Pagājušais gads eirozonas ekonomikai bijis labāks par iepriekšējo, tiesa, tikai nedaudz labāks, teiks tīmekļa žurnāla "EUObserver" ikgadējā apskatā.
"EUObserver" norāda, ka eirozonai pērn izdevies pārvarēt recesiju, gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādot pieaugumu 0,2% apmērā.
Četras eirozonas valstis - Grieķija, Īrija, Portugāle un Spānija - kas 2013.gada sākumā bija dažādos starptautisko glābšanas programmu posmos, visas uzrādījušas būtiski progresu.
Grieķija, kas ir krīzes vissmagāk skartā eirozonas valsts un kas pēdējos sešos gados atradusies recesijā, šogad to beidzot varētu pārvarēt.
Īrija un Spānija jau pērn atgriezās pie izaugsmes. Īrija jau decembrī noslēdza starptautisko glābšanas programmu, savukārt Spānija tuvojas banku sistēmas stabilizēšanas programmas noslēgumam.
Tajā pat laikā pagājušajā gadā arvien vairāk bija vērojamas pazīmes, ka eirozonas dienvidu daļas valstis arvien vairāk sliecas uz eksportā balstītas ekonomiskās izaugsmes modeļa pārņemšanu.
Eirozonas budžeta deficīts pērn veidojis aptuveni 4%, bet eirozonas ārējās tirdzniecības bilancē ar pārējo pasauli gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēts pārpalikums 109,6 miljardu eiro apmērā, salīdzinot ar 50,2 miljardiem eiro attiecīgajā laika periodā pirms gada.
Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns norāda, ka, neskatoties uz to, ka ekonomiskā izaugsme ir gausa, tā pierāda, ka taupības politika darbojas.
Tomēr, neskatoties uz virkni labo ziņu, pērn bijušas arī vairākas sliktas ziņas, norāda "EUObserver".
Pagājušā gada martā Kipra kļuva par nākamo valsti, kam nepieciešama starptautiskā finanšu palīdzība.
Tajā pat laikā augstā līmenī saglabājas gan bezdarbs, gan valstu parāda līmenis attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.
Arī piekļuve finansējumam valstīs, kur tas visvairāk ir nepieciešams, saglabājas apgrūtinoša.
Tikmēr arī ārējās tirdzniecības pārpalikuma pozitīvajai statistikai ir negatīvā puse, jo pārpalikuma pieaugums galvenokārt skaidrojams nevis ar strauju eksporta izaugsmi, bet gan sarūkošo pieprasījumu.
Pērn arī turpināja palielināties atšķirības starp dažādām eirozonas valstīm. Piemēram, Spānijas, Grieķijas un Portugāles iedzīvotājiem ir piecreiz lielāka iespēja palikt bez darba nekā cilvēkiem Vācijā vai Austrijā.
Par strukturālu problēmu kļūst plašais bezdarbs, kas īpaši nopietna problēma ir jauniešu vidū.
Sagaidāms, ka eirozonas atlabšana turpināsies arī 2014.gadā, norāda "EUObserver", gan paužot viedokli, ka nav gaidāma attikšanās no taupības politikas.