Viena no Latvijas lielākajām nelaimēm ir patiesas demokrātijas trūkums. Koalīcijas iecelts prezidents, kam nav tautas atbalsta. Saeimas balsošanas mašīna bez uzskatu konkurences. Parlamentā tautas vairākuma vārdā likumus pieņem arvien izteiktāks mazākums. Tā ir demokrātijas imitācija. Tāpēc arvien mazāk pilsoņu piedalās vēlēšanās. Cilvēki zaudē ticību pārmaiņu iespējamībai.
Latvijā ir izveidojies paradums - pirms vēlēšanām teikt un solīt visu, kas vien ienāk prātā, bet pēc vēlēšanām izlikties, ka tā jau bijusi tikai priekšvēlēšanu retorika vai nelāgs pārpratums. Piemēram, regulāri, reizi četros gados, gandrīz visas partijas sola vēlētājiem virzīt ideju par tautas vēlētu prezidentu. Bet diemžēl arī 13. Saeimā, neskatoties uz daudzu politiķu dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem tautas vēlētā prezidenta idejai, šādai iniciatīvai tika “ieslēgta atpakaļgaita”.
Protams, svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Tomēr Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju varas avotu. Un mēs visi labi apzināmies, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs valsti. Diemžēl pašreizējās varas partijas grib atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās, grib sīvu cīņu kuluāros.
Tas liecina par koalīcijas bailēm no tautas un demonstrē varas partiju iedomātu pārākuma apziņu, ka viņi visu “zina labāk”, ka tauta varētu lemt “populistiski” un “bezatbildīgi”.
Neapmierinātība ar partijām aug augumā, un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība - būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē. Valsts prezidents nedrīkst būt politiska tirgus priekšmets! Tāpēc esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti. Ir nepieciešami Satversmes grozījumi. Pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina. Prezidents ir jāievēlē tautai.
Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētiem priekšstāvjiem, un tautai kā varas avotam ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Šajā amatā jābūt cilvēkam, kuram ir zināšanas, iemaņas, prasmes un priekšstats par to, kā mazināt sabiedrības sašķeltību un uzlabot iedzīvotāju labklājības līmeni.
Valsts prezidenta pilnvaru apjoms nav jāvērtē kopsakarā ar ievēlēšanas procedūras izmaiņām.
Tautas vēlētam prezidentam plašākas pilnvaras nav nepieciešamas. Gudri izmantojot Satversmē piešķirtas pilnvaras, valsts galvai ir visas iespējas rīkoties efektīvi un atbildīgi. Piemēram, viens no instrumentiem, kuru mūsu valsts prezidenti varētu izmantot aktīvāk, ir valdības sēžu sasaukšana.
Tautas vēlēta prezidenta panākumus noteiks viņa paša pārliecība, atbalstītāju spiediens, viņa mugurkauls un enerģija, spēja un vēlme izmantot tos varas rīkus, kas prezidentam ir, lai virzītu savas idejas.
Valsts prezidentam ir lielāka iespēja izteikt savu viedokli un būt sadzirdētam nekā jebkuram citam valstī. Tautas izraudzītajam prezidentam tauta arī vairāk uzticētos nekā parlamenta vēlētajam.
Tautas vēlēts prezidents veicinātu demokrātijas nostiprināšanu Latvijas valstī, iedzīvotājiem sniedzot tiesības ne tikai ievēlēt prezidentu, bet arī novērtēt viņa darbību.
Godīgi jāatzīst, ka mūsu pašreizējā proporcionālā vēlēšanu sistēma ir kļuvusi stagnējoša. Nav mazums “tautas kalpu”, kuri ir aizmirsuši savu pamatuzdevumu - rūpēties par mūsu valsts iedzīvotājiem. Skumji!
Tāpēc ir nobriedusi nepieciešamība iestāties par mažoritārām Saeimas vēlēšanām, kur katrs ievēlētais deputāts pārstāv savu apgabalu, līdz ar to ir tuvāk vēlētājam, pārzina sava apgabala situāciju, izprot cilvēku problēmas. Pats galvenais - viņš vairs nevar justies neatkarīgs no savu vēlētāju gribas. Viņam godīgā konkurencē jāpierāda sava piedāvājuma priekšrocības un jāpilda vēlētājam dotie solījumi. Pretējā gadījumā viņš var zaudēt jebkādu vēlētāju uzticēšanos un rezultātā varētu tikt atsaukts. Šāda pieeja nostiprinātu politiķu personīgo atbildību. Ja pašlaik vēlēšanās darbotos šādi nosacījumi, pieļauju, ļoti daudzi lēmumi mūsu valstī būtu pieņemti pavisam citādi.
“Saskaņa” iestājas par tautas līdzdalības iespēju paplašināšanu lēmumu pieņemšanā gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Latvijas valstij ir svarīgi saglabāt noturīgas politiskas saiknes ar saviem pilsoņiem. Tāpēc “Saskaņa” iestājas ne tikai par Saeimas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu. Mēs atbalstām arī pašvaldību vēlēšanu sistēmas reformu, pārejot uz tiešām domes priekšsēdētāja vēlēšanām.
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām gaidu parlamentā racionālu diskusiju par konstitucionālās sistēmas uzlabošanu. Es ticu, ka godīgi cilvēki, cītīgi strādājot, var panākt, ka nākamie četri gadi Latvijai būs labu pārmaiņu gadi. Vēlētājam - vienmēr taisnība!
***
Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija
