Šā gada janvārī Valsts robežsardze rosināja krimināllietu pret diviem organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedriem saistībā ar viņu darbībām Latvijas – Baltkrievijas pierobežā par iespējamu krimināltiesisku nodarījumu, atbalstot nelikumīgu robežas šķērsošanu. Viena no personām bija sociālantropoloģe Ieva Raubiško, kura nesenajā LR raidījumā “Brīvības bulvāris” analizēja attieksmi pret bēgļiem kā valsts noturības rādītāju.
Aizdomīgi līdzīgi ir bijušās Padomijas vadītāju 1986. gada lēmumi apturēt Sibīrijas upju pagriešanu uz Vidusāziju un Daugavpils hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā. Tagad tos var tulkot kā zīmes, ka jau tajā brīdī tika izlemts par Padomijas sadalīšanu, ieskaitot Latvijas (Baltijas) atdalīšanu.
Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.
Paši sev uzsauc fanfaras: tā izskatās valdības pārlaimīgā iznešanās sakarā ar tās vētraino darbību, kam 23. decembrī apritēja pirmās 100 dienas. Ai, cik mēs labi, cik mēs gandarīti un nozīmīgi, esam izdarījuši visu, ko solījām. Bet nepateicīgā tauta nezin kādēļ nedzied līdzi šīm fanfarām. Kāpēc tā?
Luksusa klases vilciens, kura pilnais nosaukums ir Venēcijas "Simplon-Orient-Express, A Belmond Train Eiropa", 2024. gada jūnijā sāks kursēt no Parīzes uz Portofino pilsētu Itālijas Rivjērā divas dienas nedēļā. Šī vilciena biļetes ir vienā virzienā, un, kā nokļūt atpakaļ, ceļotājiem nāksies izlemt pašiem.
Gada nogalē, kad neglābjami tiekam slīcināti Ziemassvētku dziesmu virpulī, daudzi rod glābiņu pašu izvēlētās ziemīgās melodijās, bieži vien bez jebkādas piesaistes šiem svētkiem. Aivars Hermanis un Raimonds Macats pandēmijas mājsēdē radījuši skaņdarbus, kurus apkopojuši vienviet albumā “Ziemas vakars”.
Ziemassvētku priekšvakarā, pirmajā no četrām brīvdienām, Latvijas Televīzija (LTV) beidzot nopublicēja ilgi nepublicētos partiju reitingus. Jau kādu laiciņu pirms tam sociālajos tīklos izplatījās baumas, ka reitingu nepublicēšana ir saistīta ar galvenās varas partijas – “Vienotības” – reitingu kritumu. Teikšu pilnīgi godīgi. Šīm baumām nenoticēju. Nu nevar mūsu LTV tik atklāti manipulēt ar info. Izrādījās, esmu maldījies.
Dzīves dārdzības kāpums un pieaugusī ekonomikas nenoteiktība, kas slēptā veidā sāk parādīties darba tirgū, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus un nākotnes perspektīvu vērtējumus. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka šobrīd daudzi dzīvo ļoti taupīgi vai vismaz taupīgāk nekā kādreiz, savukārt attiecībā uz labklājības vērtējumu šobrīd un tuvākajā nākotnē ir redzams diezgan liels pesimistu skaits. Taču daudz ir arī tādu, kuri paredz dzīves apstākļu uzlabošanos nākamajā gadā.
Kādi ir iespējamie Krievijas izraisītā kara beigu scenāriji, kā kara gaita var ietekmēt Latvijas drošību, kāds ir Ukrainas un Krievijas kara vešanas potenciāls, kāda ir iekšpolitiskā situācija abās valstīs – rakstnieka, publicista Jurģa Liepnieka sarunas turpinājums ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".
Dzelzceļa ceļojumu cienītāji sajūsmā: atjaunotais nakts vilciena maršruts starp Parīzi un Berlīni palīdzēs cilvēkiem izjust ceļojuma prieku, Parīzes–Berlīnes "Nightjet" vilciena atdzimšana ir milzīgs stimuls dzelzceļa satiksmei visā kontinentālajā Eiropā.
Pasaulei kļūstot aizvien nemierīgākai, trauksme jūtama arī finanšu tirgos. Tur šogad notikušas visai pamanāmas zelta cenas svārstības. Ir pamats domāt, ka pasaules drošības situācija tuvākajā laikā neuzlabosies un arī nenoteiktība globālajā ekonomikā varētu turpināties. Vai tas nozīmē, ka lielākā uzkrājumu daļa būtu jāpārvērš dārgmetālos, lai paglābtos no iespējamajām krīzēm, vai jārēķinās, ka zelta rotaslietas varētu kļūt dārgākas?
Cilvēki, sasniedzot noteiktus augstumus, aizmirst par dzīvi “zemākos plauktos”. Ja cilvēks jau dzimis karaliskos apstākļos, tad var aizrunāties pat līdz tādiem kurioziem, kā tas gadījās Francijas karalienei Marijai Antuanetei, kura, raugoties uz savu pavalstnieku protestiem pret augstajām maizes cenām, it kā esot teikusi: “Nu, lai tad viņi ēd kūkas.”
Ir sena patiesība – nepateicība ir pasaules alga. To diemžēl var attiecināt arī uz kristietību, kura šodien ir viena no visvairāk nopeltajām pasaules reliģijām, lai gan objektīvi gandrīz viss labākais, kas pasaulē sasniegts, ir panākts tieši kristīgajā pasaules daļā. Ziemassvētkos, kurus joprojām svinam kā kristietības galvenos svētkus, to nav lieki vēlreiz atcerēties.
“Visiem cilvēkiem novēlu: ļaujiet Dievam jūsu dvēselē radīt ko jaunu,” saka Krists Kalniņš, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītājs. Ziemsvētku laika saruna par vērtībām, valsti un mums.
Arī šis gads mūzikā aizritējis ar nospiedošu hiphopa dominanci. Noslēguma akords ir gluži vai simbolisks – latviešu repa pamatlicēja Ozola jaunais studijas albums un lielkoncerts “Arēnā Rīga”.
"Allegro" vilcienu sastāvi, kuri līdz 2022. gada martam regulāri kursēja starp Helsinkiem un Sanktpēterburgu, sākot no 2025. gada, tiks izmantoti Somijas iekšzemes dzelzceļa satiksmē, pavēstījis Somijas dzelzceļa uzņēmums VR.
Latvijas TV mūs regulāri ir iepriecinājusi ar partiju reitingu tabulām. Nu jau kādu laiku ir klusums: decembra reitingu nav, novembris arī kaut kur aizkrāsnē iekritis. Vai nemirstīgās “Jaunās vienotības” popularitāte izkūpējusi līdz ar ekspremjera Kariņa privāto lidmašīnu pārlidojumiem un premjeres Siliņas regulāri komisko izrunāšanos medijos un tīmeklī? “Decembra reitingus esmu jau nosūtījis televīzijai,” mierina aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Mūsu valsts netikšanu līdzi Lietuvai un Igaunijai apliecina ne vien ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju, bet arī uzņēmumu peļņas un apgrozījuma rādījumi. Eksperti to skaidro gan ar zemo ekonomikas apjomu, finansējuma un darbaspēka piesaistes grūtībām, gan arī to, ka pašreizējos apstākļos, kad tautsaimniecībā nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem.
Ilgus gadus mūsu “pareizās” politiskās uzvedības skolotāji mācīja: politiķu un politisko spēku ietekme uz medijiem ir nesavienojama ar demokrātijas pamatprincipiem. Īpaši tas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, kuriem jābūt politiski neietekmējamiem. Jebkāda politiskā darbība attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem ir absolūti nepieļaujama.
