Komentāri

“Policijas akadēmijas likvidēšana bija liela kļūda,” pauž Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija, JKP). Un neba nu viņi vien to ir teikuši. To pašu ir teikuši daudzi jau kopš 2010. gada, kad Policijas akadēmiju likvidēja.

21. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā ikgadējā runā par stāvokli valstī izteica principiālu brīdinājumu ikvienai valstij – atturēties šķērsot “sarkano līniju”, kas ir novilkta, iezīmējot Krievijas intereses: “Dažās valstīs ieviesuši nepiedienīgu paražu – par katru ieganstu, bet drīzāk vispār bez jebkāda iegansta aizskart Krieviju, kaut kāds sports. Jauna veida sports – kurš skaļāk kaut ko pateiks.”

Pēdējā laikā uz Latvijas politiskās skatuves bija vērojama nomācoša garlaicība. Ja neesi dedzīgs seriāla “Cīņa ar pandēmiju” fans, tad nekas saistošs tur nenotika. Taču trešdien politiskās dzīves vērotājus iepriecināja divi ievērības cienīgi notikumi.

Maija vidū Vakcinācijas projekta birojs plāno beidzot izdot “vakcinācijas informatīvo materiālu” un piegādāt to 1 012 000 adresātu. Ja viena eksemplāra izgatavošanas un piegādes izmaksas varētu sasniegt 27 centus par eksemplāru, iznāk, ka “vakcinācijas informatīvais materiāls” varētu izmaksāt 273 240 eiro.

Neatkarīgās redakcija trešdien saņēma vēstuli no Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica”, kur rakstīts šāds teksts (saglabājam oriģinālo rakstību): „Šā gada 21.aprīlī vietnē neatkariga.nra.lv ir publicēta NRA galvenās redaktores Elitas Veidemanes intervija ar Pēteri Apini, kurā, citastarpā apgalvots, ka „Pavļuts svaidās ar naudu (..), bet daži miljoni aizejot reklāmas kampaņai – nenodrukātajai avīzei (..) un „Re:Baltikai”, kas „atmasko” šo nejēdzīgo tēriņu noliedzējus.”

Bijušā policista Dereka Šovēna tiesas process, kurā viņš tika apsūdzēts afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā, noslēdzies ar pilnīgu apsūdzības triumfu. Šovēns atzīts par vainīgu visās trijās viņam izvirzītās apsūdzībās – otrās pakāpes slepkavībā, trešās pakāpes slepkavībā un otrās pakāpes nonāvēšanā aiz neuzmanības.

Ar Jāni iepazinos 1982. gadā, kad pasaules gaismu ieraudzīja Jura Podnieka filma „Strēlnieku zvaigznājs”. Tobrīd strādāju laikraksta „Padomju Jaunatne” redakcijā, un filmas veidotāji bija ieradušies pie mums, lai izstāstītu par to, kā tapa „Strēlnieki”.

Diemžēl pašlaik ir vērojama kādreiz Latvijas pētnieciskās žurnālistikas līdera “Re:Baltica” pilnīga degradācija, pārvēršoties par Vakcinācija projekta biroja advokātu un biroja vadītājas reputācijas spodrinātāju.

Pirms dažiem mēnešiem tika atklāts jauns konservatīvas ievirzes tīmekļa portāls “Telos”, tagad 19. aprīlī nodibināta domnīca – “Konservatīvisma studiju centrs”. Vai varam runāt par konservatīvās domas atdzimšanu Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē?

Interneta portālu apskats

Latvijas kreiso aktīvistu kopiena nenogurstoši turpina uzbrukt latviešu kultūras mantojumam. Šoreiz tradicionālo vērtību grāvēji savus demontāžas buldozerus vērsa pret latviešu šūpuļdziesmām, kuru teksti neatbilstot laikmeta prasībām.

“Šonedēļ ir vakcīnu deficīts. Nepilni 30 tūkstoši ir sistēmā, kas ir saplānoti šai nedēļai, visticamāk. Un tas nav, ka kāds pietur vai sēž. Tās tiks savakcinētas šonedēļ,” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) 13. aprīļa valdības sēdē. “Jūs varat man neticēt. Jūs dzīvojat dažbrīd citā realitātē, kolēģi! Jums ir sajūta, ka vakcīnu ir mežonīgi daudz. Es jums mēģinu pateikt – mums centrālajā noliktavā vakcīnu nav!”

Pirms kāda laika, analizējot mirstības rādītājus Latvijā no pērnā gada novembra līdz janvārim https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/343178-virsplana-miruso-skaits-latvija-butiski-parsniedz-ar-sars-cov-2-virusu-miruso-skaitu, nācās konstatēt, ka virsnormatīvā mirstība šajā periodā ir ievērojami lielāka nekā mirstības pieaugums, kuru izraisījusi saslimšana ar Covid-19. Ar virsnormatīvo mirstību jāsaprot lielāku mirušo skaitu nekā vidēji pēdējos četros gados attiecīgajos mēnešos.

Senos laikos pie Gorbačova, kad dzīvoju Jelgavā, atceros amizantu skatu: kāds vīriņš minās ar divriteni, un viņam tīkliņā džinkstēja kādas astoņas alus pudeles. Riteņbraucējam nebija viegli, jo bija jābrauc tā, lai kāda pudele nesaplīst. Un ļaudis viņam no priekšas un pakaļas ar dziļu interesi sauca: “Alus? Alus! Kur dabūji?” Laimīgais veldzējošā dzēriena īpašnieks atbildēja, ka veikalā Pārlielupē, uz kurieni tad uzreiz devās arī citi ar cerību sirdī, ka izdosies pagūt nopirkt alu, kamēr tas nav beidzies.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus “ABLV Bank” vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”).

Katrs pats var sev uzdot jautājumu: kuras no skaļajām, mūsu šerloku holmsu atklātajām slepkavībām, atmiņā iešaujas pirmās? Atzīšos savā aizmāršībā, jo tā uz sitiena neatceros nevienu. Nav pat no kā izvēlēties. No zemapziņas dzīlēm izlien ironisks pretjautājums – vai tad mūsu tiesībsargu struktūrās starp inspektoriem lestreidiem ir arī kāds šerloks holmss?

Latvijā aizturēti 29 Terehovas muitas punkta muitnieki. Plašākā aizturēšana Latvijas muitas vēsturē. Milzu skandāls ar tālejošām politiskām sekām. Mediju virsraksti – “Kontrabandas tīkla taustekļi stiepjas uz augstiem Rīgas kabinetiem”, “Finanšu ministrs pēc KNAB veiktām kratīšanām atkāpies”. Diemžēl ne uz to pusi. Pilnīgs klusums. It kā šādas aizturēšanas būtu ikdienišķs notikums, kuram nav vērts pievērst lielāku uzmanību kā ceļu satiksmes negadījumam uz Turgeņeva ielas.

Vai jums arī nav bijis tā, ka, skatoties sliktu amatierteātra izrādi vai šķību dziedāšanu koncertā, sajūtat tādu kā kaunu, kā žēlumu aktieru un dziedātāju vietā? Kaut kas uz to pusi varēja būt, skatoties, kā raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ar bargu seju brauc virsū raidījuma vadītājam Guntim Bojāram.

„Neesmu objektīva (sirsnīgi riebjas bērnu t.s. dziesmu un deju svētki), tomēr, izskatās, atcelt nevar, jo nobruks jau palaisti biznesa plāni. Cik svarīgi, salīdzinot ar cilvēkiem, ir plāni/biroji, domāju, nevienam vairs šaubu nav. It īpaši tādēļ, ka šiem ministriem šī ir pēdējā iespēja,” vaļsirdīgā tiešumā savu attieksmi pauž kāda tviterlentes politiskā apskatniece. Par to, vai un kāpēc vēl kādam riebjas dziesmu svētki, plašas analīzes šoreiz nebūs. Daudz svarīgāks ir jautājums: vai vispār būs dziesmu svētki?

12. aprīlī Eiropas Padome izplatīja paziņojumu par papildu sankcijām attiecībā pret Irānu: “Reaģējot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, Padome šodien nolēma pagarināt ierobežojošos pasākumus līdz 2022. gada 13. aprīlim. Šie pasākumi ietver ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, kā arī aizliegumu eksportēt uz Irānu aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un aprīkojumu telekomunikāciju uzraudzībai. Turklāt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir aizliegts darīt pieejamus finanšu līdzekļus sarakstā iekļautajām personām un vienībām.” Sankcijas tika attiecinātas pret astoņām Irānas personām par viņu darbību 2019. gada novembrī, kad demonstrācijas pārauga vardarbībā.

Saeimas deputāts, sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vadītājs Jānis Urbanovičs publicējis rakstu Krievijas portālā “Eho Moskvi” https://echo.msk.ru/blog/urbanovichjanis/2820646-echo/. Virsrakstu var tulkot kā “Donbass. Tumši raksti nepareizajā pusē” vai arī “Donbass. Drūmi musturi uz tērpa oderes”. “Pats sāpīgākais punkts pašlaik, ja ne pasaulē, tad uz Eiropas kartes ir Donbass.

Krievijā ir divi vispāratzīti, nopietni militārie eksperti ar milzīgu pieredzi, zināšanām un sakariem aizsardzības struktūrās – Pāvels Felgengauers un Aleksandrs Golcs. Lai arī viņu pašreizējās situācijas attīstības prognozes nedaudz atšķiras, abi norāda, ka bezprecedenta Krievijas bruņoto spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām jāuztver kā ļoti nopietnu draudu pasaules drošībai. Radiostacijas “Eho Moskvi” raidījumā “Polnij Aļbac” Felgengauers pat paziņoja: “Mēs atrodamies ne tik vien kara priekšvakarā, mēs atrodamies kodolkara priekšvakarā.”