Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja otro starptautisko kreditoru pieprasīto reformu daļu, kuru bija nepieciešams apstiprināt, lai valsts saņemtu jaunu glābšanas programmu.
Par reformām nobalsoja vairāk nekā 200 no 300 parlamenta deputātiem, kas ir izteikts vairākums.
Analītiķi uzskata, ka šis balsojums bija pārbaudījums Grieķijas premjerministra Alekša Cipra autoritātei, kura partijā, balsojot par pirmo reformu daļu pagājušajā nedēļā, notika šķelšanās.
Pirmā reformu daļa tādēļ tika pieņemta ar opozīcijas atbalstu. Taču šis balsojums, šķiet, atklāj, ka Cipra pozīcijas ir nostiprinājušās un nav pamata bažām, ka politiskā nestabilitāte varētu novest pie ārkārtas vēlēšanām.
Otrajā likumprojektā ietverta ES direktīva, kas tika pieņemta pēc finanšu krīzes Kiprā 2013.gadā un kura garantē banku noguldījumus līdz 100 000 eiro, kā arī civilo tieslietu reformas, kas paredz paātrināt juridiskos procesus un samazināt to izdevumus.
Grieķijas valdība otrdien paziņoja, ka vēlas noformēt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par trešo glābšanas programmu līdz 20.augustam, kas ir gala termiņš 3,6 miljardu eiro parādsaistību atmaksai Eiropas Centrālajai bankai (ECB).
Pirmdien Grieķija veica parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), ECB un Grieķijas Centrālajai bankai kopumā 6,8 miljardu eiro apmērā.
Šos maksājumus bija iespējams veikt, pateicoties ES Grieķijai piešķirtajam īstermiņa aizdevumam 7,16 miljardu eiro apmērā.
Eirozonas dalībvalstis piedāvājušas Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt līdz pat 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.