“Kā es jau teicu, neviens kaujas plāns neiztur pirmo sadursmi ar pretinieku,” saka Igors Rajevs, aicinot skatīties raidījumu par karu Ukrainā televīzijas kanālā TV24. Viņš pats gan pēdējā laikā raidījumā nepiedalās – ir laikam citas darīšanas.
Lai kliedētu baumas par Čečenijas līdera Ramzana Kadirova slikto veselības stāvokli, Kremlī ceturtdien bija sarīkota viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. “Republikā nekādu problēmu nav, tās mēs sen esam atrisinājuši,” sacījis Kadirovs. Krievijas televīzijas demonstrētajos sižetos nekāda uzmanība netika pievērsta nedz Čečenijas vietvalža pašsajūtai, gan nesenajam skandālam, kas izcēlās pēc tam, kad Kadirovs publiskoja video, kurā viņa nepilngadīgais dēls Adams redzams, piekaujam kādu ieslodzīto.
“Kas augstu kāpj, tas zemu krīt” princips attiecas arī uz inflāciju. Pirms gada mūsu valsts patēriņa cenu kāpuma ziņā bija viena no Eiropas pirmrindniekiem, bet tagad vairāk var runāt par pretējo gan Eiropas Savienības, gan visas Eiropas kontekstā.
Olu ražošanas uzņēmums AS "Balticovo" uzņēmuma teritorijā Bauskas novada Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro. Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā.
Trīs jautājumi, trīs atbildes: vakar nosūtīju jautājumus, šodien jau ir atbildes. Komunikācija ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sasniegusi atzīstamu līmeni. Varbūt tāpēc, ka izglītības un valodas jautājumi skar ļoti lielu sabiedrības daļu?
Šī gada 7. septembrī Liepājā tiesnesis Renars Jūrmalis atstatīja sevi no tā dēvētās "Latvijas dzelzceļa" amatpersonu krimināllietas skatīšanas "KNAB procesuālā huligānisma dēļ", kā tas tika raksturots tiesas sēdē. Šajā krimināllietā apsūdzēti ir Edvīns Bērziņš, Eriks Šmuksts, Uģis Magonis un Aivars Strakšas.
Otrās instances tiesas nolēmumā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā saredzamas aplamības; Evikas Siliņas valdības klupšanas akmeņi var izrādīties viendzimuma laulību jautājums un valsts uzņēmumu kotēšana biržā; Lembergam ir konkrētas intereses valdības darbā un tās rezultātos – par šīm un citām tēmām Neatkarīgās saruna ar bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu uzreiz pēc tiesas nolēmuma pasludināšanas.
Krievijas informatīvajā telpā vienlaikus parādījušies divi “programmatiski” raksti, kuros iezīmēti divi visai atšķirīgi nākotnes attīstības scenāriji. Viens ir Sergeja Karaganova raksts izdevumā “Russia in Global Affairs” “Kā nepieļaut trešo pasaules karu”; otrs Vladislava Surkova teksts izdevumā “Aktuaļnije komentarii” “Ziemeļu dzimšana”.
Nu jau piecus gadus Igaunijas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja sabiedrisko transportu apriņķī, kurā viņi deklarējušies, izmantot bez maksas. Taču sākot ar nākamo gadu pasažieriem atkal nāksies pirkt biļetes – šādu konceptuālu lēmumu pieņēmusi valdošā koalīcija, un tā apstiprināšana Sabiedriskā transporta centrā nu jau ir vien tehnisks jautājums.
Latvijas varas iestādes turpina iepauzēt lēmumu par Krievijas miljonāra Pētera Avena Latvijas pilsonības saglabāšanas aspektiem. Kompetentajām Latvijas iestādēm šobrīd jāpēta, vai kara apstākļos dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju nav drauds mūsu valsts drošībai.
Latvijā ir vairāk nekā 65 tūkstoši strādājošo pensionāru. Sešdesmit astoņus gadus vecais Aleksandrs ir viens no viņiem. Viņš strādā algotu darbu un papildus savai algai saņem arī vecuma pensiju. Pensiju likums pieļauj šādu iespēju: strādāt un saņemt pensiju, taču viņš veic sociālās iemaksas no algas un arī maksā ienākuma nodokli gan no algas, gan pensijas.
“Kad parādās grūtības un tu saki – nē, es atkāpšos, es neko nedarīšu, – tad tu neesi politiķis, tad tu neesi nekāds patriots. Tad tu esi tikai pašlabuma meklētājs,” saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) un analizē sava darba sākumu vienā no sarežģītākajām ministrijām.
Pagājušās nedēļās nogalē, 22. septembrī Ukrainas spēki veica triecienu pa Krievijas Melnās jūras kara flotes štābu Sevastopolē. Šonedēļ Kijiva paziņoja, ka šajā veiksmīgajā operācijā nogalināti 34 Krievijas flotes virsnieki, to skaitā flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs. Taču Maskava izplatījusi videosižetu, kurā Sokolovs redzams tiešsaistes apspriedē Aizsardzības ministrijā, apgalvojot, ka šie kadri uzņemti otrdienas, 26. septembra rītā.
Vācijas galvaspilsēta Berlīne pasaulē tiek slavēta par pārdomātāko un sakārtotāko transporta sistēmu. Pilsētas pasažieru pārvadājumu mugurkauls ir pazemes un virszemes dzelzceļa satiksme.
Pēdējos ceturkšņos Zviedrijas un Somijas ekonomikas ieslīgušas ne vien stagnācijā, bet pat nedaudz samazinājušās, izraisot plašākas negācijas arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Lai gan, komentējot abu ziemeļvalstu ietekmi uz Latviju, eksperti neparedz dramatiskās sekas, atsevišķi nepatīkami momenti var neizpalikt, un tie galvenokārt var attiekties uz Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.
Aprīlī Latvijas pedagogi streikoja, jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīja izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (“Jaunā vienotība” (JV)) demisiju. Pastāvēja bažas, ka arī jaunais mācību gads varētu sākties ar skolotāju streiku. Taču tagad LIZDA kampiens ir atslābis un arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga ministri slavē. Pedagogiem beidzot ir izdevies panākt atalgojuma palielināšanu.
Tiroles provincē Austrijā pieaug neapmierinātība ar lielo automašīnu plūsmu, kas šķērso Brenera kalnu pāreju, lai no Austrijas nokļūtu Itālijā vai otrādi. Iedzīvotājus īpaši kaitina tranzītā braucošās kravas automašīnas, un vietējām varasiestādēm jau nācies izdot rīkojumu, kas ierobežo kravu pārvadāšanu, ar ko savukārt nav apmierināta Eiropas Savienība.
Rīt, 27. septembrī, Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) tiks izskatīta sešu Portugāles jauniešu prasība pret 27 ES valstīm, tajā skaitā Latviju, par it kā nepietiekami aktīvu emisiju samazināšanu.
Liela inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums nav veicinājis kreditēšanas apjomu samazināšanos, kā to varētu gaidīt brīdī, kad iedzīvotāju un uzņēmumu izmaksas strauji pieaug. Šobrīd aizdevumu tirgū ir vērojama pretēja ievirze, kas cita starpā var liecināt par to, ka ekonomikas lejupslīde var nebūt ilgstoša un atgūšanās no tās var notikt samērā strauji.
“Mans dēls šogad uzsāka mācības 4. klasē. Un jau pirmajā dienā – krievu valodas stunda! Kāpēc?! Kaut arī viņam tikai 11 gadu, puika saprot, kas notiek Ukrainā, kur iebrukuši krievi. Viņš negrib mācīties krievu okupantu valodu. Kā lai no tās atsakās? Saprotamu iemeslu dēļ nenosaukšu nedz bērna vārdu, nedz skolu – baidos no vēršanās pret mazo skolnieku,” saka kāda mamma. Tas nav vienīgais gadījums: krievu valoda joprojām tiek uzspiesta latviešu skolēniem.
