Beidzot pēc ilgas un sāpīgas iekšpolitiskas intrigošanas ir sācis izkristalizēties Evikas Sliiņas (JV) jaunās valdības sastāvs. Pagaidām tas gan ir tikai neoficiāls melnraksts, kas nonācis portāla NRA rīcībā, bet diezgan droši var teikt, ka lielākā daļa nosaukto personu tik tiešām kļūs par ministriem savās jomās.
Aktualizējot rīdziniekiem svarīgu jautājumu, "Neatkarīgā" projekta "Rail Baltica" īstenotājiem uzdeva jautājumu: kad plānots sākt nojaukt vēsturisko Torņakalna tiltu un kas būs tā vietā, kad sāksies darbi Ojāra Vācieša ielā un citās tuvējās ielās; ko tas nozīmēs šīs apkaimes iedzīvotājiem un Rīgas viesiem? Būvnieku atbildē maz konkrētības, bet nelielu priekšstatu tā tomēr sniedz.
Bizness pāri visam! Aptuveni tāds varēja būt zemsvītras skaidrojums Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un Krievijas galvenā kara noziedznieka Vladimira Putina tikšanās faktam. Abi pat necentās panākt Melnās jūras graudu iniciatīvas atjaunošanu, jo tas, izrādās, nebija svarīgākais mērķis.
Māris Bērziņš ir ne tikai pazīstams rakstnieks, romānu “Svina garša”, “Aizliegtais pianīns” un citu autors, bet arī birokrātijas “eksperts”. Viņš jau daudzus gadus līdztekus rakstniecībai nodarbojas ar birokrātisko procesu pētīšanu un cenšas atklāt tās apbrīnojamās vitalitātes noslēpumu.
Prasību Krievijas pilsoņiem Latvijā apliecināt elementāras zināšanas latviešu valodā varētu pielīdzināt ģeoloģiskai izpētei lietotam dziļurbumam, kas apmaksāts uz 14. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rēķina. Ar to domāta iespēja kaut ko noskaidrot par formāli Latvijas teritorijā dzīvojošu, bet ar Latviju nekādi nesaistītu cilvēku grupu tik lielā skaitā un spēkā, ka Latvijas valdība jau nobijusies un gatavo tādus grozījumus likumos, lai arī turpmāk varētu šos cilvēku neredzēt un ļaut viņiem arī turpmāk ne(ie)redzēt Latviju.
Apstrādes rūpniecības sektoram dzīvojot stabilos produkcijas izlaides mīnusos, rodas arvien vairāk bažu, vai pēdējā laikā publicētajai statistikai par strādājošo ienākumu palielināšanos būs turpinājums.
"Vai ir šaubas, ka esmu kaut ko melojusi vai slēpusi? Tās neeksistē! Esmu bijusi pilnīgi godīga un atklāta par saviem ienākumiem," vakar pēc Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) Speciālās pretkorupcijas komisijas sēdes uzsvēra Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Igaunijas Reformu partija). Tomēr viņa nevēlas dalīties informācijā par savu ienākumu deklarācijām par to laiku, kad vēl bija advokāte.
Šodien valdības darba kārtībā pilnīgi no jauna uzrakstītā Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projekts par veidu, kā turpmāk dators atradīs vairākus simtus tūkstošu trūcīgāko mājsaimniecību un nākamajā apkures sezonā novirzīs kopā 100–120 miljonus eiro šo mājsaimniecību elektrības un siltuma apgādes rēķinu segšanai.
Latvijas krievu savienība (LKS) kārtējo reizi izcēlās ar kārtējo aktivitāti: pie Saeimas tika sarīkots “pikets par dzimto krievu valodu – pirms traģiskā 1. septembra, kad pirmklasnieki nedrīkstēs mācīties krievu valodā”. Piketa fotomirklis, kurā varēja aplūkot partijas līderi Miroslavu Mitrofanovu un aktīvisti, Rīgas domes deputāti Innu Djeri, tika ievietots tīmeklī. Un tad bija tikai viens jautājums: kāpēc šī politkopa joprojām nav likvidēta?
31. augustā iztecēja termiņš, kad Lietuvā strādājošajām bankām bija jāpārskaita pagaidu solidaritātes avansa iemaksa. Lietuvas Finanšu ministrija informē, ka valsts budžetā jau iekasēti virs 56 miljoniem eiro. Pēc "Delfi" Lietuvas redakcijas aprēķiniem, astoņas bankas vien pārskaitījušas valsts budžetam 54 miljonus.
Otrdienas Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt projektu “Rīgas Latviešu biedrības nama (RLBN) atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programma 2023.–2030. gadam”. Pēc mīņāšanās uz vietas valdība (aizejošā) beidzot pieķersies būtiskiem darbiem, kam šoreiz ir labi nolūki. Ir pamats cerēt, ka neaktivizēsies tradicionālie latviskā gara sliktie atzari – strīdi, kašķi, nenovīdība un lipīgas rociņas, kam pieķeras katrs naudas gabaliņš, kas slikti piestiprināts.
Neraugoties uz to, ka pēdējais gads Latvijas mājsaimniecībām finansiālā ziņā ir bijis izaicinājumu pilns, komercbankās pieaudzis noguldījumu apjoms. “Neatkarīgā” pēta, kur ir vērts ieguldīt, lai ieguvums pārsniegtu vismaz inflācijas sekas.
Šā rudens pensijas indeksācija 1. oktobrī pensionāriem neatnesīs rekordlielu pensijas palielinājumu. Pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem vidējā pensija augs par 25 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksāciju pielikums pie pensijas lielākajai daļai pensionāru šķitīs niecīgs.
Četrus mēnešus garais Latvijas politiskās vides pārformatizēšanas process, kurš aizsākās ar 10. maija vienošanos Ārlietu ministrijas sēžu zālē, tuvojas noslēgumam. Šodien sākas jaunās koalīcijas sarunas par “darāmajiem darbiem”. Tas ir, amatu un krēslu dalīšana.
Kamēr Latvijā skolēni vēl tikai uzsāk jauno mācību gadu, dažās valstīs mācības jau rit pilnā sparā. “Rus.nra.lv” nolēma noskaidrot, kā skolu mācību process ir organizēts pie mūsu kaimiņiem Ziemeļvalstīs. Mēs atradām ģimeni, kas nesen pārcēlusies no Latvijas uz Zviedriju, un lūdzām divu jaunāko klašu skolēnu māmiņu pastāstīt par gatavošanos skolai un pirmo mācību dienu pieredzi kādā Zviedrijas mazpilsētā.
Šovasar bērnu nometnē “Albatross” Engurē ieradās bērni no Ukrainas. Viņi visi ir no Harkivas apgabala Izjumas pilsētas, ko bija okupējusi Krievija, bet 2022. gada septembrī atbrīvoja Ukraina. Lūk, ko viņi pastāstīja “Rus.nra.lv”.
Pagājušā gada jūlijā Eiropas Centrālā banka pirmo reizi 11 gadu laikā paaugstināja procentu likmes. Septembrī sekoja lielākais procentu likmju kāpums ECB vēsturē. Pēc tam tas vairākkārt turpinājās arī nākamajās padomes sēdēs.
Pasaulē ik gadu nomirst vairāk nekā 50 miljoni cilvēku. Tradicionālā apglabāšana un kremācija, pēc “zaļo” domām, rada negatīvu ietekmi uz vidi. Tāpēc klimata saudzētāji rosina rīkot "zaļās" bēres – savus tuviniekus, piemēram, kompostējot vai guldot “dzīvos” zārkos.
Atsaucoties uz "Neatkarīgās" rakstu "Šoks Lietuvā: Vācijā lietuviešu preces tirgo ar uzrakstiem krievu valodā", redakcija saņēma ziņu un fotogrāfijas no mūsu lasītāja Andreja Svilāna, radio "Brīvā Eiropa" darbinieka, kurš dalījās pieredzē ar novēroto kādā Vācijas veikalā – tur sastopamas tādas Latvijas preces kā “Rīgas šprotes” un cepumi "Selga" ar uzrakstiem krievu valodā, un plauktā tie tiek piedāvāti kā Krievijas produkti, kā izcelsmes valsti minot Krieviju.
1. septembris labi demonstrēja ne tikai skolēnu un izglītības iestāžu gatavību jaunajam mācību gadam, bet arī latvju jauniešu muzikālo gaumi. Kā zināms, pieprasījums diktē piedāvājumu, līdz ar to pēc Zinību dienas koncertu kalendāra var spriest arī par pieprasījumu, proti, ko klausās mūsu jaunākā paaudze.
Sešpadsmit gadus vecā Estere Sofija Spūle no Rīgas kungfu/ušu sporta kluba "Konoha Martial Arts Academy" devītajā pasaules čempionātā kungfu, kas no 23. līdz 28. augustam norisinājās Ķīnā, Emeišanā, izcīnīja sudraba un bronzas medaļas. Līdz zelta medaļai Esterei pietrūka tikai 0,01 punkta. Čempionātā piedalījās aptuveni 6000 sportistu no 50 valstīm.
Tallinā, “Reforum Space Tallinn”, notika mūsu tikšanās ar vienu no slavenākajiem krievu emigrantiem Baltijā — mūzikas kritiķi, rakstnieku, radio programmu vadītāju Artēmiju Troicki, kurš tagad dzīvo Igaunijā. Viņš runāja par to, kāpēc mīts par PSRS ir pievilcīgs mūsdienu jauniešiem, un par to, kāpēc pretkara mūziķi nepamet Krieviju.
