Šonedēļ pilnā sparā tiek realizēti valdības akceptētie pilotprojekti kultūras jomās – kopumā seši pasākumi ar apmeklētājiem klātienē. Ledus ir sakustējies, ir iemesls līksmībai? Nebūt, nē, jo valdība atkal centusies izdomāt divriteni, nevis tā uzbūvi vienkārši pārņemt no Covid-19 sērgas apkarošanā sekmīgākām (un drosmīgākām) Eiropas valstīm.
“Lai pārbaudītu praksē Covid-19 sertifikātu izmantošanu vakcinētām / vīrusu izslimojušām personām, kuras no 15. jūnija varēs atsākt apmeklēt kultūras pasākumus, un izzinātu, kā epidemioloģiski droši rīkot kultūras pasākumus arī vēl nevakcinētiem iedzīvotājiem, Kultūras ministrija (KM) un kultūras norišu un pasākumu rīkotāji, sadarbībā ar epidemiologiem un Veselības ministrijas, Slimību un profilakses kontroles centra speciālistiem no 10. jūnija turpinās pilotprojektu īstenošanu kultūrā,” informē KM. No šiem pilotprojektiem jau notikuši divi kino seansi “Forum Cinema” zālēs un brīvdabas koncerts Dzintaru koncertzālē, 12. jūnijā plānotas divas teātra izrādes Valmieras Drāmas teātrī, bet 13. jūnijā notiks izrāde speciāli izbūvētā āra terasē kultūras un izklaides centrā “Hanzas perons”.
Svētdien, 13. jūnijā, ”Hanzas perona” terasē skatītājiem tiks demonstrēta komēdija koncerts "Mēs jūs mīlam: pilotprojekts”. To īstenos uz skatuves un arī ārpus tās apbrīnojami labi saspēlējušies Ralfs Eilands ar Kasparu Breidaku un muzikālo grupu. ““Mēs jūs mīlam” ir pa pusei improvizēta, pa pusei iestudēta komēdija, kuras pamatā ir Kaspara Breidaka un Ralfa Eilanda draudzība. Viņi raduši viens otru ikdienā un reizēm arī dažādu TV un radio tiešraižu laikā izaicināt vai pavilkt uz zoba.” Tas tiesa - ja vēl šai apvienībai piesaistītu Kaspara partneri “Radio SWH” rīta stundās Sandu Dejus, šī izrāde vispār “norautu jumtu”... “Jūs sapratāt, kas 13. jūnijā notiks Rīgā? Jo es vēl ne!” pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos rakstīja mūziķis Ralfs Eilands. “Ar izņēmumiem [pagājušajā] vasarā, jau gadu manai nozarei ir liegums strādāt, tāpēc es ticu, ka šis notikums kalpos kā pierādījums tam, ka spējam darboties arī pandēmijā. Šie man ir milzīgi svētki, jo pie pilotprojektiem ir strādāts jau labu laiku, tādēļ prieks, ka darbs beidzot vainagojas taustāmā rezultātā. Ar lielu prieku gaidīsim skatītājus uz šo vēsturisko, rēcīgo, muzikālo notikumu, kur runāsim bez robežām, bez limitiem, ierobežojumiem un cenzējošiem filtriem, jo mēs sen pēc tā visa jau bijām noilgojušies.”
Uz šo pasākumu tiks pārdotas apmēram 200 biļetes, taču uz izrādi tiks tikai tie, kuriem būs derīgs Covid-19 digitālais sertifikāts - tātad to varēs apmeklēt skatītāji, kuri ir vakcinēti pret Covid-19 un pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas (vai trīs nedēļas pēc saņemtas pirmās “AstraZeneca” potes), kā arī tie, kuri ir pārslimojuši kovidu pēdējā pusgada laikā. Ar negatīvu kovidtestu te cauri netikt, lai gan, piemēram, Dzintaru koncertzālē bija derīgs arī tas. Divi metri nebūs jāievēro, arī maskas nevajadzēs - tas labi. Pasākums būs sēdvietās - arī nekāda vaina. “Šis bija smags laiks, jo darbu pie “pilotiem” sākām jau janvārī. Paldies KM un valdībai, ka noticēja šim stāstam,” “Facebook” vēstīja producente Daiga Eilande. “Protams, nebūs vienkārši: “QR” sertifikāti, personalizētās biļetes, drošības protokoli utt., bet kādam bija viss šis jāuzņemas, lai mūsu nozare varētu atsākt darbu.”
It kā viss skaisti, taču aizdomas rada frāze “darbu pie “pilotiem” sākām jau janvārī” un tas, ka šie projekti tiek realizēti tikai tagad - pāris dienas pirms stundas X jeb 15. jūnija, kad vakcinētajiem un pārslimojušajiem tāpat viss nāks vaļā.
Papētot, no kurienes šiem pilotprojektiem aug kājas, izrādās, saknes tam ir Eilandu un “Hanzas perona” vadītājas Ievas Irbinas jau pērn oktobrī radusies ideja pasmelties no citām Eiropas valstīm pieredzi par epidemioloģiski drošu kultūras pasākumu rīkošanu un pielāgot to mūsu apstākļiem. Šī ideja konkrētākas aprises sākusi pieņemt janvārī, bet martā tā iesniegta KM. Taču jēga bijusi pavisam cita: sarīkot koncertu plašajās un labi ventilējamajās HP telpās, pie ieejas stingrā mediķu uzraudzībā apmeklētājiem veikt kovidtestus, pēc tam cilvēkus novirzīt uzgaidāmajā telpā līdz rezultātu uzzināšanai, tad pa atsevišķām ejām viņus ielaist zālē - būtībā sterilā kā operācijzāles vidē - utt., lai varētu pārliecināties, kā tas viss strādā. Turklāt šis nav nekāds jaunizgudrojums, vairākās ārvalstīs tas ir sen aprobēts variants, pat prestižā “Brit Awards” ceremonija Londonā notika pēc šāda scenārija.
Kāpēc šo pilotprojektu latvju kultūras dzīves daļējai reanimēšanai nevarēja izmēģināt jau agrāk, kuros KM apcirkņos tas blandījies visus šos mēnešus, kāpēc ticis līdz realizācijai tikai īsu brīdi pirms durvju atvēršanas 15. jūnijā, kāpēc šādā pēc potētajiem vai nepotētajiem deguniem šķirojošā variantā (Eilandu gadījumā)? “Paprasi! Paprasi valdībai!” rokas plāta producente. Pa viņas rīkoto pasākumu šis “pilots” trāpa vistiešāk, jo pāri tā rīkotājiem gāžas “antivakseru” negāciju gūzma. Ceturtdien savu teikto tam pretī lika arī Ralfs: “Esmu saņēmis vairākas ziņas no nevakcinētiem cilvēkiem, ka es viņus “diskriminēju”. Vēlos atbildēt publiski tā, lai visiem būtu skaidrs: 1/ ar šādiem jautājumiem, lūdzu, vērsties pie valdības, ne pie manis, jo es esmu tikai izpildītājs - ja kaut kad būšu valdībā (šaubos), tad atbildēšu un šo jautājumu arī risināšu; 2/ vērsties ar runām par “diskrimināciju” pie čaļa, kuram vairāk nekā gadu bija liegums normāli strādāt un pelnīt, manuprāt, īsti riktīgi nav.” “Mēs neesam vainīgi pie tā, ka varam laist tikai potētus un pārslimojušos,” apstiprina arī Eilande, kuras komanda labprāt pie ieejas taisītu ātros kovidtestus, taču - nedrīkst.
Un kas tad šobrīd sanāk? No organizatoru izlolotā pilotprojekta “Mēs jūs mīlam” pāri palicis tikai tā nosaukums, dalībnieki un norises vieta, turklāt arī no tās tikai “šilte” - pasākums notiks ārā, nevis telpās. Ko šādā variantā vēlas “pilotēt” KM, arī nav skaidrs - to, ka vakcinētie drīkst tikties ārā un skatīties uz citiem vakcinētajiem? To taču viņi var darīt arī kafejnīcu āra terasēs, turklāt neuzrādot QR kodus! Šiem kodiem un aplikācijām tās tiešām būs ugunskristības, tomēr joprojām nepamet doma, rodas pat gluži vai lepnums par mūsu valdību, kas var sačakarēt visu, ko sačakarēt nemaz nav iespējams. Nevajadzīgi tiek ģenerētas idejas tur, kur tās sen jau ir un darbojas.
Šie pilotprojekti diez vai arī sniegs atbildes uz vairākiem jautājumiem, kurus nepieciešams atrisināt jau līdz rudenim, kad, būsim reāli, vīruss atkal pacels galvu, bet pasākumus no klimatiskā viedokļa varēs rīkot tikai telpās - protams, uzreiz atmetot pesimistiskāko scenāriju, ka tos nedrīkstēs rīkot vispār. Piemēram, ko darīt grupām, kuras sastāvā ir kāds “antivakseris” (mūziķu aprindās šī diemžēl ir izplatīta slimība…)? Ko darīt ar cilvēkiem, kuri jau iegādājušies biļetes, bet tagad netiek cauri vakcīnu sietam? Kurš apmaksās dārgos kovidtestus, ja ar tādiem tiks ļauts apmeklēt pasākumus? Kā vispār strādāt turpmāk? Diemžēl tā vien šķiet, ka kovidapkarošanas plānos vienkārši bijusi ailīte “no epidemioloģiskā viedokļa drošu kultūras pasākumu sarīkošana” un tai pretī konkrēta summa, kas jāapgūst, un tajā tagad var ievilkt ķeksīti - “check”, izdarīts…
