Lai gan Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujinieku attiecības ar Irākas Kurdistānas amatpersonām nav uzskatāmas par izcili labām, autonomijas valdība stingri nosodījusi Turcijas veiktos triecienus pa kaujinieku nometnēm. Turklāt tie notikuši laikā, kad autonomijā viesojās ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters, kurš slavēja Irākas kurdu spēkus jeb pešmerga kā paraugu cīņā pret Islāma valsts džihādistiem.
AFP vēsta, ka Irākas Kurdistānas prezidents Masuds Barzani jau sestdien telefonsarunā ar Turcijas premjeru Ahmedu Davutoglu paudis neapmierinātību par notikušajiem triecieniem, norādot, ka domstarpības būtu jārisina sarunu ceļā un «gadiem ilgas sarunas ir labākas par stundu kara». Turcijas veikto militāro operāciju Irākas ziemeļos nosodījis arī Irākas Kurdistānas parlaments. Tajā pašā laikā M. Barzani mudinājis arī PKK kaujiniekus ievērot iepriekš ar Turciju noslēgtās vienošanās. AP atgādina, ka PKK bāzes Irākas Kurdistānā atrodas jau gadiem ilgi, savukārt kaujinieku attiecības ar autonomijas valdību ir mainīgas. Bijuši periodi, kad tās bijušas ļoti saspīlētas, taču beidzamajos gados, kopš spēkā bija PKK un Turcijas valdības noslēgtais pamiers, atkal uzlabojušās.
Irākas Kurdistānas valdība ir viens no ciešākajiem ASV sabiedrotajiem cīņā pret Islāma valsti, un to apliecināja arī pagājušās nedēļas nogalē notikusī E. Kačera vizīte autonomijas galvaspilsētā Erbīlā. Tiekoties ar M. Barzani un citiem Irākas Kurdistānas līderiem, viņš uzsvēris, ka vietējie bruņotie spēki jeb pešmerga demonstrē to, kā būtu jācīnās pret islāmistu radikāļiem no Islāma valsts, kas kontrolē plašas teritorijas Irākā un Sīrijā. AP atgādina, ka pagājušā gada augustā, kad Islāma valsts sāka savu uzvaras gājienu, pešmerga bija vienīgie, kas spēja stāties pretim radikāļiem, un tai faktiski izdevās nosargāt autonomijas robežas. Tiesa, par samērā lielu cenu – tiek lēsts, ka gada laikā bojā gājuši vismaz 1200 kurdu karotāju. Pašlaik Irākas Kurdistānas spēkiem ieročus un munīciju piegādā jau vairāk nekā desmit valstu, kas iesaistījušās ASV vadītajā koalīcija pret Islāma valsti, bet gaisa triecieni pa džihādistiem parasti tiek koordinēti ar pešmerga sauszemes spēku operācijām.
«Pašlaik mēs Irākā jau cenšamies veidot spēkus, kas varētu sasniegt to, ko sasniedza pešmerga, ceram, ka kādreiz tādus būs iespējams izveidot arī Sīrijā,» E. Kačera sacīto citē AFP. Ziņu aģentūra gan norāda, ka Irākas armija joprojām neizrāda lielu interesi aizstāvēt valsti no džihādistiem. M. Barzani nav slēpis, ka šāda nostāja Irākas kurdos izraisa dziļu vilšanos, un pat izteicies, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Irākas Kurdistāna varētu vienpusēji pasludināt neatkarību. Jāatgādina, ka ekonomiskā ziņā šī autonomija jau pašlaik ir faktiski neatkarīga – pateicoties Irākas ziemeļos esošajām naftas atradnēm, kas bija viens no galvenajiem Islāma valsts uzbrukuma mērķiem.