Baltijai pietiks ar astoņiem NATO iznīcinātājiem
Otrdienas vakarā kļuvis zināms, ka ar nākamo mēnesi NATO uz pusi samazinās to lidmašīnu skaitu, kas patrulē Baltijas valstu gaisa telpā. Gan Latvijas, gan Lietuvas aizsardzības ministri gan ir pārliecināti, ka arī ar astoņām lidmašīnām, kas joprojām būs dislocētas lidlaukos Lietuvā un Igaunijā, ir pilnīgi pietiekami misijas veikšanai.
«Sākot ar 1. septembri, Baltijas gaisa telpas uzraudzīšanas misijā būs iesaistītas astoņas NATO lidmašīnas,» sarunā ar AFP sacījis alianses runasvīrs Džejs Dženzens. Viņš atgādinājis, ka pašlaik šādu lidmašīnu ir 16, taču īstas vajadzības pēc tik lieliem militāriem spēkiem neesot. Lai gan Krievijas gaisa kara spēku lidmašīnas joprojām laiku pa laikam pietuvojoties Baltijas valstu gaisa telpai, šīs robežas pārkāpumi beidzamajā laikā neesot fiksēti. Lēmums par lidmašīnu skaita samazināšanu pieņemts, atceroties arī par to, ka nepieciešamības gadījumā lidaparātu skaitu būs iespējams strauji palielināt. Tā tas, piemēram, notika pēc Krievijas uzsāktās agresijas pret Ukrainu, jo līdz tam Baltijas gaisa telpā patrulēja vien četri NATO iznīcinātāji.
Baltijas valstu aizsardzības ministri jau norādījuši, ka NATO lēmums nekādi neapdraud Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošību. «Šobrīd ir svarīgi atcerēties divas būtiskas lietas – pirmkārt, NATO ir jābūt spējai nodrošināt atbilstošu reaģēšanu operacionālai situācijai, un, otrkārt, nepieciešams raudzīties uz situāciju kopumā, kad paralēli NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanai Latvijā tiek izveidots NATO komandvadības štāba elements (NFIU), kā arī mūsu valstī atrodas mūsu ASV sabiedrotie. NATO lēmums par gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm nav mainīts. Nav pamata apšaubīt NATO Eiropas spēku virspavēlnieka vadītās un plānotās gaisa patrulēšanas misijas virs Baltijas valstīm nodrošināšanu,» intervijā ziņu aģentūrai LETA sacījis Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Līdzīgās domās ir arī viņa Lietuvas kolēģis Jozs Olekss, kurš sarunā ar AFP sacījis, ka lidmašīnu skaita samazināšana neatstās negatīvu ietekmi uz reģiona drošību. «Pēdējā laikā gaisa telpas pārkāpumu nav bijis. Tiesa, Krievijas lidmašīnas daudzkārt pavadītas, bet pārkāpumu nav bijis. Paturot to prātā, lēmums ir vērsts uz racionālu resursu izmantošanu,» viņš izteicies. Plānots, ka augusta beigās Šauļos līdzšinējo Norvēģijas pamatkontingentu un tā četrus iznīcinātājus F16 rotācijas kārtībā nomainīs Ungārijas kontingents ar četriem iznīcinātājiem JAS39 Gripen. Patrulēšanas misiju papildinās Vācijas karavīri ar četriem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon, kas būs dislocēti Emari gaisa kara spēku bāzē Igaunijā.