Sākums

Francijā pašlaik notiek vienas no dižākajām sporta sacensībām, kas daudz neatpaliek no olimpiskajām spēlēm vai pasaules futbola čempionāta – Pasaules kauss regbijā.

Komentējot prognozējamo situāciju nodokļu iekasēšanā nākamā gada budžetam, “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti saskata iespēju kāpināt budžeta ieņēmumus, tomēr no viņu teiktā ir noprotams, ka nākamgad apstākļi ieņēmumu palielināšanai vairs nebūs tik labvēlīgi kā šajā gadā.

Latvijā ir risks saasināties etniskajai spriedzei, kas patlaban ir latenta. To var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte. Tas secināts Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, ko izstrādājusi Aizsardzības ministrija. Vēl tur ir rakstīts, ka tiesībaizsardzības institūcijām jāturpina ievērot nulles tolerances principu pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē. Nu gaidām nulles toleranci pret bijušā Latvijas žurnālista un bijušā politiķa Andreja Mamikina pretvalstiskajām izpausmēm Krievijas propagandonu raidījumā.

Kad pirms intervijas ar Pēteri Viņķeli apspriedām, kā viņu pieteikt, viņš ironizēja: “Raksti – pensionēts politisko notikumu vērotājs.” Abi pasmējāmies, bet, nopietni runājot, viņu politikā pazīst jau sen. Atceros, kā “Vienotības” kongresos pēc tam, kad partijas “spice” bija norunājusi savas piegludinātās, patētiskās runas, tribīnē kāpa Viņķelis un, bruņojies ar dažādu aptauju un vēlēšanu rezultātiem, zālē sēdošajiem izklāstīja attiecīgā brīža “politisko momentu”. Tā teikt, nolasīja analītisko ziņojumu “par stāvokli valstī”.

Lai arī visa pasaule šķietami uzelpo, jo ārkārtas situācija ar Covid-19 ir beigusies, šis vīruss nekur nav pazudis un pat neslēpjas. Pēc salīdzinoši mierīgās vasaras laboratoriski veikto analīžu dati, kurus apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, parāda, ka saslimstība ar kovidu palielinās. No visiem veiktajiem Covid-19 testiem ceturtā daļa ir pozitīvi, proti, cilvēki ir inficējušies ar koronavīrusu.

Svinot savu 20 gadu jubileju, dūdu un bungu grupa “Auļi” šoruden dosies koncertu sērijā “Deviņvīru spēks”, atskatoties uz paveikto un piedāvājot to pašu darīt arī klausītājiem. Šonedēļ grupa mediju pārstāvjiem sarīkoja savu atklāto mēģinājumu, kurā paviesojās arī “Neatkarīgā”.

Publiskots ziņojums "Īsumā par izglītību 2023" ("Education at a Glance 2023"). Atbilstoši šā gada ziņojuma tematiskajai ievirzei tajā uzsvērta profesionālā izglītība, vienlaikus sniedzot informāciju arī par citiem izglītības veidiem. Latvijai labi panākumi profesionālajā un augstākajā izglītībā, bet, neskatoties uz vairākkārtējiem paaugstinājumiem, joprojām zemas skolotāju algas.

Rīgā bāzētā Krievijas neatkarīgā interneta vietne “Meduza” joprojām nesekmīgi cenšas noskaidrot, kas un kādu iemeslu dēļ šī medija izdevējas Gaļinas Timčenko viedtālruni inficējis ar Izraēlā izstrādāto spiegošanas programmu “Pegasus”. Aizdomas krīt uz rietumvalstu (arī Latvijas) speciālajiem dienestiem, jo eksperti norādījuši – nav nekādu liecību, ka “Pegasus” būtu Krievijas rīcībā. Tomēr tiek pieļauta arī iespēja, ka pēc Maskavas lūguma Timčenko tālrunī programmu uzstādījuši Krievijai draudzīgu valstu dienesti.

Šā gada 1. janvārī darbu sāka jaunā Klimata un enerģētikas ministrija. Kas paveikts astoņos mēnešos, cik valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu naudas iztērēts, "Neatkarīgā" vaicāja ministrijai. Ministrija atbildēja ar darbu sarakstu, taču sabiedrībā tās darbība tiek vērtēta neviennozīmīgi, ik pa laikam aicinot izvērtēt jaunizveidotās ministrijas lietderību.

Ja bankas mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem piedāvā dārgākus kredītus nekā citviet Eiropā, tad, manuprāt, ir pilnīgi leģitīmi, ka valsts no banku sektora nodokļos iekasē vairāk, intervijā “Neatkarīgajai” pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, atbildot uz jautājumu vai solidaritātes nodoklis palīdzētu sabalansēt banku kredītu un noguldījumu likmes.

Šonedēļ Tallinas kvartāla “Angārā” uz sava debijas albuma ieskaņas brīvkoncertu aicināja “24. avēnija” – grupa, par kuru vēl šā gada sākumā zināja tikai retais, taču kas gandrīz aizbrauca uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Liverpūlē. Nu labi, tas ir pārspīlējums, taču tālu līdz tam nebija, jo nacionālajā atlasē šis duets ieņēma goda pjedestāla trešo pakāpienu.

Ekonomiskā virzība Latvijā šobrīd ir labvēlīga darba ņēmējiem, un kopumā valstī vidējā darba samaksa varētu pieaugt par 12–14%, taču, tā kā inflācija krīt, tad caurmēra strādājošais šī gada beigās būs turīgāks nekā pērnā gada izskaņā.

Sen tas bija, kad pa dzelzceļu un cauruļvadiem no Krievijas lielos daudzumos plūda tranzītkravas, Ventspilī bija pilsētas mērs Aivars Lembergs, kurš bija politiski ietekmīga figūra realitātē. Arī tad, kad trubās iestājās sausuma periods, Lembergs, rosīgs un harismātisks, vēl turpināja darboties ZZS aizkulisēs un gan jau ka ietekmēt šo un to Latvijas politikā kopumā.

Kopš bērnības ikvienam no mums septembris saistās ar skolu. Tāpēc nav brīnums, ka tieši tagad, septembrī, izcēlies ar mācībām saistīts skandāls.

Man ir dzīvnieku patversme. To sapratu tikai tagad, jo man ir pieci kaķi un suns. Var teikt, ka četri no pieciem ir izcelti no ielas dzīves. Es šos dzīvniekus izmitinu un aprūpēju. Bija laiks, kad pie manis mitinājās septiņi kaķi. Bija pat doma kādu atdāvināt… Vai tagad man jāsteidzas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) reģistrēt savu personīgo patversmi?

Lai mazinātu depopulācijas un cilvēku novecošanas negatīvās sekas, pārcelties uz dzīvi Itālijas salā Sardīnijā un nodarboties ar ierasto arodu tiek aicināti aitu gani no Kirgizstānas. Paredzēts, ka pirmie simts viesstrādnieki kopā ar ģimenēm Sardīnijā ieradīsies nākamajā gadā, un, ja programma izrādīsies veiksmīga, to plānots paplašināt.

Krīžu laikā valdība ir sniegusi būtisku atbalstu ekonomikai, kas ir bijis saistīts ar izdevumu palielināšanu, bet vienlaikus parāda apjoms pret ekonomiku nav būtiski pieaudzis. Šobrīd ir apmēram 40% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vērtējams kā salīdzinoši zems un drošs valsts parāda līmenis, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma Azerbaidžānai ir visas iespējas atgūt pilnīgu kontroli pār armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu – Dienvidkaukāza reģionu, kas PSRS laikos tika iekļauts Azerbaidžānas PSR sastāvā, kļūstot par bumbu ar laika degli. Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas republikas (armēņi to dēvē par Arcahu) bruņotie spēki bijuši spiesti kapitulēt, jo palīdzību nesaņēma nedz no Armēnijas, nedz Krievijas, kas pēc PSRS izjukšanas allaž uzskatīta par armēņu galveno sabiedroto reģionā.

Latvju tauta šonedēļ beidzot ir uzzinājusi Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība” (JV)) valdības ministru vārdus un to, ka turpmāk Saeimas spīkere būs Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)).

Azerbaidžānas uzsāktā militārā operācija pret armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu (Arcahu armēņu variantā) visai ātri noslēgusies. Arcaha kapitulējusi un piekritusi Azerbaidžānas ultimatīvajām prasībām: atbruņoties, izvest no agrāk kontrolētās teritorijas visas bruņotās vienības un likvidēt tā dēvētās Arcahas republikas valstiskās struktūras.

Tā kā algas reālais pieaugums attiecībā pret inflāciju ir mazāks par nulli, tad šā gada pensiju indeksācijā diemžēl izmantos tikai vienu – faktisko patēriņa cenu – indeksu. Tāpēc pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā, pat neraugoties uz visai augsto inflāciju, būs vairākas reizes mazāks nekā pagājušajā gadā.

Pēdējās nedēļās aizvien lielāku aktualitāti gūst nākamā gada valsts budžeta izstrāde, kas īr īpaši sarežģīta visai nepārliecinošā ekonomiskā fona ietekmē. Tāpat savu aktualitāti nav zaudējuši aizvien dārgākie kredīti Latvijas komercbankās un atziņas par solidaritātes nodokļa ieviešanu no banku virspeļņas. Par to un citiem ekonomikas jautājumiem plašāk intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.