Dienvidāfrikā sākas Mandelas piemiņas pasākumi

Desmitiem tūkstošu dienvidafrikāņu un desmitiem pasaules valstu līderu otrdien piedalījušies piemiņas ceremonijā, godinot mūžībā aizgājušo bijušo Dienvidāfrikas prezidentu Nelsonu Mandelu.

Piemiņas pasākumā, kas notika Johannesburgas FNB stadionā un ilga aptuveni četras stundas, uzrunu sacīja arī ASV prezidents Baraks Obama, kas Mandelu nosauca par "vēstures milzi" un pēdējo lielāko 20.gadsimta "atbrīvotāju".

Kā ziņots, Mandela mira pagājušajā ceturtdienā 95 gadu vecumā.

Piemiņas pasākumi ilgs visu nedēļu un noslēgsies ar Mandelas bērēm, kas paredzētas svētdien.

Jau tagad atvadīšanās no Mandelas kļuvusi par lielāko pasaules vareno pulcēšanos pēdējo gadu laikā, un uz to ieradušies vairāk nekā 100 esošo un bijušo valstu un valdību vadītāju.

Sākotnēji bija bažas, ka daļu no publikas, kas vēlēsies iekļūt stadionā, nāksies atraidīt, taču, pateicoties spēcīgajam lietum, stingrajiem drošības pasākumiem, transporta sastrēgumiem un tam, ka otrdiena nav pasludināta par brīvdienu, daļa tribīņu, kurās var satilpt 95 000 cilvēku, palika tukša.

Ceremoniju atklāja ietekmīgais dienvidafrikāņu politiķis un uzņēmējs Sirils Ramafosa, kurš paziņoja, ka Mandelas "ilgais ceļš ir galā, (..) un viņš var beidzot dusēt mierā".

Obamas uzruna tika sveikta ar vētrainām ovācijām. ASV prezidents atzina, ka "grūti ir teikt slavinājumu jebkuram cilvēkam, (..) taču vēl grūtāk ir slavināt vēstures milzi, kas tuvinājis nāciju taisnīgumam".

Viņš norādīja, ka Mandela parādījis pasaulei rīcības un ideju spēku un ka bijis nepieciešams tāds vīrs kā Mandela, lai atbrīvotu ne tikai ieslodzīto, bet arī tā cietumsargu.

"Mēs nekad vairs nepieredzēsim līdzīgos Nelsonam Mandelam. Lai gan es nekad nespēšu līdzināties Mandelam, viņš licis man alkt kļūt par labāku cilvēku," sacīja Obama.

Ceļā uz tribīni ASV prezidents sarokojās ar Kubas prezidentu Raulu Kastro, ko pasaules mediji jau pasludinājuši par bezprecedenta žestu abu naidīgo valstu attiecībās.

Kastro savā uzrunā Mandelu nosauca par cilvēciskās "cieņas un revolucionārās cīņas augstāko simbolu".

Kubas komunistiskais režīms, kuru tolaik vēl vadīja Raula Kastro brālis - Fidels Kastro -, asi kritizēja Dienvidāfrikas aparteīda režīmu, un Mandela tika izrādījis pateicību Havanai par sniegto atbalstu.

ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns savā uzrunā norādīja, ka Mandelas nāve apvieno sevī "bēdas par lielo zaudējumu un varenās dzīves slavinājumu".

"Dienvidāfrika ir zaudējusi varoni, tā zaudējusi tēvu (..). Viņš bija viens no mūsu lielākajiem skolotājiem. Viņš mācīja ar piemēru. Viņš upurēja tik daudz un bija gatavs atdot visu, kas tam bija, brīvības un demokrātijas vārdā," sacīja Bans.

Daudzi ļaudis, neskatoties uz lietu, stundām stāvēja rindās, lai iekļūtu stadionā. Kā no notikumu vietas ziņo britu raidorganizācijas BBC žurnāliste, pūlī valdījusi pacilāta gaisotne. Cilvēki esot dziedājuši un dejojuši. Pašā stadionā notiekošais vairāk esot atgādinājis politisku mītiņu, nevis piemiņas ceremoniju.

Ar ovācijām tika sveikta arī Mandelas atraitne Greisa Mašela, kā arī viņa bijusī dzīvesbiedre Vinnija Madikizela-Mandela.

Savukārt pašreizējais Dienvidāfrikas prezidents Džeikobs Zuma daļā auditorijas izpelnījās nosodošus izsaucienus. Tomēr viņa uzruna tika uzklausīta ar pienācīgu cieņu.

Zuma norādīja, ka Mandela bijis "bezbailīgs brīvības cīnītājs, kas nav ļāvis aparteīda valsts brutalitātei stāties ceļā cīņai par viņa tautas atbrīvošanu".

Viņš paziņoja, ka Savienības ēkas Pretorijā, kur atrodas gan Dienvidāfrikas valdības, gan prezidenta rezidences un kur atvadīšanās laikā tiks novietots bijušā valsts galvas zārks, tiks pārdēvētas par Mandelas amfiteātri.

Ar uzrunām uzstājās arī Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa, Ķīnas viceprezidents Ļi Juaņčao, Namībijas valsts galva Hifikepunje Pohamba un Indijas prezidents Pranabs Muherdžī.

Uz ceremoniju bija ieradušies arī trīs bijušie ASV prezidenti - Džordžs Bušs, Bils Klintons un Džimijs Kārters, Francijas prezidents Fransuā Olands, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, vicepremjers Niks Klegs un opozīcijā esošo leiboristu līderis Eds Milibends, kā arī trīs bijušie britu premjeri - Gordons Brauns, Tonijs Blērs un Džons Meidžors.

Ceremoniju noslēdza Nobela Miera prēmijas laureāts arhibīskaps Dezmonds Tutu, kurš aicināja pūli piecelties, atdodot pēdējo godu aizgājējam.

Svarīgākais