7.lapa
Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē rudens noskaņās svētdien, 6. novembrī, atsāksies demokrātiskie «Brīvdienu mūzikas» koncerti, kur klausītājiem tiks dota iespēja baudīt izcilu mūziku nepiespiestā atmosfērā un caur sarunām tuvāk iepazīties ar māksliniekiem.
Koncertu vadītāja lomā iejutīsies un ar mūziķiem sarunāsies atraktīvais, publikas un koristu iemīļotais diriģents Jānis Ozols.
Sestdien, 6. novembrī, ar savu oriģinālmūzikas solokoncertu «Gaismas lāses» uzstāsies pianists Vestards Šimkus (attēlā).
Koncertā skanēs Vestarda Šimkus pēdējo gadu laikā sarakstītie skaņdarbi klavierēm, ko nupat albuma formātā ir izdevusi Parīzē bāzētā ierakstu kompānija «Artalinna». Šīs kompozīcijas vieno gaiša noskaņa un laimes sajūta - gan viegli ēteriska, gan spēka un enerģijas pilna. Vestards Šimkus saka: «Lielākā daļa no šīs mūzikas ir tapusi, kad iedvesmots atgriežos no pastaigām, kurās ik dienas dodos pa mežiem un pļavām netālu no savām mājām Kurzemes pusē. Šo pastaigu laikā esmu ieraudzījis, cik dažādos veidos atkal un atkal saules vai mēness gaisma var apspīdēt un, šķiet, pat iekrāsot vienu un to pašu ainavu, koku, ezeru vai jūras krastu. Skaņdarbos atgriežos atpakaļ pie kāda mirkļa, kurā esmu bijis liecinieks tam, kā gaisma kādu ainavu ir apspīdējusi sevišķi skaisti.»
Koncertā gaidāms arī Latvijas pirmatskaņojums, Vestarda Šimkus jaunākais opuss «Mierā saviļņots», tapis pēc Biaricas Starptautiskā pianistu festivāla pasūtījuma Vestarda koncertprogrammai, kas bija veltīta miera tēmai, paužot sirsnīgu atbalstu Ukrainas tautai tās cīņā pret Krievijas impērisko agresiju.
27. novembrī gaidāma kamerizrāde «Kabarē dziesmas», kuru iestudējusi radošā komanda ar publikas un kritiķu slavētiem māksliniekiem - daudzpusīgo soprānu Beāti Zviedri un temperamentīgo pianisti Agnesi Egliņu, aktieri Raimondu Celmu un režisori Anci Kukuli-Sniķeri.
Kabarē vaibsti ir tik dažādi un daudzveidīgi: Parīzē to iepazīstam intelektuālās izrādēs, Berlīnē - caur dzēlīgu satīru sadūmotos pagrabos, Holivudā zīmīgs ir liktenīgās sievietes tēls. Šis intriģējošais žanrs iekaro starpkaru Eiropu un savaldzina arīdzan tādus skaņu meistarus kā Bendžamins Britens un Viljams Bolkoms, kuri darinājuši kaislīgus kabarē skaņdarbus. Skanēs dziesmas par mīlestību, kas svarīgāka par priesteriem un politiķiem un pilnasinīgi svin dzīvi. Kā mežonīgi ātrā braucienā gar acīm pazibēs kolorīti tēli - te aktieri, tur mīļākie, tepat neģēļi un mākslinieki, būs arī drāma un satīra, intimitāte un smiekli, vilšanās un prieks, garantējot neaizmirstamu vakaru.
11. decembrī koncertā «Ziemeļu saules promenāde četros gadalaikos» uzstāsies Latvijas Nacionālas operas vadošie solisti Marlēna Keine (soprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors) un pianiste Agnese Egliņa.
Koncertprogramma pievērsīsies krievu mūzikas dvēseliskajam dziļumam gan ar tās plašo emociju gammu - mīlestību, greizsirdību, šķiršanos, skumjām, ciešanām -, gan dažādajiem sadzīves skatiem, dabas tēliem, tālu zemju ainām un gadalaiku daudzveidībai. Tas spilgti atklājies Sergeja Rahmaņinova, Pētera Čaikovska, Mihaila Gļinkas un citu krievu melodiķu dziesmās un romancēs. Būtiska loma te arī izcilo krievu literātu Aleksandra Puškina, Ivana Turgeņeva, Mihaila Ļermontova, Antona Čehova, Ļeva Tolstoja brīnišķīgajiem tekstiem. Programmu kuplinās miniatūras no Pētera Čaikovska iemīļotā klavieru cikla «Gadalaiki».
