Neatkarīgā iesaka: Bezmaksas TOP 9 kultūras pasākumi līdz 29. jūlijam

© Publicitātes foto

6.lapa

Pasaules latviešu mākslas centra izstādes

Publicitātes foto

Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā atklātas divas nozīmīgas trimdas latviešu mākslinieku izstādes: Leldes Kalmītes «Nemierīgas ainavas - gleznas un zīmējumi» un Annus dzimtas mākslinieku (Augusts Annus, Jānis Annus un Anna Hāgena-Annus) darbu izstāde «Annus reiz trīs», kas veidotas sadarbībā ar Pasaules latviešu mākslas centru.

Izstādes bez maksas apskatāmas līdz 14. augustam (katru dienu no pulksten 10 līdz 19).

Pasaules latviešu mākslas centrs ir veidots ar mērķi veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara dēļ trimdā devušies latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Tas nodrošina unikālas, ārpus Latvijas tapušas mākslas kolekcijas kvalitatīvu un ilglaicīgu glabāšanu, kā arī pētniecības un apskates iespējas plašai sabiedrībai.

«Liepājas Latviešu biedrības nama sadarbība ar Pasaules latviešu mākslas centru aizsākās jau 2020. gadā, kad tika ieplānota Leldes Kalmītes izstāde, bet pandēmijas ierobežojumu dēļ to diemžēl nācās atcelt. Tādēļ prieks un gandarījums par iespēju īstenot ne tikai vienu, bet divas unikālas mākslas izstādes ir tiešām liels,» atzīst Liepājas Latviešu biedrības nama direktore Vita Hartmane, piebilstot, ka šo izstāžu mērķis ir sniegt iespēju iepazīt un iepazīstināt plašāku sabiedrību ar kvalitatīviem un augstvērtīgiem trimdas latviešu mākslinieku daiļdarbiem, kuri atzinību guvuši pasaules mērogā.

Viena no tādām ir Pasaules latviešu mākslas centra dibinātāja, gleznotāja un izstāžu kuratore Lelde Kalmīte, kura dzimusi Vācijā tūdaļ pēc kara pazīstamā latviešu mākslinieka, ekspresionista, seno riju un žebērkļu gleznotāja Jāņa Kalmītes ģimenē. Māksliniece absolvējusi Čikāgas Universitāti, kā arī papildus ieguvusi doktora grādu mākslas pedagoģijā Minesotas Universitātē. Lelde Kalmīte lasījusi lekcijas mākslas priekšmetos Amerikas Savienoto Valstu koledžās un citās mācību iestādēs, tostarp latviešu skolā Čikāgā.

«Pēdējos gados šķiet, ka manās gleznās darbojas draudīga īpašība. Ja mākslas radīšana ir personisks jēgas meklējums, tad katra mākslinieka darbi atspoguļo laika garu. Mūsu laikmetu raksturo arvien straujāka vides iznīcināšana, kā rezultātā tiek apdraudēta mūsu pasaules paša nākotne. Šķiet, ka manas izdomātās ainavas pauž šo satraukumu par dabas iznīcināšanu,» saka Lelde Kalmīte.

Viņas izstādē «Nemierīgas ainavas - gleznas un zīmējumi» redzamas gleznas, kas atspoguļo šo dedzinošo iznīcību un raizes, turpretim tintes zīmējumi ir radīti kā miera un meditācijas vieta. Mākslinieci aizrauj ģeometrisko rakstu un dabisko formu krustojums. Latvijas senās un precīzi iestādītās koku gatves ir viens no mākslinieces iedvesmas avotiem, jo kā dārzkopībā, tā arī zīmēšanā viņa meklē līdzsvaru starp dabas vēlmēm un cilvēka nodomu.

Savukārt izstādē «Annus reiz trīs» skatāmi 19 Annus dzimtas mākslas darbi, ko radījuši Augusts Annus (tēvs), Jānis Annus (dēls) un Anna Hāgena-Annus (meita).

Augusts Annus (dažos avotos minēts arī kā Annuss) ir viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem, mākslas pedagogs, figurālās glezniecības vecmeistars, kura gleznotās altārgleznas ir redzamas vairākās Latvijas baznīcās. Viņš ir dzimis 1893. gada 27. oktobrī Liepājā, mācījies Kijivas Ķeizariskajā mākslas skolā, Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Petrogradā (1915-1918), kur vakaros apmeklējis arī Petrogradas Mākslas veicināšanas biedrības skolu. 1926. gadā beidzis Latvijas Mākslas Akadēmijas Jāņa Tillberga Figurālās gleznošanas meistardarbnīcu ar diplomdarbu «Liepājas kuģu būvētavā». Strādājis par skatuves gleznotāju Liepājas jaunajā teātrī (1921-1923), bijis Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagogs (1929-1940, 1941-1944) un profesors (1944). 1931. gadā apbalvots ar Kultūras fonda prēmiju, bet 1938. gadā - ar 4. šķiras Atzinības krustu, savukārt 1940. gadā saņēmis prēmiju par izciliem sasniegumiem mākslā. 1944. gadā, bēgot no Sarkanās armijas, ar ģimeni izceļojis uz Vāciju, bet 1950. gadā pārcēlies uz dzīvi ASV. Visur bijis aktīvs mākslas dzīves organizētājs un atbalstītājs. Mākslinieks miris 1984. gada 5. janvārī Ņujorkā, ASV.

Augusta Annus daiļrades sākuma posma nozīmīgākie darbi ir saistīti ar ceļojumiem pa Kurzemi, kur Rucavā, Alsungā, Dunikā un citur mākslinieks vērojis tautas dzīvi un senās paražas. Jau tajā laikā mākslinieks ir ticis atzīts par izcilu zīmētāju, talantīgu sarežģītu kompozīciju veidotāju un spēcīgu krāsas meistaru. 20. gadsimta 30. gados mākslinieks gleznojis galvenokārt zvejnieku sievas, zemniekus, strādniekus ikdienas gaitās un atpūtā, atklājot sievietes ķermeņa vitalitāti un skaistumu. Trimdas posmā viņa glezniecībā parādās daudz simbolu. Mākslinieks atkārtoti ir gleznojis tautas nemirstības simbolu - koklētāju.

Augusta Annus dēls Jānis Annus dzimis 1935. gada 25. oktobrī Rīgā, bijis latviešu gleznotājs un fotogrāfs, viens no trimdas latviešu māksliniekiem. Studējis Industriālajā mākslas skolā Ņujorkā, bet bakalaura grādu mākslā ieguvis Bruklinas Prata institūtā. Vēlāk, iegūstot stipendijas, studijas turpinājis Nacionālajā Dizaina akadēmijā pie Luija Bušē, mākslas skolā «Art Students League» un Romas «Academia di Belli Arte e Liceo Artistico», kur apguvis skatuves un filmu dekorāciju gleznošanu. 1957. gadā saņēmis «United Artists» stipendiju, vēlāk (1959., 1960.) kļuvis par pirmo un vienīgo latvieti, kas saņēmis prestižo mākslinieku stipendiju «Prix de Rome», bet 1962. un 1964. gadā viņam piešķirta Itālijas valdības stipendija. Par gleznu «Klusums pirms vētras» 1971. gadā viņš saņēmis Ziemeļamerikas Kultūras fonda goda balvu. 1980. gadā Jānis Annus ievēlēts par ASV Nacionālās Akadēmijas akadēmiķi. Dzīvojis un strādājis Rīgā, Minsterē, Ņujorkā, Romā, Ņūmeksikā un Leipcigā. Mākslinieka gleznas un fotogrāfijas tikušas izrādītas Romā, Neapolē, Ņujorkā, Čikāgā, Palermo, Denverā, Redingā, Filadelfijā, Kolumbusā, Leipcigā, Minsterē un Rīgā. Gleznotājs darinājis arī vairākus sienas gleznojumus (murāļus) Eiropā un ASV par arhitektoniskām tēmām. Bijis sabiedriskais darbinieks, darbojoties kā Minsteres latviešu centra valdes loceklis un korporācijas «Fraternitas Lataviensis» filistrs. Miris Leipcigā 2013. gada 27. februārī. Mākslinieks un viņa vecāku pīšļi 2013. gada 4. jūlijā apbedīti Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā.

Augusta Annus meita Anna Māra Hāgena-Annus dzimusi 1937. gadā Rīgā. Beigusi Prata Institūtu Ņujorkā ar M. F. A. grādu (Tēlotājmākslas maģistra grāds). Darbojusies skulpturālajā grafikā un dekoratīvajā mākslā. Kopš 1958. gada piedalījusies izstādēs Ņujorkā, Klīvlendā, Filadelfijā, Redingā un citur. Viņa dzīvo un strādā Bruklinā, Ņujorkā. Viņas vīrs Tomass Hāgens ir gleznotājs.

Izstādes interesentiem pieejamas līdz 14. augustam bez maksas, un tās iespējams apmeklēt

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.

Svarīgākais