Sākums

Kas notiek Baltkrievijā, kur pirms trim gadiem izvērsās masveida protesti? Varbūt ir parādījies kāds cerības stariņš demokrātijas virzienā vai gluži otrādi – situācija kļūst arvien drūmāka? “Kontekst.lv” atskats uz pērnā gada galvenajiem notikumiem kaimiņvalstī, kuri neapšaubāmi ietekmēs arī jauno gadu.

Krievijas iebrukums Ukrainā un Kremļa agresīvā retorika Rietumu un kaimiņvalstu virzienā ir likusi pārskatīt agrākos iluzoros priekšstatus un aktīvi bruņoties. Ar to nodarbojas Polija, tā pati tēma ir aktuāla Skandināvijas un Baltijas valstīs.

“Kā man iet? Kaut kā jau kustas ar to spieķ,” Raimonds Pauls runā, aprautās vārdu galotnes pamezdams kā nevajadzīgus niekus. “Parīt koncerts jāatstrādā. Kā es to visu iztur? Nav ne jausmas. Būs jāsāk dzert kaut kāds tablets,” viņš nosmej. Mūsu Maestro muzikālais spars ir fantastisks. Piektdien, 12. janvārī, ir viņa 88. dzimšanas diena. Sumināts, Maestro!

Mans tēvs piedzima 1913. gadā un 1940. gadā beidza Latvijas Universitāti. Otro pasaules karu un tā sākumu viņš pieredzēja Rīgā jau pieauguša cilvēka statusā. Bērnībā (esmu dzimis 1963. gadā) es viņu daudz izprašņāju par šo laiku, un viņš arī labprāt par to stāstīja. Viens no maniem jautājumiem bija: vai tad cilvēki tolaik nesaprata, ka tuvojas neizbēgams karš? Uz ko viņš atbildēja: it kā jau saprata. Visi it kā redzēja, ka uz to iet, bet tajā pašā laikā bija pārliecināti, ka viņus tas neskars un karš paies secen.

Dzemdību iestādes sacenšas par tiesībām pieteikt pirmo 2024. gada naktī dzimušo Latvijas iedzīvotāju un tālāk piebilst par jaundzimušo skaita samazināšanos 2023. gadā attiecībā pret 2022. gadu.

Neskatoties uz vairāk nekā gadu ilgušo un straujo procentu likmju kāpumu, jau šobrīd finanšu tirgū ir redzama tendencei naudai kļūt lētākai. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem, bet slikta tiem, kas vēlas krāt, izmantojot konservatīvas metodes, veicot banku termiņnoguldījumus vai iegādājoties valsts krājobligācijas. Ir ļoti ticams, ka šis ir gandrīz pēdējais brīdis, lai kaut cik ienesīgi ieguldītu šajos samērā konservatīvajos uzkrājumu veidos.

Kādēļ Maskavā labi pelnošam, situētam zinātniekam jāpārceļas dzīvot uz Tallinu; kādu iemeslu dēļ zinātnieks dodas uz mītiņiem pie Krievijas vēstniecības, lai protestētu pret iebrukumu Ukrainā; ko Eiropā dara Krieviju pametušie krievi; kas notiek ar politieslodzītajiem Krievijā; ko maskavietim nozīmē ķirbju “latte” – zinātnieks fiziķis Mihails Tamms intervijā portālam “kontekst.lv”.

Pašlaik, ceļojot Eiropas Savienībā, nav jāaizpilda pasažiera lokalizācijas veidlapa vai jāuzrāda derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu, tomēr valdība no tā negrasās atteikties. Pastāv iespēja, ka kāda valsts, mainoties epidemioloģiskajai situācijai, šādu sertifikātu varētu atkal pieprasīt. Veselības ministrijā stāsta, ka jau tagad ir vairākas ne Eiropas Savienības valstis, kuras ieceļojot šādu dokumentu prasa.

Svētku burzmā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu gluži kā garāmejot parādījās informācija, ka noslēdzies konkurss uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Nelabvēļi melsa, ka “iepriekš noskatītais” pretendents neesot konkursā uzvarējis, tāpēc politiskajā šķirā (nomināli Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā) valdot neziņa: ko darīt?

Pusotru gadu ilgstošajām negācijām, kas saistītas ar aizdevuma procentu likmju pieaugumu un straujāku kredīta ņēmēju maku iztukšošanos, jau patlaban varētu būt pienācis gals. Tas nozīmē, ka aizdevuma likmes pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros vairs nepieaugs. Tās šogad pat varētu piedzīvot kritumu. Cik liels tas būs, ir atkarīgs no tā, cik veselīgas būs ekonomikas tendences.

Daudzi autobraucēji ir saskārušies ar to ne visai patīkamo sajūtu, kāda rodas, kad braucot pēkšņi sadzirdi, ka kaut kas sācis grabēt. Īsti nevar saprast, kas, bet skaidrs, ka labi nebūs. Agri vai vēlu šī grabēšana radīs problēmas, tāpēc nav ko vilcināties un jābrauc uz servisu.

Latvijas iepriekšējā valdība kopā ar jaunradīto Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) atstāja mantojumā arī jautājumu, vai ministriju kompetenču pārdalei nevajadzētu beigties ar kādas ministrijas likvidēšanu. Lai gan tagadējās valdības veidotāji šādu jautājumu nesadzirdēja, nespēs aizvien mazāks iedzīvotāju skaits uzturēt aizvien vairāk ierēdņu. Aizdomīga no šāda viedokļa izskatās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā ministre tagad ir premjeres partijas “Jaunā Vienotība” pārstāve Inga Bērziņa.

Neatceros nevienu valdību, kas būtu tik aktīvi rūpējusies par iedzīvotāju labklājību un labbūtību kā esošā: nepaiet ne diena bez jaunām ierosmēm un nekļūdīgiem soļiem, lai novestu iedzīvotājus līdz gaišajai nākotnei, kas tepat, tepat aiz stūra. Ak, tā nav, jūs sakāt? Labi, palūkosim.

Kamēr jaunais gads vēl nav īsti ieskrējies, vērts pieminēt dažus iepriekšējā gada notikumus mūzikas dzīvē. Piemēram, par dziedātājas un dziesmu autores Baibas Ozoliņas debiju ar albumu “Liku bēdu zem”.

2. janvārī saņemta informācija no Jelgavas novada Vilces pagasta pārvaldes, ka Vilces pagastā uzradušies vilki, kas viensētās saplosījuši vismaz četrus suņus. Par to, ka suņus saplosījuši vilki, var secināt pēc zemē, sniegā atstātajām pēdām. To, ka tās ir vilku pēdas, apstiprinājuši vietējie mednieki. Par šo faktu informēts Valsts meža dienests (VMD), kas izvērtēs gadījumus, lai rastu risinājumu un nepieļautu turpmākus vilku uzbrukumus.

Uz Latviju sasniegušā aukstuma vilnīša atspērušas elektrības cenas uzlēkušas tādā augstumā, ka atliek tikai drebināties pie Daugavpils HES un Pāvilostas AES iznīdēšanas atmiņu ugunskuriem.

Ja nebūtu sankciju pret Krieviju, situācija būtu attīstījusies citādi. Krievijas Federācija varētu izmantot vairāk līdzekļu karam pret Ukrainu. Par to 1. janvārī TV kanālā “Freedom” paziņoja Kijivas Ekonomikas augstskolas viceprezidente ekonomikas un politisko pētījumu jautājumos Natālija Šapovala, starptautiskās ekspertu grupas “Ermak-McFaul” par sankciju pastiprināšanu pret Krievijas Federāciju dalībniece.

Šonedēļ sākās fināla balsojums par gada vērtīgāko popa un roka dziesmu Latvijas Radio 2 rīkotajā aptaujā “Muzikālā banka 2023”. Lai gan gadi skrien (gandrīz uzrakstījās – kā stirnas…), favorīti šajā aptaujā paliek nemainīgi.

Vakardienas “Neatkarīgās” numurā solīju, ka par iekšpolitiskās dzīves perspektīvām 2024. gadā plašāk rakstīšu šodienas numurā. Tāpat norādīju, ka Latvijas iekšpolitiskā stabilitāte lielā mērā būs atkarīga no “Progresīvo” gatavības kļūt par koalīcijas “jaunāko” brāli, kas vecākajiem paklausīgi iet līdzi.

Iznīdējot atomelektrostacijas celtniecības projektu Latvijā un konkrēti Pāvilostā, vietējie komunisti sakrāja politisko kapitālu, kas tālāk tika ieguldīts Latvijas Tautas frontes dibināšanā.

“Zaļais kurss” sāk izskatīties arvien absurdāks – tā domā daudzi. Nē, tas ir vienkārši lielisks: dzīvosim pavisam zaļā pasaulē! – gavilē citi. Kurš dzīvos “zaļi”, tas vēl nav īsti skaidrs, bet tie noteikti nebūs auto īpašnieki: no 2024. gada degvielai Latvijā tiks pievienota biodegviela, un tas paaugstinās arī benzīna un dīzeļdegvielas cenu. Drīz būs jauns “zaļā” prieka vilnis: degvielas cenu paaugstinās arī CO2 emisiju kvotu iegāde.

Kvalitatīvas reģionālās attīstības politikas trūkums Latvijā ir vērojams jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču ir vēl virkne faktoru, kādēļ labklājības līmenis radikāli atšķiras starp Rīgu un tā dēvēto perifēriju. Šeit runa ir gan par vietējo uzņēmību, nelojalitāti pret valsti, gan arī par tautsaimniecības struktūru kā tādu.