Neatkarīgā iesaka: Bezmaksas TOP 8 kultūras pasākumi līdz 8. oktobrim

© Publicitātes foto

3.lapa

Animācijas režisora Nila Skapāna darbi

Publicitātes foto

Pieminot mūžībā aizgājušo animācijas režisoru Nilu Skapānu (1969-2021), Nacionālā Kino centra portālā «filmas.lv» sadarbībā ar Latvijas filmu studijām izveidota filmu izlase (1994-2021) - no pirmā starptautiskā triumfa līdz ieskatam jaunākajā, nupat pabeigtajā filmā.

Lielākā daļa filmu ir pastāvīgi pieejamas portālā, astoņas citas pievienotas no jauna un būs skatāmas līdz 1. novembrim.

Latvijas animācijas pasaulē Nils Skapāns (25.09.1969.-20.09.2021.) vienkārši ieradās un sāka strādāt - bez īpašas kinoizglītības, tikai savas intereses vilināts, kļuva par animācijas filmu operatoru un 90. gadu pašā sākumā pacietīgi kadru pa kadram filmēja studijas «Dauka» zīmētās filmas, tad pievienojās kinostudijas leļļu filmu grupas jaundibinātajai studijai «Animācijas Brigāde».

Apguvis leļļinieka prasmes, Nils Skapāns 1993. gadā kļuva par scenārija autoru pašiem mazākajiem skatītājiem domātā seriāla «Munks un Lemijs» 4. filmai, nākamajās sērijās viņš bija arī leļļu vadītājs un režisors, bet ar 7. sēriju «Lidojam?!» (1994) pēkšņi «uzlidoja» Eiropas animācijas virsotnē, saņemot galveno balvu - Kristāla lāci - Berlīnes starptautiskā kinofestivāla bērnu filmu konkursā «Generation» un vēl vairākas balvas citos festivālos Francijā un Skandināvijā.

Šo periodu portāla «filmas.lv» izlasē pārstāv arī «Munka un Lemija» nākamā sērija «Aste» (1994), bet 1996. gadā Nils Skapāns kā scenārija autors un režisors sāka veidot seriālu «Zvēri» un par filmu «Caurā māja» (1999) saņēma savu pirmo «Lielā Kristapa» balvu kā labākais animācijas režisors.

Studijā «Animācijas Brigāde» tapa arī pirmā Nila Skapāna «filma pieaugušajiem» - ar koka figūrām veidotā «Klucānija» (2000), bet šajā laikā Nils jau bija atradis savu «mūža materiālu» - plastilīnu.

2000. gadā Nils Skapāns pārcēlās uz Jura Podnieka studiju, kur iekārtoja savu neatkarīgā mākslinieka darbnīcu, nodēvēja to par studiju «Nilsons» un attīstīja plastilīna animāciju. Portālā «filmas.lv» var noskatīties visas šajā laikā veidotās filmas - «Pavasaris» (2000), «Diversija» (2001), «Smilšu pils» (2002), «Planēta Zolitūde» (2001). Ar filmu «Redzi, Trusi… Tētis brauc uz Londonu!» (2004) Nils Skapāns atgriezās Berlīnes kinofestivāla konkursā, nākamā šim festivālam atlasītā režisora filma ir «Burvīga diena» (2010).

Strādājot Jura Podnieka studijā, Nils Skapāns izveidoja 13 filmas, un tās visas var noskatīties portālā «filmas.lv» - gan bērnu auditorijai domātās filmas «Raganas poga» (2006), «Puslācis» (2007), «Sasit spārnus» (2008), «Es gribu redzēt rūķīšus» (2012), gan mazliet pieaugušākiem skatītājiem adresētās filmas «Telefons» (2005) un «Tārpiņš» (2011).

Ar filmu «Kaķis maisā» (2013) sākas Nila Skapāna sadarbība ar studiju «Lokomotīve», kur top arī īsfilmas «Spoku stunda» (2014) un «Marsietis» (2015), bet 2017. gadā Nils Skapāns pabeidza darbu pie savas pirmās garāka formāta filmas «Mūsu ome rullē» (26 minūtes).

2014. gadā Nila Skapāna prasme strādāt ar plastilīna tēliem tika izmantota režisora Pētera Krilova dokumentālajā filmā «Uz spēles Latvija», radot ārkārtīgi svarīgu filmas daļu - animācijas valodā vizualizējot čekas pratināšanas. Šajā filmā aizsākas Nila Skapāna sadarbība ar studiju «VFS Films», kur tapa arī viņa nākamā un, kā izrādījās, pēdējā filma «Diendusa» - piedzīvojumu stāsts bērniem, kam pirmizrāde vēl tikai gaidāma, tāpēc portālā «filmas.lv» šobrīd var noskatīties filmas treileri.

Nila Skapāna filmu kolekciju portālā filmas.lv no 27. septembra var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets; studijā «Lokomotīve» veidotās Nila Skapāna filmas būs pieejamas portālā «filmas.lv» līdz 1. novembrim, tāpat arī pirmās četras filmas, kas tapušas studijā «Animācijas Brigāde».

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.

Svarīgākais