Šonedēļ Latvijas Televīzija (LTV) publiskoja to 15 mākslinieku vārdus, kurus žūrija izvēlējusies Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases jeb “Supernovas” pusfinālam. Taču nebija pienācis pat izsludināšanas dienas vakars, kad jau izraisījās pirmie skandāli, lai gan šoreiz konkursā diez vai ir vērts briest milzīgam cīniņam – tāpat uzvarēs Dons.
Vāciju pārņēmis lauksaimnieku protestu vilnis. Vācijas zemkopji iebilst pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu, tajā skaitā kompensācijām degvielai. Valdība dažus plānotos samazinājumus ir atcēlusi, tomēr lauksaimnieku sašutumu tas nav mazinājis. Lauksaimnieku apvienība ar dažādām akcijām, radot būtiskus apgrūtinājumus uz ātrgaitas autoceļiem un svarīgiem satiksmes mezgliem, vēlas panākt, lai kanclera Olafa Šolca valdība pilnībā atsakās no plānotajiem samazinājumiem, ziņo Vācijas mediji.
Valsts meža dienests informē, ka ir izsniegta viena vilka medību atļauja ar mērķi nomedīt konkrēto indivīdu, kas Jelgavas novada Vilces pagastā uzbrucis mājdzīvniekiem un uzglūnējis to saimniekiem. Lēmums pieņemts, lai pārtrauktu vilku uzbrukumus mājdzīvniekiem.
Daudzi cilvēki Baltijas valstīs, kā arī visā pasaulē zina, ka ir tāda Pestīšanas armija. Taču ne visiem ir zināms, kas ir šī organizācija un ar ko tieši tā nodarbojas. “Kontekst.lv” devās uz Pestīšanas armijas sociālo centru Rīgā, lai noskaidrotu, kas un ko tur patiesībā glābj.
“NATO augstākais amats jāieņem tādai valstij, kas maksā par aizsardzību,” pauž Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš izdevuma “Politico” raidierakstā “Power Play”. Kariņš uzskata, ka Latvijai un viņam ir pienācis laiks uzņemties militārās alianses vadības lomu.
Par 2024. gada albumu prezentācijas koncertu sezonas atklājēju kļuvusi dziesmu autore un producente Múr, īstajā vārdā Madara Murņikova, kura 6. janvārī sarīkoja tikšanos ar saviem klausītājiem kultūras telpā “Per Form”.
Vācija, tēlaini sakot, ir ES motors vai sirds. Par šo savu vietu – būt galvenajai kontinentā – tā jau gadu simtiem cīnās ar Franciju, jo pēdējā savukārt tieši sevi redz Eiropas centrā. Neatkarīgi no šīs sāncensības skaidrs, ka politiskais izkārtojums Vācijā ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei, arī mums.
Lai gan atsevišķu faktoru ietekmē kopš gada sākuma patēriņa cenu līkne tiek nedaudz “paspiesta uz augšu”, šis gads varētu būt ar nelielu inflācijas pieaugumu, un, visdrīzāk, gada beigās tā nepārsniegs 5% robežu. Ir pat pamats domāt, ka tā būs tuvāka nullei nekā minētajiem pieciem procentiem.
Latvijā izsludināta gripas epidēmija. Pieaugot gripas izplatībai un intensitātei, ar Covid-19 saslimušo skaits mazinās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija.
Ekonomikas ministram Viktoram Valainim ticis gods paziņot par atteikšanos no tagadējā naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas veida, kas kopš 2009. gada izsūcis no Latvijas eiro miljonu simtos skaitāmas naudas summas un turpmākajos 10 gados izsūktu vēl gandrīz miljardu eiro.
Kredītu sadārdzināšanās un patēriņa mazināšanās Rietumeiropas valstīs iepriekš lika samazināties mūsu valsts preču eksportam. Tagad ir cerības, ka līdz ar lētākiem kredītresursiem eksports var atgūties.
Igaunijas valdība plāno piešķirt aptuveni 40 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem Tallinai, lai atbalstītu jaunu tramvaju līniju būvniecību un attīstību galvaspilsētā. 36 miljoni eiro paredzēti arī veloceliņu izbūvei Tallinā, Tartu un Pērnavā. Tāpat Igaunijas galvaspilsētā tiek domāts, kā tramvaju iekļaut topošajā "Rail Baltica" infrastruktūrā.
“Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentā iecerētās darbības veicinās strauju lauku teritoriju degradāciju,” uzskata Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Runa ir par 2023. gadā sagatavoto un uz Ministru kabinetu virzīto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Situācija ar lauku skolām ir traģiska, un to veicina ministrija ar Andu Čakšu priekšgalā.
“Esmu pateicīgs Latvijai par neatslābstošu atbalstu,” teic Ukrainas prezidents, un es viņam ticu. Tīmeklī daudzi apgalvo, ka viņš izskatījies noguris. Ja kādam no mums būtu jāvada valsts, ko jau gandrīz divus gadus cenšas iznīcināt viens bandītveidojums, nezinu, kā mēs izskatītos. Prezidents Volodimirs Zelenskis preses konferencē, kas notika Rīgas pilī, izskatījās možs – pēc trīs Baltijas valstu apciemojuma, kas notika vienā nepārtrauktā skrējienā.
Pagājušā gada 28. decembrī sanāksmē par Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību izcēlies pamatīgs konflikts ar bļaušanu starp veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība” (JV)) un Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektori Kristīni Jučkoviču, kura arī ir partijas JV biedre.
Apvienotajā Karalistē līzinga kompānija "Eversholt Rail" un inženieru uzņēmums "Transport Design International" (TDI) parakstījuši līgumu par trīs vieglo sliežu transportlīdzekļu, kas darbojas tikai ar akumulatoru, prototipu ražošanu. Šie transportlīdzekļi tiek dēvēti arī par sliežu autobusiem. Ražošanā plānots ieguldīt 8,25 miljonus mārciņu (apmēram 10,3 miljonus eiro). Arī Latvija plāno iegādāties šādus bateriju elektrovilcienus.
Lietuva apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, otrdien žurnālistiem Viļņas lidostā paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.
Līdz šā gada martam atbildīgajām ministrijām jāvienojas, kādā veidā meitenēm no 11 līdz 19 gadiem nodrošināt bezmaksas higiēnas preces skolās. Iedzīvotāju parakstītā iniciatīva ir guvusi atsaucību un jau vairākas reizes ir izskatīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanās Viļņā un viņa turneja pa Baltijas valstīm bija patiešām negaidīta, lai gan, ja tā padomā, tad kas tur negaidīts? Zelenskis tagad daudz braukā pa ārzemēm (ne tā kā kara pirmajā gadā), tāpēc klātienē ierasties valstīs, kuras ir visuzticamākās Ukrainas sabiedrotās, ir gluži pašsaprotami.
“Pērn pret kovidu vakcinējās aptuveni 37 000 cilvēku. Tā kā vakcīnas bija kopīgs ES iepirkums, tika nolemts, ka šis iepirkums tiks samazināts. Mēs vakcīnas saņemsim šogad un nākamgad. Mēs varējām atteikties un tās nesaņemt, bet nauda par tām tik un tā jāmaksā. Tad labāk saņemt, jo ir vēl cilvēki, kuri vēlas vakcinēties. Un ir vēl daudzi nāves gadījumi,” skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Par šo un daudzām citām problēmām – “Neatkarīgās” intervija ar ministru.
Augstās aizdevuma likmes un rūkošais pieprasījums atspoguļojas uzņēmēju noskaņojumā un nākotnes perspektīvu vērtējumos, kas tādās nozarēs kā rūpniecība un būvniecība šobrīd nav sevišķi augsti.
