Tieslietas

Turpinot teikt pēdējo vārdu, otrajā tiesas sēdē A.Lembergs ilustrēja vairākas nejēdzības, kas iekļautas viņam izvirzītajā apsūdzībā.

Pēdējā vārda runu Aivars Lembergs iesāka, norādot uz rupjiem cilvēktiesību un procesuālo tiesību pārkāpumiem, kas pieļauti gan pret viņu uzsāktā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan arī tiesas procesā.

Interesējoties par to, kāpēc Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamentā pie tiesneses Jautrītes Briedes iestrēgusi t.s. “Radio SWH” pirkšanas lieta, Neatkarīgā nejauši uzzināja, ka nezināmu iemeslu dēļ Tieslietu ministrijas komisija senatori J. Briedi vairs nevirza Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāta amatam.

Pēdējā vārdā Rīgas apgabaltiesā uzņēmējs Ansis Sormulis nesamērīgi ilgo tā dēvēto Lemberga kriminālprocesu, kurā ierauts uz nejēdzīgu un safabricētu pierādījumu pamata, tēlaini ilustrēja šādi - ja viņš 2006. gada 20. decembrī būtu kādam uzbrucis ar nazi, būtu jau sodu izcietis un uz brīvām kājām.

Vairākkārt pārtraukts; spiests pats bez advokāta palīdzības motivēt, kāpēc viņa runa pilnībā attiecas uz lietu un tāpēc to pārtraukt nav pamata; uzņēmējs Anrijs Lembergs savā pēdējā vārdā detalizēti izanalizēja nu jau bijušā mantas glabātāja Rudolfa Meroni sadarbību ar prokuroru Juri Jurisu, kā arī, kādi ir šīs sadarbības mērķi un sekas.

Tiesa tā dēvētajā Lemberga prāvā vakar pēkšņi atļāvusi plašsaziņas līdzekļiem pieslēgties tiešsaistē, veikt skaņas un attēla ierakstus, kā arī vērot tiesas sēdes.

Bijušais arestētās mantas glabātājs Rudolfs Meroni vēstulē Nodrošinājuma valsts aģentūrai atklājis, ka daudzo apsūdzībā uzskaitīto kompāniju patiesais īpašnieks ir nevis Aivars Lembergs, kā to kopš 2007. gada pasniedz prokurori, bet gan juridiskas personas.

Replikas runā atsaukšanos uz Neatkarīgajā publicētiem faktiem nevar uzskatīt par “faktu legālo prezumpciju”, - aizliedzot citēt Neatkarīgo, advokātam Mārim Grudulim norādīja Rīgas apgabaltiesas tienese Irīna Jansone.

Neatkarīgā no neizpaužamiem avotiem ir ieguvusi iesniegumu ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kuru parakstījis svarīgs liecinieks tā dēvētajā Rimšēviča/Martinsona lietā: ar šo iesniegumu liecinieks atsakās no savām iepriekš sniegtajām liecībām, kas bijušas apsūdzošas pret toreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Ģenerālprokuratūras prokurors Aivis Zalužinskis vēstulē iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam apgalvo - Rīgas apgabaltiesai nav taisnība, ka Rudolfs Meroni nekad nav atskaitījies par mantas glabāšanu tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, jo krimināllietas 217.sējumā esot R. Meroni, tolaik vēl Šveices advokāta, sastādītā atskaite par Latvijā reģistrēto sabiedrību gūto peļņu 2013. un 2014. gadā.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi lūgumu atsākt tiesas izmeklēšanu, lai iegūtu precīzu informāciju par arestēto mantu; pasludinājusi tiesu debates par slēgtām un piešķīrusi tiesības teikt repliku prokuroram un aizstāvjiem - katram pa vienai tiesas dienai.

Lai noskaidrotu, kur no “Suņu būdas” priekšnieka un Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa krimināllietas pazudis Ventspils tranzītuzņēmumu pārvaldītājs Rudolfs Meroni, Neatkarīgā vērsusies pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes ar lūgumu ļaut iepazīties ar pērnā gada sākumā izbeigto krimināllietu par nelikumīgu partijas finansēšanu.

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone neļāva Aivara Lemberga advokātam Mārim Grudulim analizēt nedz prokuroru, nedz pašas tiesas pieļautos pārkāpumus laikā, kad debašu runu teica aizstāvība šajā procesā.

2016. gada 19. aprīlī tolaik vēl arestētās mantas glabātājs Rudolfs Meroni pēdējo reizi liecināja tā dēvētajā Lemberga prāvā. Tiesnesis Boriss Geimans no šveicieša atvadījies ar vārdiem “Meroni kungs, paldies par sadarbību!”

Valsts apsūdzības uzturētājs tā dēvētajā Lemberga prāvā Aivis Zalužinkis atbildē Neatkarīgajai maldinājis, apgalvojot, ka šā procesa dalībniekiem bijušas “plašas iespējas” pratināt nu jau bijušo arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni.

20. septembra naktī Langstiņos tika noslepkavots zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks. Viņš nogalināts īpaši vardarbīgi, sperot, sitot ar rokām un turpat netālu atrastajiem terases apdares dēļiem.

Viens no Igaunijā pazīstamākajiem advokātiem Aivars Pilvs ir izbrīnīts par Latvijas uzdrīkstēšanos turpināt 1999. gadā aizsāktas krimināllietas iztiesāšanu. Igaunijā nekas tāds nebūtu iedomājams, jo, atbilstoši kaimiņvalsts tiesu praksei, procesam pārsniedzot 5-7 gadu robežu, krimināllieta tiek izbeigta, sarunā ar Neatkarīgo pastāstīja igauņu advokāts.

Šā gada 25. novembrī Aivars Lembergs tiesas sēdē pieteica lūgumu, kurā izklāstīja savu viedokli par faktiem, kuri saistībā ar arestēto mantu atklājušies pēdējā laikā – pēc tam, kad tiesa atcēla no “arestētās mantas glabātāja” bijušo Šveices advokātu Rudolfu Meroni, uzliekot viņam par pienākumu nodot šo mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Ventspils attīstības aģentūras (VAA) četru darbinieku prasība par neizmaksātajām algām ir apmierināma; turpretī prasība uzlikt par pienākumu šo naudu darbiniekiem izmaksāt no VAA konta “Swedbankā”, kurā naudas ir pietiekami - noraidāma, šā gada 27. novembrī sprieda Rīgas pilsētās Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Lai paglābtos no tiesas dusmām, Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktoram Ērikam Ivanovam būtu jāizmanto Latvijā ierastā pašaizsardzības metode – “slimības lapa”, komentējot Rīgas apgabaltiesas reakciju uz amatpersonas centieniem izgaismot problēmas arestētās mantas atgūšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni - sarunā ar Neatkarīgo ironizēja advokāts Jānis Zelmenis.

Krimināllietas materiāliem pievienotā sarakste starp valsts institūcijām liecina, ka Rīgas apgabaltiesa un Ģenerālprokuratūra cenšas norobežoties no atbildības par situāciju, kas atklājusies, kad beidzot kādam bija reāli jāsāk pārņemt t.s. Lemberga krimināllietā arestētā manta no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni. Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), kuru acīmredzot atbalsta arī Iekšlietu ministrija, nevēlas kļūt par grēkāžiem, norādot, ka to rīcībā nav instrumentu, lai pārņemtu arestēto mantu tādā veidā, kā to grib Rudolfs Meroni.

“Ne FID, ne arī tās vadītājas I. Znotiņas kundzes viedoklim nav un nevar būt kāda ietekme uz lietu izskatīšanu tiesā.” Pie šāda slēdziena nonākusi Latvijas tiesnešu biedrības valde, izvērtējot mācību seminārā uzklausītās Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas pamācības. Znotiņa mācīja nepieaicināt FID rosinātajās lietās aizstāvības lieciniekus un nenozīmēt grāmatvedības ekspertīzes.