Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 19. līdz 25. novembrim

© Publicitātes foto

8.lapa

Tarmo Peltokoski inaugurācijas koncerts

Publicitātes foto

Sestdien, 19. novembrī, pulksten 17.00 koncertzālē «Cēsis» norisināsies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski (attēlā) inaugurācijas koncerts «LNSO un Tarmo Peltokoski. Sibēliuss, Vons-Viljamss un Auznieks».

Īpašais notikums vērs jaunu lappusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vēsturē, jo jau divas sezonas šis nozīmīgais amats gaidījis vislabāko pretendentu, kurš nu ir atrasts. Koncertā būs iespēja dzirdēt LNSO jaunā rezidējošā komponista Krista Auznieka skaņdarbu «Grace», somu simfoniķa Žana Sibēliusa Piekto simfoniju, kā arī angļu skaņraža Ralfa Vona-Viljamsa Piekto simfoniju.

«Sezonas pirmajā pusē uzstāsimies ar diviem koncertiem, un tie abi ir veltīti dižajam britu komponistam Ralfam Vonam-Viljamsam, kuram šogad apritētu 150 gadu. Vienmēr esmu apbrīnojis viņa mūziku, un iespēja iedzīvināt šī komponista darbus man ir ļoti būtiska. Novembrī atskaņosim viņa bezgalīgi skaisto Piekto simfoniju, kas sarakstīta, plosoties Otrajam pasaules karam, savukārt decembrī uzstāsimies ar majestātisko Pirmo jeb «Jūras simfoniju». Abos koncertos būs dzirdami arī Latvijas komponisti - Krists Auznieks un Pēteris Vasks. Kā jau gaidāms, mūsu pirmais kopīgais koncerts noslēgsies ar Sibēliusa Piekto simfoniju, kas man kopš bērnības ir bijusi ļoti tuva,» par orķestra tuvākajiem notikumiem stāsta Tarmo Peltokoski.

Somu diriģents Tarmo Peltokoski 2022. gada janvārī tika iecelts par Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas galveno viesdiriģentu, kļūstot par pirmo šāda titula īpašnieku orķestra 42 gadu pastāvēšanas vēsturē. Tā paša gada maijā tika nolemts, ka no 2022./2023. gada koncertsezonas Peltokoski būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Holandiešu laikraksts «NRC Rotterdam» par Peltokoski uzstāšanos rakstījis: «Satraucošs, elpu aizraujošs skaistums, kas raisa asaras. Pat rakstot par šo uzstāšanos, rodas zosāda. Kā viņam tas izdevās, ir noslēpums, bet gada skaistākais koncerts tika nospēlēts Roterdamā. Tarmo Peltokoski. Pierakstiet šo vārdu.»

Nozīmīgajā vakarā būs iespēja dzirdēt LNSO 2022./2023. gada sezonas rezidējošā komponista Krista Auznieka gaišo un silto skaņugleznu, kurai dots nosaukums «Grace». Krists Auznieks kļuvis par vienu no pasaulē atzītākajiem jaunajiem latviešu komponistiem. 2018. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu kategorijā «Gada jaundarbs», savukārt 2021. gadā ieguvis ikgadējā starptautiskā komponistu konkursa «Rostrum» balvu kategorijā «Komponisti zem 30».

Koncertā izskanēs somu mūzikas dižgara Žana Sibēliusa Piektā simfonija, kas komponēta vienā no muzikāli daudzveidīgākajām dekādēm mūzikas vēsturē - 20. gadsimta otrajā desmitgadē. Lai arī komponists mūzikā iespaidojies no tādiem amata meistariem kā Čaikovskis, Vāgners, Lists, Štrauss, Debisī un Brukners, Sibēliusa stils ir caurmērā oriģināls un novatorisks. Kā visa skaņraža daiļrade, arī Piektā simfonija ir Somijas dabas caurstrāvota. Radot simfonijas fināla motīvu, komponists iedvesmojies no ziemeļu gulbja sauciena, apliecinot savas daiļrades ciešo dabas klātbūtni. Skaņdarbs pirmo reizi tika atskaņots 1915. gadā komponista 50 gadu dzimšanas dienas svinībās, kas tolaik bija pasludināta kā nacionālā brīvdiena. Pēc tam simfonija rediģēta vēl divas reizes, 19. novembrī skanot tās pēdējai redakcijai.

Cēsīs būs iespēja dzirdēt arī Ralfa Vona-Viljamsa mūziku, kas uz Latvijas skatuves ir samērā rets, taču atsvaidzinošs notikums. Piektajā simfonijā, kas tapusi Otrā pasaules kara laikā, salīdzinot ar viņa iepriekšējo - vētraino Ceturto -, mūzikas noskaņu caurstrāvo miers un sirsnība, kas mijas ar kara gadu radīto grūtsirdību. Ralfs Vons-Viljamss ir viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem angļu komponistiem. Viņa mūzikas valodā oriģinalitāti piešķir pastiprināta pievēršanās angļu tautasdziesmai.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Pasākumi

Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.

Svarīgākais