Sākums

Atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar specifikāciju sastādīšanu elektrovilcienu iepirkumam un atbildīgajām amatpersonām par dokumentācijas noformēšanu AS “Pasažieru vilciens” norāda: no Latvijas puses vilcienu ķibelēs nevienu nevarot vainot, savukārt atbildība par ražotājam izvirzītajām tehniskajām prasībām esot jāprasa nevis no konkrētām amatpersonām, bet no iepirkumu komisijas, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības faktiskais bankrots izskaidrojams gan ar konkrētās pilsētas priekšnieku avantūrām, gan ar pašvaldību naudas izsīkšanu kopumā.

"Esam šeit ieradušies, lai pastāstītu savus stāstus, lai mūs dzirdētu pasaules līderi. Lai katrs bērns, kas atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, ātrāk varētu atgriezties Ukrainā," tikšanās laikā ar žurnālistiem sacīja Ivans, viens no nolaupītajiem ukraiņu bērniem, kuram izdevies atgriezties. 31. janvārī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sākās starptautiska divu dienu konference "Russia’s War on Children" ("Krievijas karš pret bērniem") ar ekspertu līmeņa darba grupām, taču oficiālā atklāšana notiek 1. februārī.

Pagājušais gads Latvijai bijis izaicinājumu pilns, tomēr gada nogalē ir bijuši atsevišķi pozitīvi pavērsieni, kas samazināja ekonomikas lejupslīdes ātrumu, bet atsevišķas iepriekš krītošās nozares pat atgrieza pie izaugsmes. Šobrīd vēl nevar apgalvot, ka kritums Latvijas tautsaimniecībā ir beidzies, taču, ja vien pasaulē nesākas kāds jauns plaša mēroga militārais vai ekonomiskais konflikts, tad ir pamats domāt, ka lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas finansiālā situācija vairs nepasliktināsies.

Pabalsti ģimenēm ar bērniem nav pārskatīti un palielināti vairāk nekā desmit gadus. Turpinoties nevalstisko organizāciju uzsāktajai diskusijai, Labklājības ministrija sagatavojusi priekšlikumus pabalstu palielināšanai.

Valdība otrdien apstiprinājusi Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Amata pienākumu pildīšanu viņa sāks 13. februārī.

Trīspadsmit gadus veca bērna Jūrmalā pastrādātās slepkavība dēļ notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē klātesošie ar uzmanību un atzinību uzņēma Valsts policijas pārstāves priekšlikumus smagus, vardarbīgus noziegumus pastrādājušus bērnus vecumā līdz 14 gadiem ielikt psihiatriskajā slimnīcā.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē kāda no pilsētām iekļāvusies UNESCO radošo pilsētu tīklā kā literatūras pilsēta. Taču jau kopš pirmajām minūtēm jaunajā statusā Tukuma literātiem nākas pierādīt, ka viņu nokļūšana starptautiskajā apritē nav nejauša.

Latvijas politiķi, apskatnieki, visi iedzīvotāji laiku pa laikam ar zināmu nožēlu, pat nostalģiju piemin to, ka Latvijai vairs neesot nekāda stratēģiskā mērķa. Tāpēc arī kuļamies kā pa celmiem, jo neesot skaidrs – kurp tālāk doties. Kopš 2014. gada, kad iestājāmies eirozonā, tādu lielu, visus spēkus mobilizējošu mērķu neesot bijis.

Satiksmes ministrija (SM) uzsākusi jauno elektrovilcienu nedienu risināšanu un vainīgo meklēšanu. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens uzdevis valsts sekretāres pienākumu izpildītājai steidzami sākt pilna apmēra auditu. Tikšot domāts arī par vilcienu apkopes tehniskā personāla apmācību organizēšanu un citu pasākumu veikšanu, kas nodrošinātu kvalitatīvu vilcienu ekspluatāciju. Tikšot arī pārbaudīts, vai ir nodrošinātas alternatīvas pasažieru pārvadāšanai krīzes situācijās un vai cilvēki par to laikus informēti.

Zemnieku protestu vilnis jau atvēlies līdz Lietuvai. Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) jau ir notikuši plaši zemnieku protesti pret savām valdībām un ES kopējo zemkopības politiku. Radvilišķu zemnieks Rimants Garuckis “Neatkarīgajai” atklāj Lietuvas protestu patiesos iemeslus.

Avoti vēsta, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir zinājis par Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) aktivitātēm vismaz kopš 2004. gada, kad viņa regulāri atskaitījās Krievijas federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem un lūdza naudu pretvalstisku pasākumu rīkošanai.

Slepkavas banda ar noziegumu lielās sociālajos tīklos, joprojām dzīvo “Sprīdītī”, siltumā, paēduši, bet Jūrmalas iestādes nerod risinājumu situācijai.

Tie, kuri maksā par elektroenerģiju pēc biržas cenām, pamanījuši, ka pēdējos gados vērojamas milzīgas elektrības cenu svārstības. Vienu dienu tās ir nenormāli augstas, bet citās dienās ārkārtīgi zemtas. Ar ko saistītas tik ievērojamas cenu svārstības?

Ja kāds mūsu valdībai uzdotu tiešu jautājumu par to, kādi ir Latvijas valsts mērķi, valdošie locīkļi uz vaicātāju droši vien paskatītos kā uz nepilnīgo: nu, kā – kādi?! Protams, ka klimatneitralitāte līdz 2050. gadam! Nē, nesmejieties, tā būtu nopietnība. Un, patiesību sakot, šī nopietnība biedē, rada spazmas pakrūtē un dzen skudriņas pār muguru.

Ar dziesmām Jūrmalas izklaides vietā “Korso brīnumi” valsts iestāde “Bērnu aizsardzības centrs” (BAC) pagājušajā svētdienā, 28. janvārī svinēja sekmīgu kampaņas “Apturi sāpes sākumu.

Ar Dona dziesmas “Lauzto šķēpu karaļvalsts” uzvaru agrā svētdienas rītā noslēdzās Latvijas Radio 2 rīkotā dziesmu aptauja “Muzikālā banka”. Aiz šī sausi statistiskā teikuma slēpjas vesels lēvenis dažnedažādu notikumu un baumu, kas TV skatītājiem un radioklausītājiem palika neredzamas un nezināmas. Pavērsim priekškaru!

Virsrakstā uzdotais jautājums satur gan vārdu spēli (nadežda – cerība, krievu val.), gan zināmu divdomību. Skaidrs, ka 17. martā Krievijā paredzētajā pasākumā, kuru Kremļa režisori dēvē par “Krievijas prezidenta vēlēšanām”, Borisam Nadeždinam nav ne mazāko cerību. Pat ne uzvarēt. Tikpat kā nav cerību līdz šīm vēlēšanām vispār tikt. Tāpēc jautājums ir cits – ko Nadeždins šobrīd nozīme Krievijai un pasaulei? Cerību vai bezcerību?

Lasot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto ārpolitikā, uzzinām, ka Latvija turpina un turpinās kopt un veidot attiecības ar Ķīnu, savukārt apkopojot reakciju par Saeimas opozīcijas deputātu vizīti Ķīnā, rodas iespaids, ka šī valsts mūsu ārpolitikā iezīmēta melnā krāsā.

Likumību uzraugošās institūcijas sāk aizvien vairāk pievērsties jauno elektrovilcienu nelaimēm. Valsts kontrolieris Edgars Korčagins sola rūpīgi sekot līdzi notiekošajam dzelzceļa pasažieru satiksmē.

Galvenais šobrīd ir atjaunot normālu pasažieru vilcienu satiksmi, arī vainīgie vilcienu nelaimēs ir saredzami – par to, kādi ir galvenie iemesli jauno vilcienu ķibelēs, “Neatkarīgās” intervija ar bijušo satiksmes ministru (2013.–2015. g.) Anriju Matīsu.

Šonedēļ sācies publiskais balsojums par 2023. gada labākajiem ierakstiem latvju metālmūzikā. Kamēr “lielais brālis”, tas ir, Latvijas mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons” ik gadu diskutē par nepieciešamību spert soli pasaules mūzikā valdošo tendenču virzienā un pārstrukturizēt nominācijas, Latvijas Metālmūzikas gada balva to jau ir izdarījusi.