Sākums

Kamēr "Rail Baltica" būvniecība Rīgā, Torņakalna atzarā, vēl kavējas un tikai nesen ir izsludināts konkurss projektēšanas darbiem, vēl ir cerība glābt trīs vēsturiskos tiltus un, iespējams, arī vēl citas vēsturiskas vērtības, pārliecinājās "Neatkarīgā", kopā ar Torņakalna attīstības biedrības priekšsēdētāju, Rīgas domes deputātu Valdi Gavaru izstaigājot vietas, kuras varētu skart šis projekts.

Prieks un asaras. Triumfs un zaudējums. Viss kā dzīvē. Tieši tāpat kā Pasaules kausa izcīņā, kurā pirmo reiz piedalījās Latvijas basketbola izlase. Piektā vieta turnīrā, pēdējā spēlē uzvarot Lietuvas valstsvienību. Latvijas izlases kapteinis Dairis Bertāns par turnīru kopumā saka: “Nedaudz skumji, bijām tik tuvu. Zinām, ka ar savu spēli varbūt bijām pelnījuši ko taustāmāku.” Ar “taustāmo” viņš acīmredzot domāja medaļas. Bet skumji gan nav. Sajūta patiesībā ir varena: paldies Latvijas komandai!

Pagājušajā nedēļā tika publiskots jaunās Evikas Siliņas valdības potenciālo ministru saraksts. Kā vienmēr līdzīgās situācijās, šīs personas uzreiz nonāca smagas kritikas krustugunīs. Sāpīgākos triecienus nācās saņemt Gunāram Kūtrim un Andrim Sprūdam.

Sakarā ar karu Ukrainā un Krievijas cauruļvadu gāzes importa aizliegumu Baltijas valstu tirgus beidzot ir integrēts Eiropas gāzes sadales tīklā. Tas ir tik integrēti, ka gāzi Eiropai var piegādāt pa cauruļvadu no Inčukalna gāzes krātuves. Un Latvijas tirgotājiem tagad ir klienti Lietuvā un Somijā.

Krievijas sāktajam karam Ukrainā jāizbeidz Krievijas impēriskās ambīcijas, kuru noformēšanas 302. gadadiena atzīmējama tieši šodien, 10. septembrī.

Bērnu un jauniešu ar invaliditāti vecāki un aizbildņi aicina steidzami mainīt valdības noteikumus un palielināt pabalstu. Pašlaik šis pabalsts ir trīs simti eiro mēnesī, taču tas ne tuvu nesedz visas vajadzības, kādas ir ģimenēm, kurās ir smagi slims un kopjams cilvēks ar invaliditāti.

Par vienu no šīs vasaras koncertsezonas lielākajiem pārsteigumiem var kronēt Agra Semēvica “100. debijas” aktīvo koncertēšanu, kas pagājušajā sestdienā vainagojās ar kāpšanu uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves, kur lielajos sadziedāšanās svētkos izpildīja savu leģendāro hitu “Man dimantu nav”.

Latvijas basketbola izlase 2023. gada Pasaules kausa izcīņā pārspējusi pati sevi un pārsteigusi pasauli.

Saeimā 7. septembrī notika balsojums par to, lai darba kārtībā iekļautu lēmumprojektu “Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas ST tarifu atcelšanu”. Neiekļāva. Jo par iekļaušanu nobalsoja 47 deputāti, savukārt atturējās 49 tautas kalpi – “progresisti”, “Jaunā vienotība” un “Apvienotais saraksts”.

Oleksijs Arestovičs vērsies ar emocionālu uzrunu pie saviem tautiešiem.

Miljoniem pusaudžu un jauniešu visā pasaulē apzināti ieelpo aerosolus, kas bagāti ar ķīmiskām vielām, neraizējoties par iespējamajiem riskiem, ko tas var nodarīt viņu veselībai, liecina “The NewYork Times” žurnālistes Džeinas E. Broudijas veiktais apjomīgais pētījums par jauniešu vidū iecienīto nodarbi – elektronisko cigarešu smēķēšanu jeb veipošanu. Latvijā, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2019. gadā elektroniskās cigaretes regulāri ir lietojuši 18% 13–15 gadus vecu skolēnu.

Situācija veselības nozarē ir akūta, un ja tā netiks risināta, daļa ārstniecības iestāžu pāries uz maksas pakalpojumiem. Tas jau lielā mērā ir noticis.

Iepazīstoties ar iespējamo jaunās Evikas Siliņas valdības sastāvu, daudzi šausmās saķer galvas. Ārprāts, šitas (nodevējs, komunists, kremlins, pa partijām staigātājs, stagnāts). Vajadzīgo pastrīpot. Katram savs bubuļa uzvārds, kurš nekādi nav pieņemams.

Investīciju bums, pēdējos mēnešos strauji palielinot naftas cenas, visticamāk, novedīs pie tālāka degvielas cenu kāpuma Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Valdību veidojošie spēki uzsver koleģialitāti, kādā norit gatavošanās darbam valdībā, un noliedz domstarpības šajā procesā, – ziņo sabiedriskie mediji, un mēs tam saldi ticam. Jo citādi nemaz nevar būt: trīs gandrīz vienādi domājoši politiskie pulciņi, sanākot kopā, var dūdot tikai vienā toņkārtā. Sevišķi tad, ja vajag sadalīt krēslus. Premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV) par krēsliem sola skaidrību jau pavisam drīz. Bet mēs palūkosimies uz eventuālajiem sēdētājiem.

Ne tikai Latvijā skolas meklē veidus, kā iejaukties skolēnu paradumā – mobilo tālruņu lietošanā mācību stundās. “Pyhäselkä” skolā Joensū Somijā skolēni pirms mācību stundām savus tālruņus nodod glabāšanā. Piemēram, skolas vēstures skolotājs Mikko Kīski savāc skolēnu tālruņus un noliek tos uz sava galda. Ne visiem skolniekiem tas patīk, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE portālā “yle.fi”. Latvijā mobilo telefonu lietošana stundās salīdzinājumā ar citiem darāmajiem darbiem netiek uzskatīta par risināmo problēmu prioritāti.

Pēdējā gada laikā notikušie pasaules politekonomiskie satricinājumi aktualizējuši jau ilgstoši neatrisinātas problēmas, tajā skaitā arī tās, kuras ir saistītas ar pensiju uzkrājumu veidošanu. Izveidot ideālu, riskiem nepakļautu uzkrājumu sistēmu diezin vai kādam izdosies, taču ir iespējams radīt risinājumus, lai riskus ievērojami samazinātu un pensijā došanās saistītos ar lielāku finansiālo drošību nekā patlaban.

Latvijas politiskā šķira raksturīga ar savu ārkārtīgo provinciālismu. Proti, tā gandrīz visos jautājumos vispirms paskatās, ko un kā dara citi “centra čaļi”, un tad viņus atdarina. Tikpat kā nav lietu, kurās Latvija censtos diktēt modi vai ieviest ko jaunu, ko savu.

Stambulas konvencija atkal nāk virsū kā lietuvēns, un šoreiz dažādus tās aspektus trešdien skatīja Saeimas Ārlietu komisijā, ko vada Rihards Kols (NA). Komisijas sēdē piedalījās sabiedrisko iniciatīvu portāla “manabalss.lv”, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas pārstāvji un Saeimas deputāti. Ministrijas, protams, karsti aizstāvēja konvencijas ratifikāciju, dažas deputātes aizrāvās ar briesmu stāstiem, bet Kols mēģināja būt objektīvs.

Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” (ST) vakar notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atzina, ka elektrības piegādes tarifu trīskāršošana tik tiešām nodrošina uzņēmumam par izdevumiem lielākus ieņēmumus. Tagad savāktā nauda segšot uzņēmuma izdevumus nākotnē, kad viss būšot kļuvis daudz dārgāks nekā tagad.

Valsts noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, un tas rada zaudējumus veselības aprūpes iestādēm. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsušies būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par pat par divdesmit procentiem. Papildu spiedienu uz veselības aprūpes sniedzējiem rada būtisks izmaksu pieaugums – gan par komunālajiem maksājumiem, gan ēdināšanu, gan medikamentiem.

Straujais elektrības cenas pieaugums, kas sevišķi izpaudās pagājušā gada vasarā, daudziem varēja radīt pamatotas bažas par notiekošo elektrības tirgū, ja aizvien lielāka autoparka daļa ar iekšdedzes dzinējiem tiks nomainīti ar tādiem, kurus darbina elektrība.