Sākums

P. Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītājs, ārsts Roberts Fūrmanis Neatkarīgajai sacīja, ka par šo situāciju ar masu medijiem runās tikai ar advokāta starpniecību. “Raksts ir apmelojošs,” sacīja Roberts Fūrmanis.

Venecuēlas varasiestādes, iesaistot aptuveni 11 000 policistus un karavīrus, atguvušas kontroli pār cietumu, kas jau vairākus gadus atradās kriminālā grupējuma “Tren de Aragua” kontrolē un faktiski bija pārvērsts par bandas štābu. Augstākā ranga ieslodzītie jutās gluži kā kūrortā, jo cietumā bija ierīkoti gan sporta laukumi un peldbaseins, gan restorāns un naktsklubs, kā arī neliels zoodārzs.

Tieslietu ministrijai nav nekā svarīgāka par Stambulas konvencijas ratificēšanu: tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ar mirkļbirku #EsGaidu sociālajā tīmeklī publicējusi sirdssūru vēstījumu: “Es gaidu, kad Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu beidzot tiks ratificēta. @tieslietas pauž atbalstu un solidaritāti visiem vardarbības upuriem.” Un tad, kad ratificēs, iestāsies laimības laiki. Bet izskatās, ka neiestāsies vis.

Paredzēt 6,8% vērtu nodokļa ieņēmumu pieaugumu brīdī, kad ekonomika jau, visticamāk, ir uzņēmusi lejupejošu tendenci, bet iepriekš strauji augošā inflācija var izvērsties deflācijā, ir ļoti liels izaicinājums. Tomēr uz to pagaidām tiek stūrēts nākamā gada valsts budžets.

Laikā, kad Krievijas plašsaziņas līdzekļi aicina savus pilsoņus, kuri vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, doties uz Latviju, jo tur automašīnas nekonfiscēs, Latvija stingri pieturas pie principa – transportlīdzekļi tiek atgriezti atpakaļ Krievijā, bet netiek konfiscēti, jo tiesību akti sankciju jomā neparedz transportlīdzekļa konfiskāciju. Līdz šim Latvijā ir liegts iebraukt piecām automašīnām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā. Tās atgriezušās Krievijā.

Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds meklē risinājumu, lai varētu veikt naudas pārskaitījumu pensiju izmaksai Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmējiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā. Kamēr Latvija šo naudu nesaņems, pensijas vai pensiju daļa šiem pensionāriem izmaksāta netiks. Ceturksnī Krievijai ir jāpārskaita apmēram četri miljoni eiro.

Pamatīgās sprukās nonācis dāņu mākslinieks Jenss Hānings, kurš 2020. gadā saņēma no Olborgas muzeja banknotes 534 000 kronu (aptuveni 71,5 tūkstošu eiro) vērtībā, lai tās izmantotu divu mākslas darbu izgatavošanā. Kad pienāca noteiktais termiņš, mākslinieks muzejam nosūtīja divus ierāmētus pilnīgi baltus audekla gabalus ar piezīmi, ka mākslas darba nosaukums esot “Ņem naudu un bēdz”. Tagad Kopenhāgenas tiesa nospriedusi, ka gandrīz visa no muzeja saņemtā nauda ir jāatmaksā, taču tā jau sen iztērēta.

Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai nē.

Britu monarha Čārlza III un viņa dzīvesbiedres Kamillas oficiālā vizīte Francijā bija ieplānota jau martā, taču pēdējā brīdī to nācās atcelt, jo Franciju bija pārņēmuši pensiju reformas pretinieku izraisītie streiki un nekārtības. Tagad situācija ir stabilizējusies, tādēļ šodien Čārlzs III un Kamilla beidzot dodas uz Parīzi.

Septembrī un augustā vairāki Latvijas skolu jaunieši guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos un olimpiādēs, tādējādi ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī izcīnot tiesības mūsu valstij rīkot Eiropas jauno zinātnieku konkursu 2025. gadā, "Neatkarīgo" informēja Valsts izglītības satura centrs (VISC).

ZZS Saeimas deputāts Gunārs Kūtris Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atļāvās paust vairākus izteikumus, kuri nepārprotami izgāja ārpus Latvijas politiskās pieņemamības rāmjiem. Tie varētu arī neraisīt plašāku sabiedrības viļņošanos, ja ne Kūtra gaidāmā virzīšana uz Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji četru dienu ilgā vizīte Maskavā ir kārtējais apliecinājums tam, ka Ķīnas un Krievijas attiecības pašlaik ir tik lieliskas, kādas nekad nav bijušas. Pekina ir Kremļa galvenais diplomātiskais un ekonomiskais balsts laikā, kad pret Krieviju noteiktas plašas starptautiskās sankcijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ. Rietumvalstīs Ķīna tiek uzskatīta par šīs alianses “vecāko brāli”, un to mediji ne bez ironijas raksta, ka viens no Vana Ji vizītes uzdevumiem ir saņemt sīku atskaiti par to, kādas vienošanās panāktas pagājušonedēļ, kad Krievijas Tālajos Austrumos viesojās Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.

12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Valmierā veica kriminālprocesuālas darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

Ja šādas jautrības tiks apsolītas katru dienu, cilvēku interese par jaunās valdības aktivitātēm tikai pieaugs. Vakar pēcpusdienā premjere Siliņa (JV) pieprasīja, lai Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) atvainojas sabiedrībai par savām izteikām Latvijas radiofonā. Nepienāca pat pievakare, mēs nepaspējām nopirkt popkornu un iekārtoties pie sabiedriskā medija skandām un ekrāniem, kad aģentūra LETA paziņoja, ka Gunārs Kūtris esot jau atvainojies…

Izņemot “Jauno vienotību”, neviens nevēlējās uzņemties atbildību par valdības vadīšanu, tomēr valdība Latvijai ir nepieciešama – jāstrādā kopā ar tiem, kas to vēlas darīt; Latvijas ekonomikai augšupeju var nodrošināt mūsu resursu, īpaši intelektuālo, efektīva izmantošana, par šīm un citām tēmām saruna ar Eiroparlamenta deputāti (“Jaunā vienotība”) prof. Inesi Vaideri.

Ir kļuvusi zināma krāpniece, kuru Austrijas Republikas tiesībsargājošās iestādes intensīvi meklēja kopš 2019. gada, pēc skaļa skandāla ar nosaukumu “Ibiza Gate”. Skandalozajā video redzamā skaistā dāma, kas izraisīja Austrijas valdības atkāpšanos un Austrijas Brīvības partijas (APS) sabrukumu 2019. gada vēlēšanās, izrādījās Latvijas pilsone. Viņu sauc Una Saukuma, 26. jūlijā viņai apritēja 40 gadu, vēsta Austrijas mediji.

Dižu cilvēku citāti ir jāsaglabā mūžībai. Daudz tos ir izteicis bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), viņa pēdās iet nule ietapusī premjere Evika Siliņa (JV), un grēks būtu neatgādināt vēl un vēl viņas izteikas, kurām ir ne tikai šodienas nozīme, bet arī tiecība rītdienā. Tāpēc ar vislielāko rūpību pievērsīsimies Siliņas kundzes vārdiem.

Kad “Progresīvo” Saeimas deputāts un viens no spilgtākajiem runasvīriem Andris Šuvajevs uzsver, ka šī esot pirmā patiesi kreisi centriska valdība, tad ne visi grib šim apgalvojumam piekrist, norādot gan uz “Vienotību”, gan ZZS. Pirmā vienmēr dēvējusies par labēji centrisku, bet otrā vēl nesen tika saukta par konservatīvu.

Pēc jūlijā notikušā NATO samita Viļņā jau šķita, ka Zviedrijas uzņemšana Ziemeļatlantijas aliansē ir tuvākā laika jautājums, taču beidzamajā nedēļā viss atkal sagriezies kājām gaisā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atsācis sūroties, ka Zviedrija izrāda nepieņemamu toleranci pret musulmaņu svētās grāmatas Korāna dedzinātājiem un citiem “teroristiem”, un viņam nekavējoties piebalsojušas Ungārijas amatpersonas, apsūdzot Zviedriju Ungārijas demokrātijas kritizēšanā.

Vatikāna arhīvos uzieta vēstule liecina, ka Romas pāvests Pijs XII vēlākais 1942. gada decembrī ticis informēts par nacistiskajā Vācijā un tās okupētajās teritorijās notiekošo ebreju masveida iznīcināšanu. Šis dokuments kalpos kā labs arguments tiem Pija XII kritiķiem, kuri cenšas nepieļaut viņa beatifikāciju jeb iecelšanu svētlaimīgo kārtā, kas ir obligāts solis pirms kanonizācijas jeb pieskaitīšanas svētajiem.

Inflācija Latvijā turpinās samazināties, uzskata “Neatkarīgās” aptaujātie ekonomikas eksperti, un pastāv iespēja, ka šā gada beigās salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn patēriņa cenu indeksa kāpums būs sarucis pat līdz 1%. Salīdzinājumam – pērnā gada izskaņā šis pieauguma temps bija ap 20%.

Svaigākā ziņa no Valsts robežsardzes datēta ar 15. septembri, ka robežsardze "novērsusi 124 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ aizvadītajā diennaktī valsts robežas šķērsošana nav liegta trīs cilvēkiem."