Sākums

Ar garāmejoša pusaudža noslepkavošanu slaveno Jūrmalas bērnunama audzēkņu iepriekšējā paaudze pirms divdesmit gadiem legalizēja bērnunamu audzēkņu tiesības lietot alkoholu bez nekādiem vecuma ierobežojumiem, noteikti pirms desmit gadu sasniegšanas.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aktivitātes savas valsts labā Krievijas propaganda centusies visādi noniecināt un iztēlot, ka viņš braukā apkārt pa pasauli ar izstieptu roku kā ubags, Ukrainai sūtītais ASV bruņojums tiekot izzagts, bet viņa kundze Olena to vien darot kā pērkot sev dārglietas. Tagad meli atmaskoti – arī ASV.

Pagājušajā gadā sankciju žogā aizķērušies 9,4 miljoni tonnu jeb 19,6% no tā kravu daudzuma, kāds līdz Latvijas ostām vēl tika 2022. gadā.

Kājnieku mīnu mums nebūs, savukārt par bunkuriem, kādus Krievijas pierobežā jau sākuši būvēt igauņi, ir lielas šaubas – ja pat ar mūsu leģendāro robežas žoga būvi iet kā pa celmiem. Ideja par dronu koalīciju joprojām tīta miglā: uzņēmumus, kas gatavi ražot dronus, neviens nav informējis par to, cik lielā apjomā vajadzēs palielināt ražošanu un kāda būs lidaparātu specifikācija. Vienvārdsakot – pie mums viss kā parasti.

Gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju pagājušajā gadā saņēma atbalstu pārtikai un pamata materiālo palīdzību. Tās ir trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes un iedzīvotāji krīzes situācijā. Par pārtikas paku izsniegšanu atbildīgo iestāžu aplēses liecina, ka finansējuma visu vajadzību apmierināšanai nepietiks un jau šogad valdībā tiks iesniegts ziņojums ar papildus nepieciešamās naudas aprēķinu.

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās dzīves centrā. Abas šīs [nebeidzamā politiskā seriāla] epizodes iezīmējas ne tikai ar milzīgu liekulības devu, bet arī iespējami augstu politisko cenu.

Laikā, kad Latvija cīnās par novecojušu modeļu vilcienu iekļaušanu dzelzceļa satiksmē, Austrālijas pilsētas savas transporta sistēmas cenšas modernizēt ar pēdējiem sabiedriskā transporta modes kliedzieniem – bezsliežu tramvaju. Rietumaustrālijā, Pērtā, no Ķīnas nogādāts un izmēģināts bezsliežu tramvajs, kā arī izstrādāta shēma bezsliežu tramvaja maršrutiem pilsētas iekšienē.

Lai arī ar katru mēnesi ievesto preču apjoms no austrumu kaimiņvalsts pieaug aizvien straujāk, Krievija par pārdotajām precēm Latvijā saņem mazāk nekā iepriekš – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un citi publiski pieejamie datu avoti.

Tie paši ugunskuri, tas pats ziemīgums un no ietvēm nenotīrīts sniegs, tās pašas debesis un tā pati karstas putras smarža, kas plūda no lielā katla pie Saeimas nama durvīm. Viss bija tas pats. Kā pirms pieciem vai desmit gadiem, atminoties Barikāžu laiku un tiekoties ar kolēģiem, kuri toreiz, 1991. gada janvārī, strādāja, lai ļaudis uzzinātu, kas notiek Rīgā un Latvijā. Tikai krunciņu mums tagad vairāk, un mūsu rindas top retākas. Un tomēr… kaut kas pilnīgi cits bija jaušams 2024. gada Barikāžu piemiņas dienās.

Jaunā, 2024. gada janvāris Vācijā ir iezīmējies ar vērienīgiem neapmierinātu ļaužu protestiem, skaļām demonstrācijām, ceļu blokādēm un šo norišu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajās vietnēs.

Šonedēļ svinīgā pasākumā tika izziņoti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” nomināciju piecnieki. Saprotamu iemeslu dēļ vēl nekad nav bijis tā, ka pēc Top 5 pasludināšanas visi apmierinātībā ar šajās tabulās redzamo sistu plaukstas, un arī šī reize nav bijusi izņēmums. Tiesa, šajos piecniekos tiešām ir dažas dīvainības.

Atverot pirts durvis, sejā iesitas karsta gaisa vilnis. Aptuveni tādas pašas sajūtas bija, izejot no lidmašīnas, sperot pirmos soļus uz Vjetnamas zemes.

Kādēļ ražojam lētu elektrību, bet dārgi par to maksājam; par ko un kāda atbildība jāuzņemas a/s “Latvenergo” vadībai un tās īpašniekam valstij; vai joprojām no ministra tiek slēpta informācija; kas notiks ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru; kā izrāpties no atpalicības bedres ekonomikā – turpinājums intervijai ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) raidījumā "Nra.lv sarunas".

Šogad jau 32 reizi tiek uzstādītas barikāžu un ugunskuru zīmes vai dekorācijas kā brīnumvieta, kurā saplūdīs mūsu kādreizējais spēks (jaunība) ar tagadējo gudrību (pieredzi) un iespējām sasniegt labumus, uz kuriem ceļu pavēra Latvijas Republikas atjaunošana.

“Vismaz viena laba ziņa,” teica kāds personāžs no tviterpublikai labi zināmā Kuivižu veikala apkaimes “politbiroja”, reaģējot uz NATO paziņojumu par militāro mācību “Steadfast Defender” uzsākšanu nākamnedēļ. Paredzēts, ka manevri ilgs līdz maija beigām un tajos piedalīsies ap 90 000 karavīru no visām 31 NATO dalībvalsts un kandidātvalsts Zviedrijas.

Pagājušajā nedēļā sava (un daudzu) ilgi gaidītā albuma “Golden Hour” klajā nākšanu klubā “Blues House” atzīmēja ekspresīvā dziedātāja Jūlija Zakirova – vēl viens plusiņš Latvijā atrauju attīstības tempu uzņēmušā džeza lauciņā.

19. janvārī ceļu uz Čerņihivas pilsētu Ukrainā uzsāka “Latvenergo” apmaksāti un energoiekārtu uzņēmumā “Jauda” izgatavoti elektrības sadales skapji un citi elektroapgādes atbalsta materiāli 99 994 eiro vērtībā.

Mūzika – īpatnā kārtā – ir palīdzējusi vienmēr. Dažkārt pat vairāk nekā taustāmas, materiālas lietas. Un Barikāžu mūzikai ir pavisam īpaša vieta 1991. gada janvāra notikumos. Tā toreiz bija kā svaiga gaisa malks, kā piparmētra, kā debesis. Ar mūziku sirds neiekrita bezcerības bezdibeņos, ar mūziku tai izauga cerības spārni.

Ko ekonomikas ministrs un viņa ministrija dara, lai neceltos cenas veikalos un degvielas uzpildes stacijās; vai mūsu uzņēmēji tiek sadzirdēti un viņu priekšlikumi respektēti; kādēļ valsts šķērdējusi miljonus naftas magnātiem par tukšu gaisu; cik skaļi jābļauj Eiropas Komisijā, lai Latvijas intereses tiktu ņemtas vērā, raidījumā "Nra.lv sarunas" skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

“Lai pieņemtu lielus lēmumus, vajag lielus cilvēkus, tādus, kādi savulaik bija Čērčils, Tečere, Reigans… Diemžēl Latvijā un daudzviet Rietumu pasaulē pie varas ir mazi un maziski cilvēki,” ar rūgtumu atzīst vēsturnieks un politiķis, Vecrīgas aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks Odisejs Kostanda, ar kuru runājam ne tikai par Barikāžu laiku, kas jau 33 gadus jauns, bet arī par to, kas notiek pasaulē un Latvijā.

Baltkrievijas spēka struktūru un tiesnešu iztēle nebeidz pārsteigt cilvēktiesību aizstāvjus – šajā valstī cilvēki tiek aizturēti, tiesāti un pat spīdzināti vien par to, ka dara savu darbu, sarakstās vai jūt līdzi nepareiziem cilvēkiem. Apkopotā informācija var būt īpaši noderīga arī tiem, kuri šobrīd kara apstākļos turpina apmeklēt Baltkrieviju. “Kontekst.lv” ir apkopojis faktus, kas to pierāda.

Vakar Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas noslēdza 11 gadus ilgušo Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu. No 2025. gada 1. janvāra mums būs viens Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM).