Ungārija centīsies slēgt durvis nelegāļiem
Ungārijas parlamenta pieņemtie grozījumi likumos, kuru mērķis ir ierobežot nelegālo imigrāciju, izraisījuši ANO Augstās bēgļu lietu komisijas (UNHCR) un starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju asu kritiku.
Šīs iestādes ir satrauktas par to, ka Ungārija, kurā šā gada laikā vien aizturēti vairāk nekā 70 000 nelegālo ieceļotāju, tagad pievērs durvis imigrantiem, liela daļa no kuriem labākas dzīves meklējumos alkst doties tālāk uz Rietumeiropas valstīm. Apelējot pie «humānisma un solidaritātes», starptautiskās organizācijas izliekas nemanām, ka Ungārija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kas beidzot sapratusi, ka tās vietā ES ārējo robežu neviens cits nekontrolēs.
«Ungārijai ir nācies saskarties ar lielāko migrantu pieplūdumu vēsturē, to skaits jau par 130% pārsniedz mūsu iespējas,» pirms pirmdien notikušā balsojuma parlamentā sacījis šīs valsts iekšlietu ministrs Šandors Pinters. AP norāda, ka šā gada laikā vien Ungārijā ieradušies aptuveni 72 000 nelegālo ieceļotāju, lielākā daļa no kuriem šķērsojuši Serbijas un Ungārijas robežu. Jau vistuvākajā nākotnē Ungārija cer ierobežot nelegāļu plūsmu, uzbūvējot aptuveni četrus metrus augstu žogu uz robežas. «Ekonomiskos migrantus ir jāaptur uz Ungārijas, tātad arī Eiropas, robežas,» AP citē valdošās partijas Fidesz parlamentārās frakcijas līdera Antala Rogana sacīto. Par to, ka lielākoties runa ir tieši par ekonomiskajiem bēgļiem, kuriem Ungārija nav pietiekami interesants galamērķis, pēc Ungārijas amatpersonu domām, pārliecinoši skaidri liecina fakti – daudzi ieceļotāji pat necenšas sagaidīt, kamēr viņu pieprasījums pēc bēgļu statusa tiks izskatīts, bet nekavējoties dodas Lielbritānijas vai Skandināvijas valstu virzienā, bet vēlāk Ungārijai nereti nākas uzklausīt citu ES valstu pārmetumus un uzņemt migrantus atpakaļ.
Iepriekš Ungārijas ārlietu ministrs Peters Šidžarto stāstījis, ka žoga būvēšana vienlaikus tiks uzsākta aptuveni astoņos vai desmit robežas posmos, kurus visbiežāk izmanto nelegālie ieceļotāji un cilvēku kontrabandisti, kuri pelna ar viņu pārvadāšanu. Būve, kuras celtniecība izmaksās aptuveni desmit miljardus forintu jeb 31 miljonu eiro, varētu būt gatava četru mēnešu laikā. Ungārijas premjera Viktora Orbana kancelejas vadītājs Janošs Lazars paziņojis – šis žogs ir tikai pagaidu variants, jo Ungārija cer, ka «Eiropai jau drīzumā izdosies atrast problēmas risinājumu». Tāpat pirmdien parlaments apstiprinājis grozījumus likumos, kas ļaus noraidīt patvēruma meklētāju pieprasījumus, ja viņi vairāk nekā uz 48 stundām bez atļaujas pametīs savas nomitinājuma vietas, kā arī padarīs stingrāku viņu uzturēšanās kārtību un neļaus bezgalīgi ievilkt patvēruma piešķiršanas procesa izskatīšanu ar dažādu apelāciju palīdzību.
Taču pats būtiskākais ir tas, ka Ungārijas varasiestādes nolēmušas – kopš šā brīža Serbija, Maķedonija, Bulgārija un Grieķija (divas pēdējās, tāpat kā Ungārija, ir ES dalībvalstis) tiks uzskatītas par drošām valstīm, kurās patvēruma meklētājiem nedraud nekādas briesmas.
Spriežot pēc visa, tieši par to ir sašutušas UNHCR un Amnesty International. Pirmā no tām sūrojas, ka «cilvēkiem, kuri bēg no vajāšanas, būs neiespējami atrast starptautisko aizsardzību Ungārijā». Bet Amnesty International savā nule kā izplatītajā ziņojumā par briesmām, kas imigrantiem draud Balkānu reģionā, vilkusi vienlīdzības zīmi starp tiem, kuri bēg no kara vai represijām (un tātad drīkst pretendēt uz politiskā patvēruma saņemšanu), un tiem, kuri bēg no nabadzības – tātad ekonomiskajiem migrantiem, pret kuru ierašanos ES ir pienākums cīnīties ikvienai savienības dalībvalstij. Amnesty International argumentācija, kādēļ Ungārijai būtu jātur atvērtas savas robežas ar ES un Šengenas zonā neietilpstošām valstīm, ir apbrīnojama: «Serbijā un Maķedonijā cilvēkiem ļoti reti tiek piešķirts patvērums – Serbijā pērn apstiprināja tikai desmito daļu patvēruma lūgumu. Tādēļ lielākā daļa patvēruma meklētāju, kurus neapmierina lēnā pieprasījumu izskatīšana, dodas tālāk uz Ungāriju, kur viņu tiesības atkal tiek pārkāptas.» To, ka Ungārijai nemaz nav pienākuma uzņemt šādus bēgļus, organizācija izliekas piemirstam. Tā gan norāda, ka lielākā daļa ieceļotāju ierodas no Sīrijas, Afganistānas, Ēģiptes, Eritrejas, Irākas, Nigērijas, Somālijas, Sudānas un Tunisijas (visas no nosauktajām valstīm gan nav karadarbības zonas), taču noklusē to, ka, lai tiktu līdz Ungārijai, migrantiem jāizbrauc caur vismaz vēl vienu ES dalībvalsti – Grieķiju vai Bulgāriju.
Saskaņā ar Dublinas vienošanās nosacījumiem atbildība par ieceļotājiem jāuzņemas tai ES valstij, kurā migranti ieradušies pirmajā, taču paradoksālā kārtā tieši Briseles tik bieži kritizētā Ungārija šos noteikumus ievēro visstriktāk, par ko tai nākas ciest. «Gandrīz visi no tiem migrantiem, kuri ierodas Ungārijā, ir ieceļojuši caur Grieķiju, taču pirmo reizi reģistrēti vien Ungārijā. Tāpēc arī citas valstis uzskata, ka viņi jāsūta atpakaļ pie mums,» sarunā ar interneta ziņu vietni EurActiv.com skaidrojis Ungārijas vēstnieks Francijā Žoržs Karolī. Diezgan negribīgi, bet šo faktu bijušas spiestas atzīt arī Eiropas Savienības amatpersonas. Migrācijas komisārs Dimitris Avramopuloss solījis, ka Ungārija saņems astoņu miljonu eiro lielu finansējumu, lai varētu uzturēt migrantus, savukārt Eiropas Padomes vadītājs Donalds Tusks izteicies, ka, lemjot par imigrantu sadali starp ES valstīm, noteikti tiks ņemts vērā tas slogs, ko Ungārija jau uzņēmusies.