Arī šis pāries, vēsta sena gudrība. Viss ir pārejošs, neko nav iespējams saglabāt nemainīgu. Mēs to visu it kā zinām un saprotam, tomēr dzīvē lietas mēdz mainīties tik strauji un iespaidīgi, ka nenobrīnīties.
Evikas Siliņas jaunās valdības apstiprināšana bija šī rudens spilgtākais politiskais notikums. Gluži likumsakarīgi tas aizēnoja citu ievērības cienīgu atgadījumu. Visnotaļ dīvaino bijušās veselības ministres Līgas Meņģelsones politisko kūleni, kuru trāpīgi raksturoja cits bijušais ministrs – Tālis Linkaits: “Kamēr braucu no vienas Latvijas malas uz otru, Līga Meņģelsone paguva gan iestāties partijā, gan izstāties.”
Intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču: par jauno valdību un robežbūvi, par ierēdņu armiju un Imigrācijas likuma grozījumiem, par elektrotarifiem un NĪN paaugstināšanu, par tikšanās reizēm ar cilvēkiem un daudz ko citu.
Izskatās, ka 2023. gada izskaņa latvju mūzikā pilnībā piederēs Mārai Upmanei-Holšteinei un viņas grupai “Astro’n’out”: šonedēļ, tātad septembra sākumā, viņa prezentēja savu autobiogrāfisko grāmatu, oktobra sākumā nāks klajā “astronautu” jaunais albums, novembra sākumā būs lielkoncerts “Arēnā Rīga”, bet decembra sākumā… Nu, gan jau “astronauti” kaut ko sadomās arī decembrim.
Viena no visvairāk apspriestajām Vācijas politiķēm pašlaik ir Sāra Vāgenknehta – bijusī “Kreiso” partijas (“Die Linke”) parlamenta frakcijas vadītāja, pašlaik ierindas deputāte, kura pozicionējas kā vienkāršo ļaužu interešu aizstāve, nelegālo imigrantu apkarotāja, Krievijas valdošā režīma atbalstītāja un cīnītāja par mieru visā pasaulē. Neapmierināta ar “Kreiso” vadības samiernieciskumu, viņa plāno dibināt jaunu partiju, par kuru vēlēšanās varētu nobalsot ne tikai daļa no “Kreiso” elektorāta, bet arī tie, kuri līdz šim balsojuši par galēji labējo partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD).
Pašlaik rodas iespaids, ka Torņakalna vēsturisko dzelzceļa tiltu, kas varētu iet bojā, būvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica," liktenis rūp tikai Torņakalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, bet pārējiem tas ir vienaldzīgs. Pieminekļu sargātāji apgalvo, ka tiekot meklēti risinājumi daļējai vērtību saglabāšanai, savukārt arhitekti uzskata, ka monolīto dzelzsbetonu nevar izjaukt un pēc tam atkal salikt atpakaļ. Bet lēmums par pārvadu pārveidošanu būs jāpieņem Rīgas pašvaldībai.
Šobrīd aprit 15 gadi, kopš, sabrūkot uz parādiem būvētai ekonomikai un finanšu atvasinājumiem “uzpūstam” fondu tirgum, nebūtībā devās vairāk nekā gadsimtu pastāvējusī investīciju banka “Lehman Brothers”. Būtībā šī vairāk nekā simtgadi pastāvošā finanšu milža sabrukums ir kļuvis par savdabīgu iepriekšējās finanšu krīzes simbolu. Pirms 15 gadiem notikušajos satricinājumos smagi cieta arī Latvija, kura ātri nonāca starptautisko aizdevēju atkarībā, krīzes dēļ valsti bija spiesti atstāt vai no brīva prāta uz ārvalstīm strādāt devās pat vairāk nekā 100 000 strādājošo, bet valsts ekonomikas apjoms kritās apmēram par ceturto daļu.
Tagadējā Latvija ar latviešiem un Krievija ar saviem impēriskajiem sapņiem ir Lielā Ziemeļu kara produkti, kuru radīšanai daudz audzelīgāka nekā ziemeļi izrādījās tagadējās Ukrainas teritorija.
Informācija par mūsu valsts eksportētā un importētā preču apjoma izmaiņām aizvien vairāk vedina domāt, ka mūsu valsts tautsaimniecības apjoms sašaurinās jeb, vienkāršā valodā runājot, tās vērtība, pārrēķinot maizes kukuļos vai piena pudelēs, kļūst mazāka. Dati par ekonomikas apjoma izmaiņām gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu pērn norādīja uz nepilnu procentu vērtu ekonomisko samazinājumu. Taču straujāks preču eksporta un importa krituma temps jūlijā nekā iepriekšējos mēnešos, turklāt aizvien izteiktāks kritums mašīnbūves produkcijas eksportā norāda uz nepatikšanu tuvošanos mūsu valsts tautsaimniecībā.
Energokompānija RWE sākusi jaukt nost septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Līcerātas ciematam Vācijas Ziemeļreinā-Vestfālenē, jo vēlas paplašināt objekta “Garzweiler II” virszemes raktuves, raksta Vācijas mediju platformas portāls “TAZ.de”. Vēl nesen tieši blakus vēja turbīnām gāja lauku ceļš L12, kas savienoja Holcveileras un Kīenbergas ciematus. Neskatoties uz vairākus mēnešus ilgušajiem vietējo iedzīvotāju protestiem, ceļš tagad ir nopostīts. Satiksme tiks novirzīta apkārt par vairākiem kilometriem. Tagad, lai no viena ciema aizbrauktu uz otru ar autobusu, jāpatērē stunda vai pusotra, bet agrāk ceļā bija jāpavada vien piecas minūtes.
Kad šogad sesto reizi pēc kārtas (!) Latvijas pārstāvji aizblieza garām starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla mērķim, uzvirmoja karstas diskusijas, vai vispār piedalīties šajā konkursā vai vismaz ko mainīt tā nacionālās atlases jeb “Supernovas” formātā. Taču izrādās, ka neko mainīt nevajag - ar “Supernovu”, tāpat kā ar valdību, viss esot labākajā kārtībā…
"Es priecājos par šo īso tikšanos ar Latvijas iedzīvotājiem. Jums ir paveicies, ka dzīvojat ļoti skaistā zemē, kas ciena savas tradīcijas un vēl nav sapuvusi no alkatības!" teic Francijas kino leģenda Brižita Bardo ekskluzīvā intervijā Rus.nra.lv.
Dzejniece un sabiedriskā darbiniece Liāna Langa ir kļuvusi par galveno seju sociālajai kampaņai “atkrieviskosim Latviju”. Jāatzīst, ka šī kampaņa tiek atšķirīgi uztverta pat latviskajās aprindās, tāpēc aicināju viņu uz sarunu – izskaidrot šīs kampaņas ideju, mērķus un apkopot tās pirmos rezultātus.
Igaunija ir viena no tām valstīm (līdz ar Latviju, Lietuvu un tagad arī Somiju), kas šonedēļ aizliegusi šķērsot austrumu robežu automašīnām ar Krievijas numurzīmēm. Latvijā nolemts, ka netiks vērstas nekādas sankcijas pret spēkratu ar kaimiņvalsts numurzīmēm, kas jau iepriekš atradušies valstī, īpašniekiem. Igaunijas valdība tikmēr apsver iespēju šīs automašīnas konfiscēt, lai gan tieslietu eksperti brīdina, ka to īpašnieki šādus lēmumus var apstrīdēt tiesā.
BBC aizsardzības tēmas korespondents Džonatans Bīls šonedēļ atgādināja faktu, ka pirms gada septembrī kāds Krievijas pilots mēģinājis notriekt RAF (Karaliskā gaisa flote) novērošanas lidmašīnu, jo uzskatījis, ka viņam ir atļauja šaut. Pilots izšāvis divas raķetes, bet nav trāpījis.
Eiropas Centrālās bankas padomes sēdē ceturtdien pieņemtais lēmums par procentu likmju paaugstināšanu, visticamāk, nozīmē vēl pēdējo vispārējo aizdevumu sadārdzināšanos pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros. Tā ir priecīga ziņa no aizdevuma sadārdzināšanās nogurušajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tomēr sliktā ziņa ir tā, ka ECB dod samērā nepārprotamu mājienu, ka uz drīzu likmju samazināšanos nevajag cerēt.
Monika Zīle bija mana Skolotāja. Kad 1981. gadā atnācu uz laikrakstu “Padomju Jaunatne”, viņa mani pieņēma kā žurnālistikas skolnieci, kaut arī man nebija nekāda sakara ar šo profesiju. Es biju latviešu valodas un literatūras skolotāja. Bet viņa mani mācīja rakstīt – rakstīt lasītājiem. Ironiska, smaidīga un prasīga. Viņa teica: “Jums patiesība jāuzraksta tā, lai būtu interesanti lasītājiem.” Septiņi gadi, ko pavadīju Monikas Zīles virsvadībā, bija mana svarīgākā žurnālistikas skola, un es par to esmu viņai mūžam pateicīga.
Lai arī valdība pēdējā brīdī piešķīrusi vairāk nekā desmit miljonus eiro laboratoriju darba apmaksai, tas nenozīmē, ka iedzīvotāji var vairs nesatraukties par valsts apmaksātu analīžu veikšanu.
“Lemšana par [Stambulas] konvencijas ratifikāciju būs nekavējoša. Tur ilūzijas nevajag lolot. (..) Vairākumam šis jautājums ir diezgan vienaldzīgs. Cilvēki redz citas prioritātes šajā brīdī. (..) Kā frakcijas vairākums lems [par Stambulas konvenciju], tā arī būs jābalso. Tad sabiedrībai būs jāskaidro,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Augusts Brigmanis (ZZS), savulaik konservatīvi noskaņotas partijas bijušais līderis.
Valmieru otrdien piemeklēja līdz šim vēl neredzēts, neticams tracis – 12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos. KNAB ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Lietas ietvaros aizturēts arī pats Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").
Ar sensāciju noslēgusies Meksikas kongresmeņu sarīkotā ekspertu iztaujāšana par neidentificēto lidojošo objektu (“UFO” jeb latviski “NLO”) tēmu. Viens no valsts vadošajiem ufologiem Haime Mausans pārsteigtajiem parlamenta deputātiem nodemonstrējis divus stikla konteinerus, kuros, pēc viņa sacītā, atrodas pirms daudziem simtiem gadu uz mūsu planētas nonākušu citplanētiešu mirstīgās atliekas.
