Lasāmgabali

Losandželosas apgabala prokuratūra izvirzījusi jaunas apsūdzības par seksuālo vardarbību Ņujorkā jau notiesātajam savulaik ietekmīgajam Holivudas producentam Hārvijam Vainstīnam (attēlā).

Uz jautājumu – kas ir tas, ar ko Āfrika pievelk – iepriekšējā rakstā atbildēju: cilvēki, daba un saskarsme ar gluži atšķirīgu civilizāciju. Taču būsim objektīvi. Vairākums uz Āfriku brauc vienreizējās dabas dēļ. Vārds «vienreizējs» šeit jāsaprot burtiski, jo nekur citur pasaulē nav tāda savvaļas dzīvnieku daudzveidība un skaits.

Laiks izrevidēt ziemai sarūpētos ievārījuma krājumus, protams, ja tādi ir. Dažs savas trīs četras burciņas sen jau izēdis vai, apsietas ar zeltītu lentīti, uzdāvinājis draugiem Ziemassvētkos. Cits turpretī vasarā un rudenī ir čakli pārstrādājis sava dārza ogas un augļus, tāpēc pieliekamais pilns ar zaptēm, bet kādā plaukta stūrī, iespējams, vēl patvērušās pērnās un aizpērnās burkas.

Aprīļa pēdējā sestdiena jau tradicionāli piederējusi motociklistiem – tad notiek ikgadējā sezonas atklāšanas parāde. Taču ne šogad. Tas gan nenozīmē, ka kāds būtu atcēlis braukšanu ar močiem.

Mājokļa ikdienas un iknedēļas uzkopšana: priecīgi rosīgs pasākums, vienkārši dzīves nepieciešamība vai nomācoša obligāta aktivitāte? Ja pavasaris rosina sasparoties un ķerties pie darba, tad šim impulsam vajag ļauties, bet, ja nerosina – ir vērts pacensties un tomēr mobilizēties. Tīra un kārtīga māja nāk par labu iemītnieku fiziskajai un garīgajai veselībai.

Ārkārtējā situācija mūsu valstī un pasaulē kopumā daudziem rada satraukumu un arī nepieciešamību mainīt ikdienas paradumus. Tas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību.

«Dokumentālista misija ir būt klāt,» saka režisors un operators Ivars Zviedris, aicinot iesūtīt stāstus viņa topošajai filmai par Covid-19 radīto ārkārtas situāciju. Jau kopš marta vidus, kad Latvijā tika izsludināti pirmie ierobežojumi, dokumentālists Ivars Zviedris uzņem kadrus un epizodes, kas saistās ar vīrusa Covid-19 radīto ārkārtas situāciju valstī, veidojot savdabīgu «pandēmijas dienasgrāmatu», iemūžinot notikumus un cilvēkstāstus.

Šobrīd pasaulē vispopulārākais vārds tiek saistīts ne tikai ar cilvēka, bet arī planētas veselību.

«Šis laiks mums iedod arī ko pozitīvu – iespēju padomāt par savu attieksmi pret pasauli. Kad kopā ar sievu un mazmeitām tagad daudz staigājam pa meža takām, tur satiktie cilvēki gan pasmaida viens otram, gan sasveicinās, gan paiet solīti malā, lai palaistu viens otru garām. Pirms tam tā nebija, pirms tam tik daudz viens otram nepievērsa uzmanību,» saka dziedātājs, grupas Turaidas Roze solists Uģis Roze. Svētdien, 19. aprīlī, viņš svinēs apaļu dzīves jubileju.

«Latvisko tradīciju izjūtā ticība nav akla paļaušanās uz pārdabiskiem spēkiem, bet tā ir sevis atvēršana garīgai piepūlei un lūgšanām, darbībām, rituāliem, lai attīrītu to kanālu, kas mūs ved uz pārdabisko pasauli,» saka literatūrzinātniece, valodniece, folkloras pētniece Janīna Kursīte.

Svaigs gaiss un fiziskas aktivitātes ir organisma pamatvajadzības, un mediķi nenogurstoši atgādina, ka aktivitātes svaigā gaisā ir vitāli nepieciešamas arī laikā, kad sabiedrība tiek aicināta ievērot Covid-19 piesardzības pasākumus. Nepilsētniekiem ar būšanu dabā problēmām nevajadzētu būt, bet pilsētniekiem, jo īpaši rīdziniekiem, došanās pie dabas jau izrādījusies problemātiska, tomēr ne neiespējama.

Diezgan negaidītā duetā apvienojušies Latvijā pazīstamie dziedātāji Laura Raila un Normunds Rutulis. Šīs sadarbības rezultātā radusies ne mazāk negaidīti laba dziesma Laiku nevar pazaudēt.

Ekvatoriālajā Āfrikā esmu bijis vairākkārt un bieži dzirdējis neizpratnes pilnus jautājumus – nu ko tu tajā Āfrikā esi pazaudējis? Tur taču tāda nabadzība, netīrība un haoss. Slimības, čūskas un skorpioni. Taču nezinu nevienu, kurš pēc brauciena uz Āfriku paliktu neapmierināts. Vairākums Āfriku iemīl un vēlas uz turieni aizbraukt vēlreiz. Kas tad ir tas, ar ko Āfrika pievelk?

«Ko jaunu es esmu sapratusi pa šo mazo, īso, fantastisko #paliecmājās laiku? Man patīk būt mājās. Pamosties, uztaisīt ēst, paspēlēties, strādāt, runāties, atpūsties, aizmigt mājās. Man patīk mājas sakārtot un labiekārtot, man patīk tām pievērst vairāk uzmanības, man patīk tās sajust,» tā savā Facebook profilā raksta dramaturģe un dvīņu – Sofijas un Rūdolfa – mamma Rasa Bugavičute-Pēce.

«Vislielākais stresa avots ir mūsu domas. Domas ir trigeri jeb pogas, kuras nospiežot rodas reakcija, kas ražo noteiktu emociju, un tā savukārt ražo mūsu ķermenī noteiktu sajūtu,» saka Kanādā dzīvojošā mākslas terapeite Ginta Pūķe.

«Ir jābūt pacietīgai. Kā profesionālei mans uzdevums ir būt labā fiziskā un emocionālā formā tad, kad varēsim atgriezties darbā, tikties ar skatītājiem,» saka baleta soliste Jūlija Brauere. Pandēmija izjaukusi viņas debiju divos baleta atjaunojumos – Gulbju ezerā un Bahčisarajas strūklakā, kas mūsu Baltajā namā bija paredzēti marta izskaņā un aprīļa sākumā, bet viņa ir pārliecināta, ka dzīvē viss notiek tieši tā, kā nepieciešams. Un to, ka dzīvē notikumi mēdz būt ļoti strauji un negaidīti, Jūlija zina ne tikai teorētiski.

«Tikai kara laika apstākļos lēmumi jāpieņem nekavējoties, bet šis nav karš, šī ir iespēja pārvērtēt savu dzīvi,» saka ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Pagājušajā nedēļā viņai nācies no ierastā dzīves ritma pārslēgties uz viņai pavisam nepazīstamu, pārvarējusi apjukumu un pati sev atzinusi, ka nav jāpieņem pārsteidzīgi lēmumi.

Sākšu ar atrunu. Februārī, kad nedēļas nogalē lidoju uz Angliju, nekādu karantīnu vai ceļojumu ierobežojumu vēl nebija. Mediji gan kaut ko rakstīja par Covid-19 Uhaņā, par Eiropu, tomēr par Angliju nekādu brīdinošu ziņu vēl nebija. Nešķita, ka briti to uztvertu nopietni. Tāpat kā mēs. Vīruss nebiedēja, drīzāk māca ziņkārība, kāda gan izskatās jocīgiem ļautiņiem piebāztā sala dažas dienas pēc tam, kad tās valdība bija lepni paziņojusi, ka viņi vairs nav Eiropas Savienībā.

«Šis laiks ir pārbaudījums cilvēkiem, gluži kā dabas aicinājums līdzšinējā ierastajā ikdienas ērtībā, kārtībā saskatīt īstenās esības vērtības, atgriezties pie līdzcietības, savstarpējā atbalsta, cilvēcības būtības kodola, aizstājot steigu ar sirdsmieru,» saka aktrise, dziedātāja, TV raidījumu un pasākumu vadītāja Vita Baļčunaite.

«Krīzes laikā kultūru vajadzētu plaši atbalstīt arī valstiskā līmenī, un Vācija jau ir paziņojusi, ka kultūrai būs viens no lielākajiem atbalstiem. Jo optimistiskāk domās un nekrās negatīvās emocijas, jo veselāks cilvēks būs un arī vairāk pasargāts pret pasaules nelaimēm. Jāapzinās, ka kultūra ir piederības jautājums – vietai, valstij, konkrētai kultūrtelpai…» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Turpinās kultūras iestāžu labdarības akcijas, nupat savu izrāžu digitālo arhīvu atvēris Dailes teātris, piedāvājot iespēju vienu mēnesi skatīties desmit iestudējumus, kas tapuši iepriekšējos desmit gados un kuri vairs nav šī teātra repertuārā. Izrāžu ieraksti tapuši sadarbībā ar Latvijas Televīzijas projektu teātris.zip.

«Saglabāt mieru, likt puzles, pavadīt laiku kopā... Ļoti vajag,» tā šajās dienās savā Instagram profilā raksta dziedātāja Māra Upmane-Holšteina, vienlaikus atzīstoties, ka viņa ir «tā mamma, kura strīdas ar vīru par lietām, ko viņš, būdams stoiciski mierīgs, nav kuplākā skaitā nopircis, kura dienas vidū aiztaisa durvis uz savu istabu, lai izskaitītu līdz desmit un pasēdētu Instagram, kad bērni tikko izkāvušies.