Sākums

Baltkrievijas spēka struktūru un tiesnešu iztēle nebeidz pārsteigt cilvēktiesību aizstāvjus – šajā valstī cilvēki tiek aizturēti, tiesāti un pat spīdzināti vien par to, ka dara savu darbu, sarakstās vai jūt līdzi nepareiziem cilvēkiem. Apkopotā informācija var būt īpaši noderīga arī tiem, kuri šobrīd kara apstākļos turpina apmeklēt Baltkrieviju. “Kontekst.lv” ir apkopojis faktus, kas to pierāda.

Vakar Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas noslēdza 11 gadus ilgušo Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu. No 2025. gada 1. janvāra mums būs viens Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM).

Pasaules ekonomiskā situācija ir padrūma, un tas atspoguļosies šā gada Latvijas eksporta un kopējās ekonomiskās izaugsmes datos. Šobrīd labā ziņa ir tā, ka ārējos tirgos situācija vairs nepasliktināsies un veiksmes gadījumā ir pat cerība uz lielākām pārdošanas aktivitātēm gada otrajā pusē.

Latvijā sezonālā vakcinācija norit gan pret Covid-19, gan gripu. Lai arī senioriem valsts pilnībā apmaksā šīs vakcīnas, jaunākie dati rāda, ka pret Covid-19 vakcīnu saņēmuši vien pieci procenti senioru, bet pret gripu – tikai 15 procenti.

Polijas autopārvadātāji, kas kopš novembra ir bloķējuši robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu, pēc tam, kad tika parakstīta vienošanās ar valdību, ir apturējuši protesta akcijas, otrdien paziņoja Polijas infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks. Tiesa gan, ja turpmākās sarunas ar valdību nesekmēsies un valdība neizpildīs protestētāju prasības, 1. martā robežpunktu blokāde atsāksies.

Davosā (Šveices Alpos) sācies ikgadējais pasaules ekonomikas forums – WEF. Kad tā dibinātājs un galvenais organizētājs Klauss Švābs 2021. gadā par foruma galveno tēmu pasludināja “Lielo Restartu” (Big Reset), tā tas kļuva par visu pasaules konspirologu biedu, bubuli, ar ko baidīt bērnus, līdzās Bilderbergas klubam, Rotšildiem un citiem zvēriem.

Kopš 2009. gada autobraucēji samet naudu par ārkārtas situācijām apsolītu degvielas valsts rezervju glabāšanu, taču īstenībā viņi maksā par neko – par fiktīvām atskaitēm, kādas Latvijas valstij vajadzīgas Eiropas Savienības prasību izpildei.

Pastāvīgi mainīgajā skaistumkopšanas un matu kopšanas pasaulē viena procedūra ir ieguvusi ievērojamu popularitāti, pateicoties tās pārveidojošajai iedarbībai – keratīns matiem.

Runas par Krievijas aktīvu konfiskāciju dažādiem šīs un citu kriminogēnā ziņā līdzīgu valstu darboņiem varētu likt savus skatus vairāk vērst kriptovalūtu tirgus virzienā. Tomēr investēt šajā finanšu tirgus segmentā tāpēc, ka tur ienāk Krievijas vai kādas citas apšaubāmas valsts nauda, ir ārkārtīgi bīstami, un gaidītās peļņas vietā visai ātri var iedzīvoties zaudējumos.

“Mums te jābeidz skrūvēt viena lidmašīna, to gaida Amerikā,” saka Ingemārs Butkevičs, “tā paredzēta demo dīleriem. Bet varētu būt, ka īstais klients būs viens bijušais militārais pilots. Es jums varētu piezvanīt pēc pusstundas.” Nu amerikāņu pilots gaida konteinerā iepakoto “Tarragon Aircraft” supervieglo lidaparātu, kas ražots Latvijā, bet “Neatkarīgā” sarunājas ar Ingemāru Butkeviču, SIA “Pelegrin” valdes locekli, kurš vada šo unikālo uzņēmumu – lidmašīnu ražotāju.

Pilnīgā vienprātībā starp valdību un Saeimu, pozīciju un opozīciju, valsts iestādēm un komercbankām tiek taisīti likumi, pēc kuriem hipotekārie kredītņēmēji drīkstēs mainīt kreditējošās bankas, kā arī gaidīt un prasīt kredītu atmaksas atlaides no viņus kreditējošajām bankām, lai tik viņi neatdotu savas kredītsaistības citām bankām.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) telpu noma ēkā, kas atrodas Rīgā, Talejas ielā 1, gadā maksā ir aptuveni 6,4 miljonus eiro. Valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) gan skaidro, ka veido ēkas ilgtermiņa nomnieku portfeli un regulāri izvērtē vairākus iespējamās attīstības scenārijus.

Latvijā zāļu cenas pašlaik ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, jo kompensējamām un nekompensējamām zālēm tiek piemēroti atšķirīgi lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi, Latvijā ir lielāka pievienotās vērtības nodokļa likme zālēm, kā arī kopumā zāļu kompensācijai atvēlētais finansējums Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs, kas ietekmē ne tikai zāļu pieejamību, bet arī kopējo cenu medikamentiem.

Atsevišķi dati vedina domāt, ka diezgan drīz Latvijas ekonomika varētu būt vairāk pakļauta cenu krituma, nevis pieauguma procesiem, kā tas noticis divus iepriekšējos gadus. No vienas puses, tas sola zināmus ieguvumus patērētājiem, taču, no otras – liek domāt par uzņēmējdarbības apsīkumu, tādējādi diezgan ticamu ienākumu samazināšanos, kas no korporatīvā sektora likumsakarīgi pāries uz mājsaimniecībām, bet valstij var kavēt ieplānoto nodokļu iekasēšanu budžeta pildīšanai.

Polijas dzelzceļa pārvadātājs PKP pēc staciju modernizācijas programmas realizācijas plāno pasažieriem atvērt aptuveni 30 dzelzceļa stacijas. Īstenojot dzelzceļa staciju investīciju programmu 2016.–2023. gadam, Polijas valsts dzelzceļa sabiedrība ir padarījusi pasažieriem pieejamas 112 dzelzceļa stacijas. Šo programmu plānots turpināt.

“NATO gatavojas iespējamajam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam, pamatojoties uz slepenu dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, vēsta vācu tabloīds “Bild”,” mūs informē ziņu aģentūra LETA. Interesanti, kā gan “slepenais dokuments” nonācis dzelteno ziņu žurnālistu rīcībā?

Ne pāreja no sociālisma uz kapitālismu, ne tagadējās siltināšanas kampaņas nav mainījušas Latvijas pilsētu ziemas ainavas, kurās nokusuša sniega strīpas parāda siltumtrašu izvietojumu.

Vācu tabloīds “Bild”, pamatojoties it kā uz slepenu Vācijas aizsardzības ministrijas dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, apraksta iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, likvidējot tā dēvēto Suvalku koridoru, kas atdala Baltkrieviju no Krievijas eksklāva (Kaļiņingradas apgabala).

Baltijas uzņēmumu vērtība atkal ir sākusi pieaugt par spīti ekonomikas lejupslīdei un agresīviem kaimiņiem. Acīmredzams ir tas, ka Baltijas atrašanās NATO tiek uztverta kā pietiekami nozīmīgs faktors, lai būtu vēlme ieguldīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos.

Sestdien notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas Taivānā. Par šīm vēlēšanām varētu arī nerakstīt, ja vien Taivāna šobrīd neskaitītos nākamā vieta, kur varētu uzliesmot pagaidām vēl gruzdošais pasaules karš, par kura nenovēršamību runā arvien biežāk.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu ASV sadarbībā ar Lielbritāniju veica raķešu triecienus hutiešu kontrolētajiem apgabaliem Jemenā, iznīcinot kaujinieku militāros objektus. Gaisa triecieni turpinājās arī nākamajās dienās. Militārās aktivitātes atbalsta vairākas citas valstis – Austrālija, Bahreina, Kanāda un Nīderlande. ASV prezidents Džo Baidens nevilcināsies dot pavēli par tālāku militāru rīcību, ja tā būs nepieciešama. Arī britu premjers Riši Sunaks paziņoja, ka triecieni bija nepieciešami un ir samērīgi, jo hutieši turpināja uzbrukumus Sarkanajā jūrā.

Balsot pašvaldību, Saeimas un Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās vajagot ļaut no 16 vecuma, bet līdz legālai cigarešu pirkšanai katram indivīdam gan būs jāpagaida četri gadi – pirkt smēķus un pīpēt drīkstēs tikai no 20 gadu vecuma. Tā lēma Saeima. Par balsošanu vēlēšanās gan vēl nav izlemts, par šo jautājumu šķēpi lūst krakšķēdami.