Īstenojoties Baltijas valstu pasažieru dzelzceļa satiksmes atdzīvināšanas projektiem, pieaugs iedzīvotāju vēlme doties ceļojumos ar vilcienu. Eiropā ceļot ar vilcieniem ir ierasta prakse, jo daudzi zina, ka bauda no ceļošanas gūstama ne tikai nonākot galapunktā, bet arī tieši brauciena laikā.
Latvijā joprojām ir radošas personības, kuras dibina jaunus uzņēmumus, attīsta uzņēmējdarbību, rada augstu pievienoto vērtību, eksportē savus produktus un savai uzņēmējdarbībai piesaista jaunus cilvēkus – kuri ir šie mūsdienu varoņi. Par to TV raidījumā "Nra.lv sarunas" intervijā ar rakstnieku un publicistu Jurģi Liepnieku stāsta uzņēmējs, investors, viens no Latvijas jaunuzņēmumu zvaigznēm Jēkabs Endziņš.
Lai arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita procentuāli gada laikā nav mainījies, uz trūkuma robežas esošo iedzīvotāju skaits realitātē ir palielinājies. Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju, bet senioru vidū šo cilvēku īpatsvars ir vēl augstāks.
Ko nozīmē tiesiskums, kā Stambulas konvencijas ratificēšana ietekmēs izmaiņas likumdošanā, kā mazināt vardarbību un dzērājšoferu skaitu, kā izmērīt ierēdņa lojalitāti, vai ar lojalitātes apšaubīšanu būs iespējams apkarot politiskos konkurentus – par šiem un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”).
Gadu mijā vērts pamest skatu atpakaļ, vai kaut kas nav piemirsies, vai kaut kas nav nepelnīti apdalīts ar tam pienākošos uzmanību. Latvju mūzikā viens no šādiem darbiem varētu būt grupas ar īpatnējo nosaukumu “Kautkaili” albums, kā arī apvienības redzamākās līderes Kristīnes Pāžes darbība kopumā.
Kurmja kungs šoruden un šoziem paspēja mani nokaitināt ar savu izmisīgo rakšanu, kas rūpīgi kopto piemājas zālienu padarīja par melnzemes sprādzienu piemeklētu karalauku. Un tad vienu dienu Kurmja kungs, saposies goda drānās, kas bija cauri slapjas, jo visi pazemes skapji bija ūdens pilni, pieklauvēja pie manām durvīm, sak, parunāsim, kaimiņien…
Gadumijā Ogres novadā atļaus uguņošanu tikai pusnaktī pēc Latvijas laika. Krāšņa svētku uguņošana notiks Ventspilī, tradicionāli pēc Ventspils laika – pulksten 00.33.44. Rīgā jauno gadu sagaidīs sešos pilsētas laukumos.
Cenu izmaiņas Latvijā pēdējo divu gadu laikā pircējus nav lutinājušas. Cenu kāpums jo īpaši skāris pārtikas produktus. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir, vai pārtikas cenu tendences arī nākamgad būs vērstas augšupejošā virzienā un vai pārtikas produktu relatīvā dārdzība salīdzinājumā ar iedzīvotāju ienākumiem arī nākamgad būs pieaugoša.
Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” žūrija nodevusi savus vērtējumus auditorkompānijai, tātad noslēdzies vēl viens posms šī mūzikas industrijai nozīmīgā pasākuma norises gaitā. Arī gads noslēdzies.
Reaktora bloks, kurā atrodas gandrīz viss objekta piesārņojums, joprojām nav demontēts. Gadu no gada plāni mainās, un jau ir pienākusi 2023. gada nogale. Tagad būvprojekta izstrādi plānots pabeigt tikai 2024. gadā.
26. decembrī nomirusi vēl viena liecība par labajiem laikiem, kad Rietumu pasaule ilgā un varonīgā cīņā uzvarēja Aukstajā karā. Nestaigājošs atgādinājums par šo uzvaru bija Aukstajā karā kājas zaudējušais Volfgangs Šeible, kuram 1990. gadā kā Vācijas Federatīvās Republikas iekšlietu ministram pienācās sagatavot līgumu par Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) iekļaušanu Federatīvajā Republikā.
Visa gada garumā noritot Polijas un dažu citu valstu cīņai pret Ukrainas graudiem, nosakot tiem aizliegumus, ierobežojumus un tad tos tikpat konvulsīvi atceļot, jāsecina – šīs problēmas Polija ir izraisījusi sev pati, pieprasot veikt Ukrainas lauksaimniecības produkcijai nevajadzīgu, lieku sertifikāciju Eiropas Savienībā.
Nākamgad 24. februārī apritēs jau divi gadi, kopš Krievija ir sākusi pilna mēroga, neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, nogalinot civiliedzīvotājus, iznīcinot infrastruktūru, veicot tādus kara noziegumus kā bērnu nolaupīšana un aizvešana uz Krieviju “pāraudzināšanai”. Ukraina atzīstami pretojas un nupat ir iznīcinājusi karakuģi “Novočerkask” krievu okupētās Krimas Feodosijas ostā.
Latvijas pacienti slimnīcās lielākoties saskaras ar laipnu attieksmi no mediķu puses, liecina pacientu trīs gadu pieredzes apkopojums Latvijas slimnīcās. Pacientu īpatsvars, kas atzīst, ka mediķi vienmēr ir izturējušies laipni un ar cieņu, neraugoties uz nereti skarbajiem stāstiem masu informācijas līdzekļos, ir ļoti augsts – vidēji 87 procenti pacientu atzinuši, ka no ārstiem vienmēr saņēmuši laipnu attieksmi. Vairumā gadījumu tāda ir bijusi arī no citiem mediķiem.
Daudzi ļoti slaveni, nozīmīgi cilvēki mūzikā, literatūrā, mākslā, politikā un sabiedriskajā darbā 2023. gadā ir šķīrušies no dzīves un tagad noraugās uz mums no debesu maliņas.
Ekonomiskā lejupslīde valstī un aizvien lielāki kredītu procenti komercbankās, izrādās, nav par šķērsli tam, lai banku izsniegto aizdevumu apjoms pieaugtu. Kas tiek pie banku kredītiem, un ko tas var liecināt par valsts ekonomisko un iedzīvotāju finansiālo situāciju?
“Tu melo un liekuļo! Tu noklusē patiesību un domā tikai par sevi!” – varētu domāt, ka šis ir teksts, ko izkliedz viens no mīlnieku pāra, kam attiecības sagājušas ķīselī. Nē, tie ir Latvijas iedzīvotāji, kuri neuzticas valsts augstākajām amatpersonām un viņu teiktajam. Šādu – ļoti kritisku – ainu atspoguļo pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Starpsvētku dienas bija īstais brīdis, kad Talsu novada domes sēdē deputāti par pašvaldības izpilddirektora vietnieku attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos apstiprināja Valdi Bārdu - Talsu novada domes deputātes Andras Grīvānes-Bārdas dzīvesbiedru.
Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.
Nākamā gada sākumā tiks palielināti vairāku pabalstu apmēri, un, lai arī šis pabalsta palielinājums nav liels, arī par to šajā gadā notika sīvs cīniņš. Tas radīja vai drīzāk nemazināja iespaidu, ka ir valsts izdevumi, kuriem “budžeta iespējas” nav tik būtiski ņemt vērā, bet ir maksājumi, kur fiskālajai disciplīnai ir noteicošais vārds.
Pirms Ziemassvētkiem Latviju pāršalca jaunums, ka 2024. gada 12. februārī sāksies jauna parauga pasu izsniegšana un pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu – no 30 uz 60 eiro. Kādā sakarā? Kāpēc uzreiz dubulti? Kāpēc tad ne 100, 160 vai 666 eiro?
Latvijas politiskās šķiras ilgstoši vadošajai partijai – “Vienotībai” – 2023. gada nogale izvērtās ne visi labvēlīga. Bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra un joprojām partijas līdera Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls izgaismoja redzamāko partijas defektu – aroganci. Nepamatota augstprātība ir pazudinājusi visas iepriekšējās vadošās un pareizo kursu nosakošās partijas. Sākot no komunistiskās partijas un beidzot ar “Latvijas ceļu”, Tautas partiju un tagad – “Vienotību”.
