SVF: Nepieciešams ES plāns par palīdzību Grieķijai

© scanpix.ee

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešajā Grieķijas glābšanas programmā spēs piedalīties vien tad, kad Eiropas Savienības (ES) kreditori būs izstrādājuši skaidru plānu par valsts parādsaistību ilgtspējību, otrdien paziņoja kāda fonda amatpersona.

SVF, kas kopīgi ar Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Centrālo banku (ECB) piedalījās Grieķijas iepriekšējās divās glābšanas programmās, vēlas iegūt papildu informāciju par to, kā pirmdien panāktā vienošanās stabilizēs Grieķijas finansiālo stāvokli īstermiņā un ilgtermiņā.

Tikmēr ES amatpersonas norāda, ka šim plānam, kura ietvaros Grieķijai būs jāīsteno bargas reformas apmaiņā pret aizdevumu uz trīs gadiem līdz 86 miljardu eiro apmērā, būs nepieciešama SVF līdzdalība finansējuma un programmas uzraudzības nodrošināšanā.

Taču SVF vēlas būt pārliecināts, ka ES partneriem ir pārliecinošs plāns, kas nodrošinās Grieķijai iespējas ilgtermiņā atmaksāt savas parādsaistības.

"Eiropas dalībvalstis vēlētos, lai SVF turpina līdzdalību, taču skaidrs, ka tam būs nepieciešama mūsu kritēriju ievērošana," norāda SVF amatpersona, kas vēlējusies saglabāt anonimitāti. "Viens šāds kritērijs ir parādsaistību ilgtspējība, un mums ir jāsaņem vienošanās, kas ir pietiekami daudzpusīga un uzticama."

Vienlaikus viņš starp Atēnām un Eiropas valstu līderiem panākto vienošanos nodēvējis par ne visai konkrētu, jo atsevišķi svarīgi jautājumi nav tikuši pārrunāti.

Nedēļas nogalē ES līderiem prezentētā SVF analīzē tiek prognozēts, ka Grieķija nekad nespēs atgūt pozīcijas, lai atmaksātu savas parādsaistības, ja vien jaunajā programmā netiks īstenoti dramatiski pasākumi parādsaistību sloga samazināšanai.

SVF ierosinājusi trīs iespējas - pagarināt parādsaistību atmaksas termiņus, regulāri Atēnām izmaksāt naudu, lai valsts atmaksātu parādus, vai norakstīt daļu no pašreizējo parādsaistību vērtības.

Pasaulē

Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.

Svarīgākais