pēc vajadzētu nosaukt Kariņa, Reira, Pavļuta un Viņķeles vārdus, ja tos var arī nenosaukt?! Kuram gan no tā būtu labāk? Tas bija svarīgākais jautājums, un par to komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) arī saņēma atalgojumu.

Tā vien šķiet, ka gaidāmais Krievijas – Ukrainas karš būs pirmais jaunāko laiku vēsturē, kura sākums tiek izziņots iepriekš. Jau pirms nedēļas augstas ASV amatpersonas, tajā skaitā ASV prezidents Džo Baidens un valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kara sākumu izsludināja 16. februārī. Savukārt Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis šo datumu pasludinājis par nācijas vienības dienu.

Mūsdienu dzīves realitāte arvien biežāk liek atbildēt uz jautājumu: ko darīt, ja tavs sarunas biedrs atļaujas būt klaji nekaunīgs, rupjš un turklāt to vēl dara ar pašiedomāta morālā pārākuma izjūtu?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs TV24 raidījumā “Dienas personība” atzina, ka “pēdējo divu gadu laikā valstī vairāk nekā 12 mēnešus bijusi ārkārtējā situācija, kuras laikā Latvija ir pazaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā”.

Nav taisnība tiem, kuri uzskata: 13. Saeima ir visnejēdzīgākā visā neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tieši otrādi: šī Saeima, precīzāk – valdošā „koalīcija”, ir izviņķelējusi tik treknus politiskās prostitūcijas projektus, ka par maz neliksies. Nejēdzīga tā var šķist vien tiem, kuri jūtas apzagti un piekrāpti. Bet tās jau ir tikai apzagto un piekrāpto problēmas.

Saeima pagājušā gada aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu iniciatīvas izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Tagad komisija darbību ir pabeigusi un ir tapis arī tās gala ziņojums.

Nīderlandes vēstniecības izpilddirektore Lieske de Krijgere ļoti smalkjūtīgi tviterī norāda uz Rīgas problēmām ar sniega un ledus tīrīšanu. Bez pie apaviem piestiprinātiem “augstajiem papēžiem”/sniega dzelkšņiem uz ielas iziet nevar.

21. decembrī uzstājoties valdības sēdē, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis izteica prognozi, ka februāra vidū būs 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā un 4550 vienlaikus stacionēto Covid-19 pacientu.

Eirobarometrs ir virkne sabiedriskās domas aptauju, kuras regulāri tiek veiktas Eiropas Komisijas un citu ES iestāžu uzdevumā kopš 1973. gada. Šīs aptaujas risina ļoti daudzus ar Eiropas Savienību saistītus aktuālus jautājumus visās tās dalībvalstīs.