7.lapa
Šoruden klajā nākusi jauna grāmata, kas vēsta par latviešu jaunekļa dienesta gaitām padomju Krievijā - Ērika Streiča «Latviešu dēkainis krievu armijā».
Īsu priekšvārdu grāmatai uzrakstījis rakstnieka brālis, pazīstamais kinorežisors Jānis Streičs: «Ēriks bija acīgs dzīves vērotājs un smējējs par cilvēku vājībām, pat nesaudzējot sevi. Vienmēr un visur labi ieredzēts, apveltīts ar apskaužamu komunikācijas talantu. Viņš bija interesants sarunu biedrs, jo daudz bija lasījis un piedzīvojis. Galu galā, pārstrādājis krietni pāri pensijas gadiem, brālītis apsēdās, lai rakstītu.»
Tas ir spilgts un humorpilns apraksts par laiku, kad gandrīz ikviens jauns vīrietis pēc pilngadības sasniegšanas bija spiests divus vai trīs gadus pavadīt tālu prom no mājām. Kā liecina nu jau vairāku latviešu autoru stāsti par armijas laiku, lielākoties tā bija īsta izdzīvošanas skola ar absurda elementiem, turklāt dienesta laiks bija samērā smags pārbaudījums arī tāpēc, ka jaunie cilvēki bija pilnībā pakļauti armijas vadības patvaļai.
«Grāmatā aprakstītas latviešu un igauņu puišu gaitas krievu armijā pagājušā gadsimta 60. gados. Trulums un loģiskā saprāta trūkums, kas tajā valdīja toreiz, šķiet, nav mainījies, bet kļuvis tikai vēl dziļāks un noziedzīgāks. Bet jaunība un izcila humora izjūta to padarīja panesamu, un krievu militāristu īstā seja te atklājas zem daudziem slāņiem,» saka televīzijas režisore un rakstnieka dzīvesbiedre Maija Migla-Streiča.
Ēriks Streičs arī uz skarbiem notikumiem spēj palūkoties ar smaidu, rādot dzīvi no krāsainākās puses pat pelēki baisajā armijas vidē. Viņam šo laiku palīdz izturēt jaunība un dvēseles gaišums, arī šajā pelēkumā atrodot gan patiesu draudzību un sirsnīgu pieķeršanos, gan labus cilvēkus, kas palīdz, pamāca un glābj pat visnotaļ kritiskās situācijās.
Šī ir grāmata, kuru vajadzētu izlasīt kaut vai tāpēc, lai zustu ilūzijas par to, kāda bija dzīve Padomju Savienībā. Atskaitēs un laikrakstos jau viss bija lieliski, taču realitāte no oficiālajām ziņām atšķīrās dramatiski.
Pieejama arī e-grāmata.
