Valdība pieņēmusi lēmumu jau trīs Covid-19 vakcinācijas kompensācijas lietās, kopumā no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tam atvēlot vairāk nekā 150 000 eiro.
Rudenī onkologi un pacientu organizācijas īpaši pievērš uzmanību vēža skrīningam un agrīnas diagnostikas nozīmei kampaņā, īpaši aicinot sievietes pārbaudīt krūšu veselību.
Tikai nedaudz vairāk par desmit procentiem Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka viņu veselība ir laba. Šis rādītājs Latvijā nekad nav bijis augsts, bet pēdējā gada laikā tas ir samazinājies vēl vairāk. Vairāk nekā 70 procenti iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir kāds kaitīgs ieradums, un šo iedzīvotāju īpatsvars pēdējā gada laikā savukārt palielinājies, liecina t.s. Veselības indeksa pētījums.
Piecos gados būtiski palielinājies inovatīvo medikamentu skaits Latvijā, taču to pieejamība joprojām ir ļoti ierobežota. Ja vēža zāles netiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, pacientiem ir ļoti niecīgas izredzes saņemt tās ārstēšanai.
Lai arī Covid-19 izplatība pašlaik samazinās, epidemiologu prognozes liecina, ka, sākoties rudenim un gripas sezonai, gan Covid-19, gan citi vīrusi var aktivizēties. Tāpēc epidemiologi aicina vakcinēties gan pret Covid-19, gan gripu.
Magnētiskās rezonanses izmeklējums man bija jāgaida četrus mēnešus, pēc rezultāta saņemšanas vēl divarpus mēnešus jāgaida onkologa konsultācija, savu pieredzi atklāj vēža pacients. Uz sonoskopiju otrai krūtij bija jāgaida trīs mēnešus un arī tad tikai par maksu, un tikai apzvanot četras dažādas medicīnas iestādes, tā situāciju raksturo cita vēža paciente.
Lai gan Veselības ministrija uzskata, ka Covid-19 izplatība pašlaik neprasa ieviest būtiskus epidemioloģiskos ierobežojumus slimnīcās vai poliklīnikās, vairākas ārstniecības iestādes, pieaugot Covid-19 saslimstībai, pašas ir sākušas rīkoties, piemēram, noteikušas, ka pacientus apmeklēt drīkst tikai kritiskās situācijās.
Saeima devusi zaļo gaismu izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai veselības aprūpes pieejamību sasaistītu ar deklarēto dzīves vietu. Ja nākamā gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotājam nebūs deklarētas dzīves vietas vai vispār nebūs dzīves vietas Latvijā, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus cilvēks nevarēs saņemt.
Pacientu organizācijas pieprasa valdību un Saeimu noteikt sirds veselību kā absolūtu prioritāti Latvijā, ņemot vērā ļoti augstos saslimstības un mirstības rādītājus ar sirds un asinsvadu slimībām. Dokuments, ko parakstījušas trīsdesmit pacientu organizācijas, aicina līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazināt novēršamo nāvju skaitu par trīsdesmit procentiem, bet veselīgi nodzīvotos mūža gadus palielināt par divdesmit procentiem.
Veselības ministrija, nesagaidot valdības atbalstu, virza izskatīšanai Saeimā Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, piedāvājot pilnībā atteikties no divu grozu sistēmas veselības aprūpē. Ja Saeima nepieņems grozījumus likumā, no nākamā gada saskaņā ar likumu valsts finansētu veselības aprūpi varēs saņemt veselības nodokļa maksātāji un atsevišķas sociālās grupas, kurām veselības aprūpi pilnībā finansēs valsts.
Latvijā ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos ir pieejamas pielāgotās Covid-19 vakcīnas. Saņemt jaunās vakcīnas speciālisti iesaka visai sabiedrībai, taču īpaši uzsver vakcinācijas nozīmi hronisku slimību pacientiem, senioriem, sociālās aprūpes centru iemītniekiem un darbiniekiem, kā arī medicīnas jomā strādājošajiem. Vakcinācija nevienam vairs nav obligāta.
Lieltirgotavu un medicīnas iestāžu noliktavās pašlaik neizlietotas glabājas vairāk nekā viens miljons Covid-19 vakcīnas devu. Tās ir dažādu farmācijas kompāniju ražotas vakcīnas, kuras līdz šim izmantoja gan primārajā vakcinācijā, gan arī vakcinējot iedzīvotājus otro un trešo reizi.
Virkne politisko spēku onkoloģijas jomu priekšvēlēšanu debatēs skaļi sauc par prioritāti, tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū aug skepse par valsts spēju palīdzēt vēža pacientiem. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka cīņā ar vēzi visgrūtākais ir cīņa ar sistēmu.
Rudenī vakcinēšanos pret Covid-19 nopietni apsver tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju – nepilni divdesmit procenti. Izpētot datus, “Neatkarīgā” secina, ka skepse pret vakcinēšanos šajā rudenī nav atkarīga ne no dzimuma, ne vecuma, ne izglītības. Cilvēki nav pārliecināti, ka vakcinācija būs spēcīgs ierocis, lai stātos pretī kārtējam Covid-19 pandēmijas vilnim.
Taupības nolūkos samazināt temperatūru ēku ūdensvadu sistēmā būtu apdraudoši iedzīvotāju veselībai, “Neatkarīgajai” norādīja Slimību profilakses un kontroles centrā. Šī bīstamība saistīta ar leģionāru slimību jeb legionelozi, kas jau vairākus gadus sagādā galvassāpes namu apsaimniekotājiem, mediķiem un iedzīvotājiem.
Sasniedzot pietiekamu vakcinācijas līmeni pret cilvēka papilomas vīrusu, Latvijā vismaz uz pusi varētu samazināt saslimstību ar vairākiem vēža veidiem, uzskata Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis, onkologs – ķirurgs Guntis Ancāns.
Rudenī visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaņem jauna Covid-19 vakcīnas deva, un prioritāri ar vīrusa dabai pielāgotajām vakcīnām ir jāvakcinē riska grupas, secinājuši Imunizācijas valsts padomes eksperti.
Lielākā daļa Latvijas bērnu jau ir pārslimojuši Covid-19, šādu secinājumu ļauj izdarīt Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra pilotpētījumā iegūtie rezultāti.
Gatavojoties šī rudens gripas sezonai, Veselības ministrija paredzējusi iegādāties vairāk nekā simt tūkstošus pretgripas vakcīnu. Valsts apmaksāta vakcīna būs paredzēta riska grupām, bet gadījumā, ja cilvēku vēlme vakcinēties nebūs augsta, vakcīnas varētu piedāvāt arī citiem iedzīvotājiem, kuriem tās pašlaik ir par maksu.
Mūsdienās 95 procentos gadījumu C hepatītu ir iespējams pilnībā izārstēt, un jau vairākus gadus pacientiem Latvijā ir pieejama efektīva terapija, kuru apmaksā valsts, taču ārstēt iespējams tikai tos pacientus, kuri zina savu diagnozi, uzsver Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas viceprezidente Ieva Tolmane.
Mediķu protesta akcija Rīgas centrā šodien pulcējusi vairākus simtus mediķu un veselības aprūpes nozarē strādājošo. “Mēs esam šeit, lai atvērtu acis un ausis valdībai un Saeimai, jo bez cilvēkiem medicīnā nestrādās neviena tehnoloģija,” protesta akcijas dalībniekus uzrunāja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Eiropas Savienībā kopš 2013. gada ir apstiprināta vakcīna pret bakām, un, palielinoties pērtiķu baku izplatībai mūsu reģionā, eksperti ir izvērtējuši un iesaka to izmantot, lai aizsargātu arī pret jauno sērgu.
