Komentāri

Ja vakardienas Saeimas peripetiju dēļ par iespējām līdzjutējiem klātienē skatīt pasaules čempionāta spēles hokejā kristu valdība, tad mūžīgais jautājums: kurš ir Latvijas sporta veids Nr. 1 – hokejs vai basketbols – būtu izšķirts. Skaidrs, ka hokejs, ja reiz tā dēļ krīt valdības.

Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Sandis Riekstiņš pēdējā laikā necik daudz neparādās informatīvajā telpā – šad tad kaut ko ietvīto, pirms mēneša bija redzams TV24, stāstot kaut ko par atalgojuma sistēmu valsts amatpersonām. Taču nav pat manifestējies ar viņam raksturīgo hokejmīlēšanu, kas tagad pasaules čempionāta laikā aktuāla, nav tādu spilgtu uznācienu, kas noturētu Riekstiņa personu uzmanības centrā. Līdzīgi kā viņa kolēģis Juris Jurašs (JKP) politiķis ir iekūņojies latentā aktivitātes fāzē un gaida labākus laikus.

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti otrdien, 18. maijā, pieņēma “paziņojumu par Izraēlas un palestīniešu konflikta saasinājumu, aicinot apturēt bruņotos konfliktus un pārtraukt visu veidu vardarbību, kas apdraud nevainīgu civiliedzīvotāju dzīvību”.

Komerciāla reālās ekonomikas uzņēmuma mērķis ir palielināt vai saglabāt savas produkcijas vai savu pakalpojumu pārdošanas apjomus. Interneta vietnes ir tikai veids, kā atrast klientus, noformēt pasūtījumu un veikt pirkumu. Atkarībā no pakalpojumu vai produkcijas veida, no daudzuma, kā arī no apstākļiem, kādos pakalpojumi tiek sniegti, bet preces piegādātas, interneta vietne ļoti bieži ir ārkārtīgi efektīvs instruments. Produkcijas vai pakalpojumu pārdošana var notikt arī tradicionāli ar telefona zvanu, klātienes pirkumu, sūtījumiem pa pastu, SMS, e-pastu un jebkurā citā komunikācijas formā.

Valsts kontroles mājaslapā https://www.lrvk.gov.lv/lv lasāma šāda ziņa: “Saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas (12.03.2020.) atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem (laboratorijām), aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā. Veicot pārbaudi par to, kā 2020. gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.”

Ar ko atšķīrās preses konference pēc koalīcijas sanāksmes piektdienas pēcpusdienā no tādas pašas konferences pēc pirmdienas sarunām? No saturiskā viedokļa tikpat kā ne ar ko, bet tajā pašā laikā tās bija atšķirīgas kā nakts pret dienu.

“Šo datumu atcerēsimies – tas nozīmē, ka ar 23. aprīlī Latvijā sākas reāli slepkavošanas mēģinājumi homofobisko ideju vārdā,” pauž Zviedrijā dzīvojošā profesore, publiciste, žurnāliste Sandra Veinberga, un šis raksts joprojām ir lasāms viņas interneta blogā.

No līdzekļiem, kas bija paredzēti kovida seku mazināšanai, tika finansēta valsts pētījumu programma (VPP), taču joprojām nav skaidrības par rezultātu izmantojumu dzīvē, tā secina Valsts kontrole (VK). Finansējums bija gandrīz pieci miljoni eiro, un pētījumi bija jāpabeidz pērnā gada nogalē, taču lielākā daļa projektu īstenotāju lūdza pagarinājumu. Līdz šim mirklim ir pabeigts tikai viens projekts – „Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”.

Leģendārā latviešu trimdas grupa “Čikāgas piecīši” 1963. gadā izdeva savu pirmo ilgspēlējošo vinila plati (albumu) “Čikāgas piecīši sveicina”, kurā bija dziesma “Latvieši mēs esam”. Dziesmā tika skarti latviešu asimilācijas draudi svešatnē. Lūk, izvilkumi no šīs dziesmas.

Piektdienas pēcpusdienā notikusī koalīcijas apspriede par tēmu – kā tālāk dzīvosim – beidzās ne ar ko. Kā preses konferencē pēc šīs sanāksmes izteicās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns – trīs stundas parunājām pa apli...

„PRO programma: mantojumus ar vērtību līdz 50 000 neapliksim ar nodokli, nosakot tālāk pakāpeniski nodokļa soļus: 1. pakāpes radiniekiem mantojot no 50 līdz 100 tūkstošiem, – 3%, bet mantojumu vērtību virs 200 000 no personām, kas nav radinieki, apliksim ar vismaz 49% nodokļa likmi,” sociālajos tīklos ar vispārējas komunistiskas laupīšanas programmu padižojās Mārtiņš Kossovičs, viens no politpulciņa „Progresīvie” līderiem.

KNAB pieņēmis lēmumu administratīvi sodīt divus Rīgas domes bijušos un vienu esošo Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpšanu – neatļauta labuma bezmaksas autostāvvietu lietošanas abonementu izmantošanu.

Pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš pēc KPV LV piecu frakcijas deputātu pieprasījuma atbrīvoja no amata uz Nacionālo apvienību (NA) pārgājušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, izveidojās paradoksāla situācija: piecu deputātu frakcijai, no kuras tikai viens dažādos koalīcijas obligātajos balsojumos balsojis par atbalstu šai valdībai, pienākas trīs ministru vietas valdībā. Vēl vairāk. Bez šīs mikrofrakcijas mierīgi var iztikt. Vairākuma nodrošināšanai pietiek arī bez viņiem. Jāpiekrīt NA līderim Raivim Dzintaram, ka politiskā loģika nepieļauj šādas situācijas ilgstošu eksistenci.

8. maijā Valsts prezidents Egils Levits vainagu nolikšanas ceremonijā Rīgas Brāļu kapos, godinot nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, paziņoja: “Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš. Mūsu puiši tika iesaukti armijās abās karojošajās pusēs, viņi karoja par svešiem mērķiem svešu armiju sastāvā, un mums bija arī ļoti daudz civilo upuru.” Valsts prezidenta izteiktais teikums, ka Otrais pasaules karš “mums bija svešs karš”, izraisīja visai plašu visdažādāko viedokļu apmaiņu.

Mūsdienu jauno tehnoloģiju laikmetā vairs nevajag zirgu pasta karietes, tāpēc visi jaunumi izplatās vienā mirklī. Ziņas nāk arī no Vatikāna, kur kumulatīvais kovida infekcijas izplatības rādītājs pašlaik ir tieši nulle, jo nav neviena saslimušā.

Latvijas Radio 5 otrdien izplatīja paziņojumu: “Solidarizējoties ar pastāvīgajiem klausītājiem, esam nolēmuši uz mirkli dot atpūtu “Singapūras satīna” mūzikai “Latvijas Radio 5 ēterā. Novēlam katram iespēju dzīvot fiziski un emocionāli drošā vidē!”

„Labdien! Policija šajā vietā atradās, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību, nevis lai izgaismotu apkārtni. Apgaismojums parkā ir nodrošināts tāpat. PSRS simbols ir sirpis un āmurs līdz ar piecstaru zvaigzni. Zvaigzne viena pati nav uzskatāma par PSRS simbolu,” paskaidroja Valsts policijas rakstvedis, atbildot uz manu jautājumu par izpalīdzīgo apgaismošanu, ko vērīgi ļaudis pamanīja naktī no 9. uz 10. maiju pie „uzvaras” pieminekļa.

Vairāk nekā 70% tiesnešu uzskata, ka Tieslietu ministrija (TM) negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību, preses konferencē par tiesu sistēmas un tiesneša neatkarību informēja Latvijas Universitātes (LU) Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa.

Šobrīd ne tikai vidusskolu abiturientiem jāgatavojas gala eksāmeniem. Līdzīgs eksāmens jau tuvākajā nākotnē būs jāiztur premjeram Krišjānim Kariņam, jo viņa valdība ir saļodzījusies ne pa jokam.

Valsts prezidents Egils Levits, 8. maijā noliekot vainagu Rīgas Brāļu kapos un godinot Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, norādīja: “Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš,” un turpināja: “Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru.”

“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.” Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauduši Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.

Runājot par nu jau bijušā Zāļu valsts aģentūras vadītāja Svena Henkuzena sodīšanu, viņu pazeminot amatā uz trim gadiem, droši var lietot populāro sakāmvārdu – vilks paēdis, un kaza dzīva.