3.lapa
Ceturtdien, 13. janvārī, pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā - Jāņa Kalniņa opera «Hamlets».
Viens no spožākajiem darbiem latviešu opermūzikā - Jāņa Kalniņa (1904-2000) muzikālā traģēdija «Hamlets» - ir stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm. Jaunuzvedumu veido izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss, scenogrāfs Andris Eglītis, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfs Agris Daņiļevičs un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde (ASV).
Galvenajās lomās: Raimonds Bramanis vai Andris Ludvigs (Hamlets), Jānis Apeinis vai Rihards Mačanovskis (Klaudijs), Evija Martinsone vai Inga Šļubovska-Kancēviča (Ofēlija), Ilona Bagele vai Dana Bramane (Ģertrūde).
«Ķerties pie Šekspīra slavenās traģēdijas - tā latviešu komponistam bija liela uzdrīkstēšanās. Jānis Kalniņš pats radīja «Hamleta» libretu, skaidri saredzot, kā darbs dzīvos uz skatuves, spilgti izvēršot simfoniskās epizodes lielajās masu ainās un operas finālā. Operā redzam Jāņa Kalniņa rokraksta esenci - gan dziļi romantisku un spilgtu tēlu pasauli, gan asprātīgu un humora pilnu ilustratīvu mūzikas valodu, gan garīgi piepildītu un dziļi filosofisku pasaules uztveri,» stāsta jauniestudējuma muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.
Jāņa Kalniņa operas «Hamlets» pirmiestudējums Jāņa Zariņa režijā Latvijas Nacionālajā operā notika 1936. gadā ar pašu komponistu pie diriģenta pults.
Atkārtoti, nu jau muzikāli pārveidotā redakcijā, iestudējums Jāņa Zariņa režijā tika īstenots 1943. gadā. Abos uzvedumos titullomu dziedāja ievērojamais latviešu tenors Mariss Vētra, bet Klaudija lomu - harizmātiskais baritons Ādolfs Kaktiņš.
Jaunais iestudējums būs šīs operas trešais uzvedums Latvijas Nacionālajā operā.
«Opera «Hamlets» tika pabeigta 1935. gadā, rakstīta gan Latvijā, gan Austrijā. Tas bija laiks, kad Latvijas komanda guva uzvaru 1. Eiropas čempionātā basketbolā, par tautas saziedotiem līdzekļiem tapa Brīvības piemineklis un Parīzes Trokadero muzeja Eiropas galeriju atklāja ar Baltijas valstu tautas mākslu. VEF drīz sāka ražot savu radio VEF «Super Lux MD/37» ar skalu Eiropas kartes veidolā. Laiks ne gluži tādā mērogā izgāzies no eņģēm, kā tika teikts par karaļvalsti Dāniju. Pēkšņi rodas laika tunelis, kas savieno dažādo gadsimtu mirkļus: 16. gs. (drāma) - 1935. gads (opera) - 21. gs. (gleznas). 10 ainās ar ļoti dažāda garuma starpspēlēm uzmanības centrā ir sirdsapziņas tēma, kas balansē uz lielās skatuves ripas. Šekspīrs šo tēmu personificē vismaz 20 dažādos tēlos, komponists Kalniņš iztiek ar mazāk personāžiem. Gribas to visu pastāstīt baltā krāsā, ledus atkušņa situācijā,» stāsta operas režisore Kristīna Vuss. Viņas radošo rokrakstu Latvijas Nacionālās operas skatītāji iepazinuši operu «Alčīna» (1998) un «Dons Žuans» (1999) iestudējumos.
Scenogrāfs Andris Eglītis operas scenogrāfijai radījis astoņus lielformāta gleznojumus - skatuves iekarus. Lai to paveiktu, mākslinieks izmantojis dažādus pašdarinātus instrumentus, lielformāta otas un tehniskās konstrukcijas.
«Man bija interesanti pārskatīt skatuves glezniecības iespējas. Kāda ir tās vieta mūsdienās, kad drukas un projicēšanas iespējas ir bezgalīgas? Glezniecības jēga varētu būt tās fiziskumā. Ir krāsa, triepiens, elementu izteiksmība. Ar caurspīdību tā tiek uzsvērta, izcelta un parādīta. Man bija svarīgi, ka šīs gleznas nav tikai palielinātas skiču reprodukcijas, bet top procesa gaitā, kurā viens krāsas slānis vai līnija rāda ceļu uz nākamo. Pārsteidzoši, bet viss, ko iepriekš iztēlojos šajā procesā - sākot ar gaismošanu, beidzot ar instrumentiem - darbojas,» stāsta scenogrāfs.
Operas «Hamlets» nākamās izrādes notiks 16., 18. un 21. janvārī.
