Komentāri

Restorānu un kafejnīcu īpašnieki un darbinieki tagad var elpot mazliet vieglāk – ir atļauta klientu apkalpošana āra terasēs, kas palielinās pārdošanas apjomus. Tas labi, jo cilvēkiem vajag darbu.

„Vai jūs jau nolikāt ziedus?” – jautā žurnālists Ansis Bogustovs (TV24) kādai sievietei, kas atnākusi apraudzīt Pārdaugavas nepareizi nodrāzto zīmuli. „Što?” – viņa, izdzirdējusi kaut kādu nepazīstamu skaņu savirknējumu, atbild ar pretjautājumu. Neviens – neviens! – no žurnālista uzrunātajiem 9. maija „svinētājiem” pat attālināti nebija iepazinušies ar latviešu valodu, nerunājot nemaz par to, ka viņi varētu izprast vai pateikt dažus vārdus latviski.

Trešdienas vakarā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” politisko šaha partiju bija uzaicināti izspēlēt divi vietējās nozīmes lielmeistari: agresīvā, uzbrūkošā stila pārstāvis – jaunais, ambiciozais Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvo partijas (JKP) un pieredzējušais, apdomīgais “vecais buks” Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība – JV). Var pat teikt, ka satikās divu atšķirīgu paaudžu (ne tik daudz vecuma, cik cīņu pieredzes ziņā) politiķi – šahisti.

Svētku laikā Valsts prezidents Egils Levits rauca pierē rūpju rievu un nosauca Saeimas lēmumu ļaut ieturēt maltītes āra terasēs par “parlamentāru negadījumu”. Jo Saeima 29. aprīlī atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz no 7. maija, atļaut sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs. Šis balsojums bija pretējs Ministru kabineta lēmumam vēl nesteigties ar šādiem atvieglojumiem un kaut ko gudrot vēlāk – pēc divām nedēļām.

Aizvadītajā nedēļā tviterpublikas sociālpolitiski asākās debates norisinājās ap naida kurinātājas Sandras Veinbergas kārtējo naida izlējumu kreisi radikālajā izdevumā TVNET, Saeimas lēmumu par kafejnīcu terašu atļaušanu no 7. maija un trīszvaigžņu ordeņu piešķiršanu virknei žurnālistu.

„Ar uzkāpjošo Uzvaras Dienu!” – Latvijas krievu savienības (LKS) „sejugrāmatas” lapā gavilē šīs politsektas adepti. Protams, krieviski (С наступающим Днем Победы!). Protams, gavilē ar patiesas uzvaras garšu zobos, kad sagrābts labs kumoss: no Rīgas domes ir izrauta atļauja 9. maijā oficiāli iedzert šņabi un uzēst pončikus Pārdaugavas karātavu laukumā.

Sagaidot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru nesavtīgais darbs stiprinājis mūsu valsts demokrātiju, tiesiskumu, drošību un labklājību, ieguldīts veselības aprūpē, izglītībā un kultūrā.

Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi savā informatīvajā telpā”, sacīja premjers Krišjānis Kariņš, komentējot parlamenta lēmumu atļaut restorāniem tirgot ēdienu āra terasēs. Bet tas jau sen ir zināms, ka informatīvās telpas un realitātes ir nevis dažas vien, bet pat daudzas.

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikumu, atzīstot par prettiesisku un atceļamu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pērnā gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru Jaunzemei piemērots disciplinārsods – rājiens.

Šodien aprit gads, kopš Neatkarīgā pārtrauca iznākt papīra formātā un pārgāja tikai uz digitālo formātu. Gada laikā Neatkarīgās rakstus latviešu valodā ir izlasījuši 1 549 438 lasītāji, no kuriem 88 procenti dzīvo Latvijā. Tāpat Neatkarīgo lasa latvieši, kas dzīvo ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Somijā, Dānijā, Beļģijā, Luksemburgā utt. Kopumā gada laikā Neatkarīgā lasīta 11 405 899 reizes.

Tik daudzi vārdi ir izbalējuši. Vienkārši pazuduši. Daudzi šo vārdu īpašnieki atmiņu kladēs tomēr atstājuši krāsainus ierakstus. Tikpat daudzi – lūkojas uz mums ar viedu smaidu, kas spoguļojas Viņsaules ezeros. Nez, ko viņi domā, redzot mūsu ikdienas steigu un kavēšanos, mīlestību un paviršību, kļūdas un uzvaras?... Lasu visus 138 vārdus un apjaušu: ir pagājis tikai 31 gads kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, un tās dienas – 4. maija – prieka asaras jau sen nožuvušas, pārvēršoties kairinošos sāls graudiņos...

Aprīļa vidū man radās iespaids, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pārstājuši dzīvot savu dzīvi un sākuši dzīvot jūras ērgļu dzīvi, nemitīgi sekojot putnu partneru maiņām, olu dēšanai, pārtikas sagādei utt. Tas kaut kur sāka atgādināt to, kā daudzi vecāki kādā dzīves brīdī pārstāj dzīvot savu dzīvi un sāk dzīvot savu bērnu dzīvi, vai vēl trakāk, ka savas dzīves vietā iegrimst ziepju operu seriālu varoņu dzīvē.

Nejēdzīgie, bieži vien loģiski neizskaidrojamie ierobežojumi cīņā ar covid, haotiskā vakcinācijas gaita un tagad vēl traģiskais ugunsgrēks nelegālā hostelī pašā Rīgas centrā izgaismo kādu ārkārtīgi svarīgu, bet līdz šim maz novērtētu lietu.

Kā jau varēja prognozēt Krievijas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka nedēļas laikā valsts jāpamet septiņiem Baltijas valstu un Slovākijas diplomātiem, tai skaitā vienam Latvijas diplomātam. Pagājušā nedēļā no šīm valstīm tika izraidīti vairāki Krievijas diplomāti, solidarizējoties ar Čehiju, kura 17.aprīlī izraidīja 18 Krievijas diplomātus. Atbildot uz to, Krievija savukārt izraidīja 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus.

Kādreizējā metalurģijas giganta “Liepājas metalurgs” izputēšanas skandālā šogad ir dažas it kā priecīgas ziņas.

„Jūs esat pamuļķi, kuri neko nesaprot no medībām,” – aptuveni tāda ir doma, ko nemedniekiem cenšas „atnest” mednieki. Protams, ne visi. Daudzi. Un no šiem daudzajiem īpaši izdalās tie, kuri par varas makti bīda sev izdevīgus grozījumus Medību likumā. Tos šodien, 29. aprīlī, paredzēts skatīt Saeimas plenārsēdē.

Jau četras dienas pagājušas kopš baisā notikuma Tukumā. Sabiedrība joprojām ir šokā par notikušo, bet policijas un Iekšlietu ministrijas atbildīgās struktūras turpina klusēt kā partizāni. Pareizāk sakot, kaut ko bārdā murmina, kas tikai vēl vairāk satracina publiku.

Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija, JKP), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”, AP), Māris Možvillo (KPV LV) un Gatis Eglītis (JKP) 26. aprīlī iesnieguši grozījuma projektu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā tiks ierakstīts papildinājums, ka 21. novembris būs 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pamet partiju KPV LV un pāriet uz Nacionālo apvienību (NA), kas parastos apstākļos viņam nozīmētu automātisku ministra krēsla zaudēšanu. Taču apstākļi nav parasti, jo KPV LV kādreizējais Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema projekts sen vairs nav tas pats, kas bija.

Sestdien tviteri satricināja sen nebijusi vētra. Iemesls tai, protams, bija noziegums/notikums Tukumā, par kuru sākotnējā informācija bija nepiedodami skopa. Vēl šobrīd, kad rakstu šīs rindiņas, policija nav spējusi definēt, kas tad īsti tur notika.

„Šo datumu atcerēsimies – tas nozīmē, ka ar 23. aprīlī Latvijā sākas reāli slepkavošanas mēģinājumi homofobisko ideju vārdā. Tas ir likumsakarīgs process valstīs, kur pie varas ilgstoši ir konservatīvie politiskie grupējumi, kas tandēmā ar baznīcu un postsovjetisko oligarhu finansētajiem politiskiem spēkiem, cenšas pārvērst valsti par tumsonīgu dogmu diktatūras zonu,” saglabājot oriģinālo rakstību, citēju komunikāciju zinātnes ekspertes Sandras Veinbergas kārtējo domgraudu.

Pēdējā laikā (pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens apstiprinoši atbildēja uz telesabiedrības ABC žurnālista Džordža Stefanopulosa jautājumu, vai uzskata Putinu par slepkavu) no Krievijas pienāca arvien satraucošākas ziņas, kas lika pat gluži nopietniem analītiķiem pieļaut plaša militāra konflikta iespējamību.