Gan Igaunijas Valodas kolēģija (“Keeleamet”), gan Tallinas municipālā policija atzīst, ka diezgan bieži nākas saskarties ar situāciju, kad taksometru vadītāji, kuri izmanto “Bolt” un citas līdzīgas platformas, pat nesaprot igauņu valodu, nerunājot nemaz par to, ka pasažieriem kaut ko varētu paskaidrot igauniski, vēsta mūsu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs “ERR”.
Rīgas pilī 29. septembrī notika Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonija. Ceremonijā sveiktas 2022./2023. mācību gada labākās skolas talantīgo skolēnu spēju attīstībā, kuru skolēni sasnieguši labākos rezultātus valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konkursos un radošajās skatēs, kā arī skolotāji, kas devuši ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā.
Pilnīgi noteikti nebūtu adekvāti, ja valstij par nodokļu maksātāju naudu būtu jāsniedz finansiāls atbalsts kredītņēmējiem, kuru aizdevums ir ņemts vienīgā mājokļa iegādei, valsts finanšu institūcijas garantēts, ja komercbankas faktiski nepalielina biznesu un neuzņemas nekādus papildu finanšu riskus, bet gūs strauji augošu peļņu uz likmju cenošanas rēķina. Vēl jo vairāk šāda doma šķiet absurda tāpēc, ka par nodokļu maksātāju naudu tiešā vai netiešā veidā banku sektors tika stutēts iepriekšējās finanšu krīzes laikā, ko pats lielā mērā bija izraisījis.
“Pirmais mēģinājums bija pie manis mājās – 1974. gada 4. oktobrī,” atceras Valdis Skujiņš, mūziķis, grupas “Credo” dibinātājs. “Tikai” 49 gadi pagājuši kopš tā brīža. Nākamais gads – lielā jubileja. Pirmajā mēģinājumā piedalījās Valdis, Gina Burkēvice un Aivars Liepiņš. “Aivara vairs nav, viņš bija mūsu pirmais ģitārists. Bet bundzinieku Verneru Bokumu toreiz gaidījām mājās no armijas,” stāsta Valdis. Sākās “Credo” laiks.
Interneta portāla “rus.lsm.lv” galvenā redaktore Jekaterina Safronova Igaunijas televīzijā ERR, apspriežot Latvijas valdības nupat pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas punktu par to, ka sabiedriskajos medijos informācija tiks izplatīta tikai latviešu valodā, atļāvās pateikt: “Pēc būtības mēs izveidojam vai nu geto, vai gribam izveidot geto, vai vienkārši pasakām, ziniet, jums te nav vietas.”
Kādēļ dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju ir drauds mūsu valsts drošībai, kādēļ šāda dubultā pilsonība ir iespējama, kādēļ pēdējo mēnešu laikā aktivizējušies Krievijas un Baltkrievijas centieni pārbaudīt tieši Latvijas valsts robežas caurejamību, kā iezīmēsies dubultās pilsonības un robežas drošības jautājumu risināšana “Jaunās vienotības”, ZZS un “Progresīvo” pārstāvētajā valdībā – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretāru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).
Vairāki desmiti inuītu (Grenlandes pamatiedzīvotāju) sieviešu pieprasījušas kompensācijas no Dānijas valdības, jo pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados kļuvušas par upuriem kampaņai, kuras mērķis bija samazināt dzimstību salas pamatiedzīvotāju vidū. Cietušajām jau pusaudžu gados bez viņu vai vecāku piekrišanas un pat zināšanas dzemdes dobumā ievadītas intrauterīnās jeb kontracepcijas spirāles.
Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņojis, ka šajā Ukrainas pilsētā, ko regulāri apšauda ar Krievijas raķetēm un artilērijas lādiņiem, tiks būvēta pirmā pazemes skola. Tā atbildīs visiem pazemes patvertņu drošības standartiem un spēs nodrošināt klātienes mācības vairākiem tūkstošiem skolēnu. Līdz ar jaunā mācību gada sākšanos, pagaidu klases ierīkotas piecās Harkivas metrostacijās, taču to ietilpība ir par mazu.
Jaunākajā "Times Higher Education" pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas.
Krievija joprojām nav pārskaitījusi naudu Latvijā dzīvojošu senioru pensiju izmaksai, “Neatkarīgajai” apliecināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pagājušajā nedēļā saņemtas ziņas, ka problēma, kas radusies it kā tehnisku iemeslu dēļ, ir atrisināta un pensiju izmaksai nepieciešamais finansējums drīzumā ienāks Valsts kases kontā.
ASV Kongress trīs stundas pirms 1. oktobra pienākšanas nobalsoja par pagaidu budžetu, kas ļauj 45 dienas turpināt budžeta tēriņus pašreizējā līmenī. Šis it kā tīri tehniskais jautājums ieguva globālu skanējumu, jo no pagaidu budžeta izslēgta sadaļa par palīdzību Ukrainai.
Francijā izcēlusies teju vai panika, izplatoties aizvien jaunai un jaunai informācijai par blakšu apsēstām sabiedriskām vietām. Kukaiņi – asinssūcēji piefiksēti gan tālsatiksmes un vietējās nozīmes vilcienos, gan Parīzes metro, gan valsts kinoteātros un citur. Tagad problēmas risināšanā nācies iesaistīties valdībai.
“Ir tāda sajūta, ka “progresīvie” pavisam drīz ierosinās atjaunot Pārdaugavas “uzvaras” pieminekli,” prāto kāds tīmekļa apskatnieks, “un tas nebūs nekāds joks. Tā būs nopietnība.” Jā, smiekliem šajā gadījumā nav vietas, jo savulaik nenopietni uztvertie politiskie pusaudži pārtapuši varas partijā, kas ne tikai mēģina ieviest savu dienaskārtību, bet to arī izdara. Ar nekaunību un cinismu. “Koalīcijas” partneri tikai noskatās. Klusējot.
Lai arī šobrīd šķiet visai mazticami, tomēr ekonomiskā izaugsme nākamajā gadā salīdzinājumā ar šo brīdi varētu visai būtiski palielināties. Vismaz tā izriet gan no valdības, gan Latvijas Bankas izdarītajām aplēsēm attiecībā uz potenciālajiem ekonomikas attīstības tempiem.
Krievijas sports par visu vari, pa visām spraugām, plaisām un caurumiem cenšas izmantot katru izdevību, lai panāktu savu piedalīšanos starptautiskās sacensībās un lielajos sporta forumos.
Jau vairāk nekā desmit gadus cilvēkiem, kuri pensionējas, netiek piešķirtas pensiju piemaksas. To piešķiršanu atcēla brīdī, kad Latvija cīnījās ar ekonomiskās krīzes sekām. Pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kas arī pirms vairāk nekā desmit gadiem vadīja sociālo nozari, sola, ka nākamgad gan “šī netaisnība tiks labota”.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē pirmizrādi piedzīvojusī režisora Jāņa Orbidāna dokumentālā filma par grupu “Pienvedēja piedzīvojumi” nekomerciālās mūzikas cienītājiem ļaus gremdēties atmiņās un sajūtās par to, kā bija tolaik, 90. gadu vidū, taču paši “pienvedēji” uz veciem lauriem sēdēt negrasās un virzās tālāk – uz savām 30 gadu jubilejas svinībām, kuru kulminācija būs 2024. gada rudenī.
Fonda “Brīvā Burjatija” viceprezidente Anna Zujeva jau vairākus mēnešus dzīvo un strādā Tallinā. Šo fondu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izveidoja burjati, kas iestājās pret Krievijas militāro agresiju. Par to, ko fonds var darīt karā, kā izvairīties no piedalīšanās karadarbībā, ko Putins ir nodarījis Burjatijai un par to, kā Annas ģimeni sagaidīja Igaunija – intervija “Rus.nra.lv”.
Pasaules akciju tirgus indeksi šobrīd atkal ir pietuvojušies saviem vēsturiski augstākajiem punktiem, ļaujot tikt pie papildu peļņas gan lielajiem institucionāliem spēlētājiem, gan vienkāršiem ieguldītājiem.
Viens no lielākajiem aizvadītās nedēļas nogales muzikālajiem notikumiem tika atzīmēts VEF Kultūras pilī, kur savas dzimšanas dienas koncertā jaunāko studijas albumu “Smaidot” prezentēja Jānis Stībelis. Augstākās raudzes dziedātājs ar profesionāliem mūziķiem savā pavadošajā sastāvā, viesmūziķu skaitā pat Laima Vaikule, bet… pustukša zāle.
Rietumi turpina ļoti rūpīgi sekot, kā mēs Baltijas valstīs risinām krieviski runājošo iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā. Tas nule kā spilgti izpaudās raidorganizācijas BBC intervijā ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kurā viņa skaidro, kā Igaunijā izveidojusies krieviski runājošo iedzīvotāju grupa un kā tā tiek risinātas integrācijas problēmas.
