Komentāri

Veicot KPV LV kautķermeņa sadalīšanu jeb “Ministru kabineta rekonstrukciju”, kā to sauc premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), pie vienām sāpēm valdība ir atbrīvojusies arī no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pakalpojumiem.

„Vēlos patiešām izteikt ļoti lielu atzinību Ilgai Šuplinskai. Viņa ir bijusi tāds simbols tam, kā ir jācīnās par savu nozari. JKP turpinās šo darbu, aizsāktās reformas,” Jaunās konservatīvās partijas boss Jānis Bordāns kvēli deklamē slavinošu dzeju savai partijas biedrenei Ilgai Šuplinskai, pie reizes palūdzot pamest ministres amatu – acīmredzot tāpēc, ka viņa ir bijusi simbols cīņai par nozari. Ne mazāk neloģiska ir citas ministres atnākšana – vēsturniece un filoloģe Marija Golubeva („Kustība Par”) nu komandēs iekšlietu orgānus.

Valsts prezidents Egils Levits otrdien bija izsaucis uz tepiķa Saeimas partiju pārstāvjus un mājis ar mietu – ja viņi turpinās lekties un balsos pret Satversmes tiesas pagājušās piektdienas sprieduma izpildi, tad iestāsies konstitucionālā krīze.

Valsts prezidenta Egila Levita un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa kopējais paziņojums pēc abu tikšanās trešdienas rītā bija apbrīnojami līdzīgs bēdīgi slavenajam PSRS un Vācijas kopīgajam 1939. gada 28. septembra paziņojumam: “Sakarā ar izveidojušos situāciju pēc Polijas valstiskuma pilnīga sabrukuma...”. Tikai Polijas vietā jāliek KPV LV, un viss pārējais teksts izklausās kā pārkopēts. Vismaz pēc tonalitātes.

Tieši Zatlera 28. maija uzrunas tautai desmitās gadadienas priekšvakarā ar klusu paukšķi izbeidzās skaļi pieteiktā “Būvnieku lieta”. Kā intervijā laikraksta “Diena” žurnālistei Agnesei Margēvičai skaidroja virsprokurors Māris Leja, savākto pierādījumu bāze esot bijusi nepietiekama. Ar plikām telefonsarunām, kurās figuranti atklāti runā par to, cik “štukas” kam maksātas un kas ko ņēmis; kāpēc “Solvita” skrējusi pie “Kvadrāta” uz viņa biroju, esot par īsu.

Saeimas vairākums pirmdien nobalsoja, ka Varakļānu un Murmastienes pagastiem būs būt Latgalē un tie būs Rēzeknes novadā. Taču vakar pēc Valsts prezidenta Egila Levita piedraudējuma atlaist Saeimu un aicinājuma respektēt Satversmes tiesas lēmumu Saeimas vairākums izlēma, ka Varakļānu novads pašlaik paliks kā atsevišķa pašvaldība Latgales sastāvā.

Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde publicēja Latvijas IKP 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus, kuri nebija iepriecinoši. IKP šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, ir samazinājies par 1,3%.

„Māsa pateica, ka vairs nevēlas mani redzēt savās mājās, un piekodināja, lai es nedomāju tuvoties viņas bērniem,” valdot asaras, stāsta kāda sieviete. Viņa, neticot pretkovida vakcīnu pozitīvajam iedarbīgumam un jēgai, jau sen izvēlējās iet nevakcinēšanās ceļu. Viņas māsa – tieši pretēji – ir dedzīga vakcinēšanās atbalstītāja. Nu ģimene ir sašķēlusies. Izskatās, ka uz ilgu laiku. Un tas nav vienīgais šāds gadījums.

Izskatās, ka Ministru kabinets šodien sanāks uz neattālinātu sēdi. Tiesa gan, diezin vai ministriem vajadzētu apkampties un bučoties pēc ilgas neredzēšanās, jo kovids vēl plosās. Un vispār jau attiecības viņu starpā nav tik mīļas, lai uzreiz mestos draudzēties. Bet pēc būtības šāda dzīvās sēdes rīkošana ir ļoti apsveicama – sen jau vajadzēja.

ASV prezidents Džo Baidens licis izlūkdienestiem dubultot centienus izmeklēt vīrusa SARS-CoV-2 izcelsmi, neizslēdzot agrāk par “sazvērestības teoriju” uzskatīto versiju par šī vīrusa noplūdi no laboratorijas Ķīnā. Izmeklēšanas rezultātus prezidents vēlas saņemt 90 dienu laikā.

Piektdien, 2021. gada 28. maijā, tika publicēts un preses konferencē paskaidrots Satversmes tiesas spriedums apvienotajā lietā Nr.202-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.

„Vai kādreizējos čekas ziņotājus varētu dēvēt par trauksmes cēlējiem?” – vientiesīgi pajautāja kāds politikas vērotājs. Domāju, ka noteikti varētu. Jo viņi taču ziņoja par novērotajiem pārkāpumiem, palīdzot tos novērst, pirms nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm. Kādi bija pārkāpumi un kāda bija sabiedrība, kas bija jāpasargā no kaitējuma – tas, protams, cits jautājums, tāds mazliet ideoloģiski iesmirdis. Bet mehānisms bija skaidrs: slepus ziņot.

5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kas šoreiz ir neparastas daudzējādā ziņā.

Ja nepieciešams pamatot, kāpēc covid laikā pilnā trolejbusā drīkst iekāpt, bet veikals, kurš atrodas telpā, kuras platība lielāka nekā 7000 kvadrātmetri, jātur slēgts, tad nav pārliecinošāka argumenta kā piesaukt vārdu salikumu – zinātnē balstīts.

“Ryanair” lidmašīnas piespiešana nosēsties Minskā, lai apcietinātu opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču ir brutāls Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko gājiens, par ko viņš ir pelnījis nosodījumu un sankcijas. Tas, kas ir noticis, ir ļoti nopietni, un arī starptautiskās sabiedrības soļiem būtu jābūt attiecīgi nopietniem.

Mākslinieks Aigars Bikše, kurš šobrīd mainījis profesiju un, kamēr Artūrs Toms Plešs ir ministrs, kļuvis deputāts, sociālajā vietnē “Facebook” ierakstīja: “Man ir piedāvājums: Latvija aiztur visu Baltkrievijas hokeja komandu un atbrīvo uz Latvijas–Baltkrievijas robežas apmaiņā pret visiem Baltkrievijas teroristiskā režīma politieslodzītajiem. Ar teroristiem nevar cīnīties, iesniedzot viņiem cedeles un depešas! Atbildei jābūt skaļai un sajūtamai!”

2019. gada vasarā plašsaziņas līdzekļos parādījās skaļi skandalozas ziņas, ka Konkurences padome (KP) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veikusi inspekcijas desmit vadošajos Latvijas būvniecības uzņēmumos uz aizdomu pamata par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos.

Krievijas specdienestu stratēģiskais plāns – iedzīt Baltkrievijas diktatoru tik dziļā stūrī, ka no tā ir tikai viena izeja – kļūt pilnībā atkarīgam no Kremļa labvēlības, ir sekmīgi īstenots. Nav pat svarīgi, vai šis plāns bija rūpīgi izstrādāts vai vienkārši tā sanāca.

Jau 2017. gada 19. maijā Starptautiskā hokeja federācija paziņoja, ka viena no pasaules čempionāta rīkotājvalstīm būs Rīga. Jau 2020. gada 11. martā Pasaules veselības organizācija oficiāli paziņoja, ka ir pandēmija.

2021. gada 20. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku,” iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri žurnāla “Ir” darbinieku Aivaru Ozoliņu, bet par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Latvijas Radio 1 programmu vadītāju Aidi Tomsonu, kā arī apbalvot citus informācijas jomā strādājošos.

Baltkrievijas diktators, kurš svētdien Baltkrievijas gaisa telpā sagrāba aviokompānijas “Ryanair” pasažieru lidmašīnu un, izmantojot kaujas iznīcinātājus, piespieda to nosēsties Minskas lidostā, kārtējo reizi uzdevis pasaulei gluži vienkāršu jautājumu.

Vēlu ceturtdienas vakarā Saeima tomēr nobalsoja par lēmumu, ka valdībai nekavējoties jālemj par iespējamo skatītāju klātbūtni pasaules čempionāta hokejā spēlēs. Par šo Saeimas lēmumu balsoja Jaunā konservatīvā partija (JKP), ZZS, “Saskaņa” un lielākā daļa KPV LV deputātu. Pret balsoja (paredzami) “Jaunā Vienotība” (JV) un “Attīstībai/Par!” (AP). Nacionālā apvienība (NA) disciplinēti balsoja kopā ar koalīcijas partneriem.