Šoigu ēras sekas: Nolīgtie būvnieki palikuši bez naudas, ūdens un elektrības

© Scanpix

Krievijas Aizsardzības ministrijas nolīgtie uzņēmumi, kas strādāja ar bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu komandu, mēnešiem kavē darbinieku algas. Atklāti divi šādi gadījumi, kuros simtiem darbinieku Tālo Austrumu būvlaukumos vairākus mēnešus nesaņēma naudu.

Prokuratūra un Izmeklēšanas komiteja ir sākušas pārbaudes, kas var pārvērsties jaunās, ar militāro budžetu saistītās krimināllietās, jo par algu kavēšanu ilgāk par diviem mēnešiem Krievijā ir attiecīgs Krimināllikuma pants, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv".

Piestātnes zemūdenēm top skarbos apstākļos

Rudenī aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs pārbaudīja zemūdens piestātņu būvniecību Viļučinskas pilsētā Kamčatkā. Militārpersonas ziņoja ministram, ka pilsētā tiek būvētas 14 iekārtas, kas vienkāršos zemūdeņu, tostarp kodolzemūdeņu, apkalpošanu. Būvnieki vietējiem medijiem sacīja, ka viņiem nav atļauts tikties ar ministru.

2024. gada decembra beigās uzņēmuma "MezhRegionGidroStroy" darbinieki sazinājās ar Kamčatkas izdevuma "Argumenti un fakti" redakciju. Viņi teica, ka strādniekiem četrus mēnešus netika maksātas algas, maiņu darbiniekiem netika pirktas biļetes uz mājām, bet viņi arī netika atlaisti. Cilvēkiem bija jāiztiek ar pagaidu darbiem, jāēd sausa pārtika, un kopmītnē par nemaksāšanu viņiem tika atslēgts ūdens un elektrība.

Daži darbinieki, negaidot savu algu, aizlidoja mājās par savu naudu. Daudzi uzņēmuma darbinieki, kas pieņemti darbā no dažādiem reģioniem, strādā maiņās. Vietējā prokuratūra sāka "MezhRegionGidroStroy" pārbaudi.

"Algām paredzētā nauda ir kaut kur ieguldīta, un to nevar pēkšņi izraut, pretējā gadījumā viņi zaudēs procentus," sarunu biedrs Viļučinskas medijam stāstīja baumas par maksājumu kavējumiem militārajā būvniecībā. Vietējais medijs lūdzis "MezhRegionGidroStroy" komentāru, bet atbildi nav saņēmis.

Saskaņā ar atvērtajiem datiem,"MezhRegionGidroStroy" nekad nav bijuši valdības līgumu, tā ieņēmumi 2023. gadā ir vairāk nekā 222 miljoni rubļu (2,5 miljoni ASV dolāru). Ziņu aģentūra "Kamčatkas laiks" apraksta uzņēmuma - parādnieka darba shēmu. "MezhRegionGidroStroy" ir "Mezhregionstroy" meitasuzņēmums, un šis uzņēmums bija iesaistīts piestātnes būvniecībā militārām vajadzībām Viļučinskā, ko veica Galvenais īpašās būvniecības direktorāts (GUSS).

GUSS ģenerāldirektors Aleksandrs Molodčenko nesen tika arestēts krāpšanas gadījumā ar Aizsardzības ministrijas valsts līgumiem. Pret GUSS notiek izpildes process, lai atgūtu vairāk nekā 22 miljardus rubļu (218 miljonus ASV dolāru).

Gada beigās Viļučinskas pilsētas apgabala vadītājs Igors Golovčaks sacīja, ka parāds darbiniekiem ir atmaksāts. Tomēr kāds vietējā medija sarunu biedrs Viļučinskā apgalvo, ka visiem vēl nav samaksāts. Medijs nosūtīja jautājumus I. Golovčakam, bet publicēšanas brīdī atbildi vēl nebija nesaņēmis.

Sliedes ir, bet naudas nav

Pērn decembrī bijušie kompānijas "Bamstroytechnologies" darbinieki ierakstīja aicinājumu prezidentam Vladimiram Putinam. Vairāk nekā 500 darba ņēmēju nesaņēma algas par Baikāla-Amūras maģistrāles (BAM) otrā atzara būvniecību Habarovskas teritorijā. BAM-2 ir projekts, lai paplašinātu Baikāla-Amūras maģistrāles galveno līniju ar dublētiem sliežu ceļiem, tiltiem un jaunu infrastruktūru. Tās mērķis ir ievērojami palielināt leģendārā dzelzceļa caurlaidspēju.

Apelācijas sūdzībā darbinieki sūdzas par, viņuprāt, uzņēmuma direktora Antona Kiršejeva nelikumīgajām darbībām. Atlaistajiem darbiniekiem tā arī netika samaksāts, un uzraugošās iestādes darbiniekiem nepalīdzēja. Kopš 8. novembra uzņēmums atrodas likvidācijas procesā.

"Cilvēki strādāja skarbos klimatiskajos apstākļos. 2024. gada augustā sākās lieli algu kavējumi, un no septembra viņi maksāja minimālos tarifus, tādējādi piespiežot darba ņēmējus atkāpties no amata pēc savas gribas. Maiņā strādājošie cilvēki tika pamesti kopā ar tehniku, bez iespējas doties mājās.

Oktobrī neviens netika aicināts uz maiņu, viņi teica, ka uzņēmums ir bankrotējis, kā rezultātā parāds bija 120 000 rubļu. Pēc atlaišanas no "Bamstroytechnologies," man netika veikts aprēķins un izmaksāta alga, kā arī apmaksāta slimības lapa. Es domāju, ka mēs varam atvadīties no naudas," sacījis kāds vietējā medija intervētais.

Vēl kāds sarunu biedrs, kurš nodarbojas ar maiņu darbinieku darba tiesību aizsardzību Krievijā, sacīja, ka Izmeklēšanas komiteja tagad risina situāciju. Viņš pieņem, ka darbinieki saņems naudu.

Medijs situāciju piedāvāja komentēt "Bamstroytechnologies" īpašniekam Mihailam Amirjanam. Pēc ziņojuma izlasīšanas "Telegram" viņš bloķēja žurnālistu.

Pret "Bamstroytechnologies" tiesās ir iesniegtas prasības vairāk nekā 200 miljonu rubļu apmērā, pret uzņēmumu ir ierosināti septiņi darba strīdi. "Bamstroytechnologies" atrodas likvidācijas procesā. 2023. gadā uzņēmuma ieņēmumi bija vairāk nekā septiņi miljardi rubļu (86 miljoni ASV dolāru), taču publiski nav informācijas par tā valdības līgumiem.

"Maiņu darbinieki ir viena no neaizsargātajām darbinieku grupām," saka Andrejs Saveļjevs, portāla par darba konfliktiem "Antijob.net" administrators.

"Maiņu darbiniekus pievilina ar lieliem ienākumiem, bet faktiski algas tiek samazinātas ar naudas sodiem, vai parādās papildu nosacījumi, piemēram, "mēs maksāsim pārējo, kad jūs atkal ieradīsieties". Dežūras laikā darba devējs ir karalis un dievs, ar savu apsardzi privātas apsardzes firmas formā. Tipiskas ir sūdzības par antisanitāriem apstākļiem, kad cilvēku pūlis tiek izmitināts vagoniņā, kur nav ūdens un apkures. Bieži vien šīs darba vietas atrodas tālu no pilsētām, tāpēc viņi gandrīz nebaidās no pārbaudēm."

Sens aizsardzības ministra draugs

Krievijas plašsaziņas līdzekļos un "Telegram" kanālos parādījās publikācijas par "Bamstroytechnologies" īpašnieka Mihaila Amirjana un bijušā direktora, tagad uzņēmuma likvidatora Antona Kiršejeva “premium” klases automašīnām. Šīs publikācijas atzīmē, ka "Bamstroytechnologies" ir uzņēmums, kas saistīts ar lielu Aizsardzības ministrijas un Ārkārtas situāciju ministrijas darbuzņēmēju "Bamstroyput".

Tāpat Amirjanam un Kiršejevam kopā ar "Bamstroyput" bija kopīga juridiska persona - "Glavstroy LLC" (likvidēta 2023. gadā). Dzelzceļa darbinieku laikraksts "Gudok" divreiz rakstīja, ka BAM dublēto sliežu ceļu būvniecību kopīgi veic "Bamstroytechnologies" un "Bamstroyput".

"Bamstroyput" tika izveidots, pārveidojot padomju laika celtniecības uzņēmumu. 2001. gadā "Kommersant" rakstīja par nu jau nelaiķi Viktoru Abdurahmanovu, "Bamstroyput" dibinātāju, kā personu, kas strādāja kopā ar Šoigu (toreizējo Ārkārtas situāciju ministrijas vadītāju). Pēc Viktora uzņēmumu vadīja viņa dēls Antons.

Kad Šoigu kļuva par aizsardzības ministru, "Bamstroyput" saņēma ienesīgus līgumus: būvdarbus Patriotu parkā, Ģenerālštāba akadēmijas rekonstrukciju, kara pilsētiņu būvi Sevastopolē utt. Saskaņā ar komercreģistra datiem, 2023. gadā "Bamstroyput" guva vairāk nekā 16 miljardu rubļu peļņu. Bet 2024. gadā, kad Šoigu atkāpās no aizsardzības ministra amata, pret "Bamstroyput" tika iesniegtas prasības tiesās par vairāk nekā 200 miljardiem rubļu. 2024. gada 30. decembrī "Bamstroyput" tika pasludināts par bankrotējušu.

Virkne krimināllietu pret amatpersonām un uzņēmējiem

Pēc Šoigu atkāpšanās 2024. gada maijā ap Aizsardzības ministriju uzvirmoja virkne krimināllietu. Desmit augsta ranga militārie komandieri un amatpersonas zaudēja amatus, astoņi no viņiem tika arestēti, apsūdzot kukuļošanā, piesavināšanās un krāpšanā. Šīs lietas skar arī bijušos departamenta darbuzņēmējus. Tika arestēts "Olympcitystroy" līdzīpašnieks Aleksandrs Fomins (apsūdzēts par bijušā ministra vietnieka Timura Ivanova kukuļošanu), "Voentorg" vadītājs Vladimirs Pavlovs un bijušais Militārās celtniecības kompānijas filiāles vadītājs Sergejs Sukhovs (apsūdzēts par vairāku miljonu dolāru piesavināšanos). Notika izmeklēšana arī pret Permas rūpnīcas "Telta" vadītājiem, kuri tiek turēti aizdomās par bijušā Ģenerālštāba priekšnieka vietnieka Vadima Šamarina kukuļošanu.

Pasaulē

Lietuvas valsts prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka Valsts aizsardzības padome (VGT) ir piekritusi laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam katru gadu valsts aizsardzībai piešķirt 5–6% no IKP. Taču Lietuvā lēmums par straujo līdzekļu kāpinājumu aizsardzībai pieņemts ar ļoti lielām bažām, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Svarīgākais