Gan Grieķijas parlaments, gan eirozonas valstu finanšu ministri akceptējuši jauno aizdevuma programmu, kas trīs gadu laikā ļaus Grieķijai saņemt līdz pat 86 miljardiem eiro – uz pirmo šīs summas daļu Atēnas var cerēt jau ceturtdien, kad jāatmaksā kārtējā veco parādu daļa Eiropas Centrālajai bankai.
Pagaidām aizdevuma programmai nav pievienojies Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kas uzstāj, ka daļu parādu Grieķijai vajadzētu norakstīt, taču tam kategoriski nepiekrīt Vācija, kuras parlamentā trešdien gaidāmas niknas debates par aizdevuma programmas apstiprināšanu.
«Es nenožēloju savu lēmumu par kompromisu [ar starptautiskajiem aizdevējiem]. Mēs uzņēmāmies atbildību, nolemjot dzīvot tālāk, nevis izdarīt pašnāvību,» ceturtdien, uzstājoties parlamentā un aicinot balsot par aizdevuma programmu un kreditoru pieprasītajām reformām, paziņoja premjers Aleksis Ciprs. Kā jau bija gaidāms, debates ievilkās līdz pat piektdienas rītam, taču galu galā priekšlikumi tika apstiprināti ar ievērojamu balsu pārsvaru. Tiesa, kā norāda AFP, tam bija nepieciešamas opozīcijā esošo sociālistu un konservatīvo balsis, jo 43 valdošās kreisi radikālo spēku apvienības Syriza deputāti savu premjeru neatbalstīja.
Dumpinieku grupas vadītājs, bijušais enerģētikas ministrs Panaijotis Lafazanis paziņojis, ka A. Cipra valdība atkāpusies no saviem priekšvēlēšanu solījumiem un ignorējusi 5. jūlija referenduma rezultātus. Jāatgādina, ka tajā Grieķijas vēlētāji noraidīja aizdevuma programmas projektu, daudzi kura elementi (turklāt atsevišķi – vēl stingrākā formā) iekļauti tagad parlamenta apstiprinātajā programmā. P. Lafazanis jau paziņojis par nodomu atšķelties no Syriza un veidot kustību, kas stingri iestātos pret finansiālās palīdzības lūgšanu Eiropai un taupības pasākumiem. Laikraksts Kathemirini raksta, ka līdz mēneša beigām parlamentā sagaidāms balsojums par uzticību A. Cipra valdībai un tā rezultāts ir grūti prognozējams. Piektdien valdības priekšlikumu atbalstīja vien 118 Syriza deputātu, bet balsojumā par uzticību nepieciešamas vismaz 120 balsis, un nav zināms, kā rīkosies opozīcija. Tās deputāti, protams, izmantojuši iespēju asi kritizēt A. Cipru par nespēju svarīgos balsojumos nodrošināt stabilu vairākumu un paļaušanos uz opozīcijas balsīm, tomēr socioloģiskās aptaujas liecina, ka ārkārtas vēlēšanās opozīcijai nav uz ko cerēt – tajās itin pārliecinoši uzvarētu A. Cipra vadītais politiskais spēks.
Pēc tam, kad piektdien vienošanos apstiprināja arī Eirogrupa, uzmanības centrā nokļuvis SVF, kas piedalījies abās iepriekšējās Grieķijas glābšanas programmās. Šīs organizācijas vadītāja Kristīna Lagārda atkārtojusi jau iepriekš sacīto – SVF nav pārliecības, ka Grieķija spēs vienlaikus apkalpot savu parādu, realizēt nepieciešamās reformas un izķepuroties no ekonomiskās bedres. Tādēļ SVF ieskatā nepieciešams «nodrošināt parādu ilgtspēju» jeb, vienkārši sakot, daļu Grieķijas parādu norakstīt. Pret šādu ideju kategoriski iebilst Vācija un vairākas citas ES valstis, piemēram, Somija, tomēr SVF vismaz līdz septembrim, kad notiks fonda valdes sēde, atturēsies no iesaistīšanās aizdevuma programmā. Vācijas kanclere Angela Merkele gan ir pārliecināta, ka SVF šajā programmā obligāti jāpiedalās. Reuters norāda, ka tas ir ne tikai tādēļ, lai samazinātu citu aizdevēju ieguldījumu (tiek lēsts, ka SVF varētu Grieķijai piešķirt 16 miljardu eiro lielu kredītu), svarīgāk šajā gadījumā ir tas, ka SVF pazīstams ar savu stingro nostāju, un tā iesaistīšanās programmā palīdzētu pārliecināt finanšu tirgus, ka programma darbosies. No otras puses, neraugoties uz SVF reputāciju, tieši ar šo organizāciju Grieķija jūnija nogalē nenokārtoja savas parādsaistības.
Ir skaidrs, ka līdz trešdienai, kad uz sēdi pulcēsies no atvaļinājuma atsauktie Bundestāga deputāti, SVF pozitīvu lēmumu nebūs pieņēmis, kas apgrūtinās A. Merkeles uzdevumu – pārliecināt savas partijas deputātus pārliecinoši atbalstīt aizdevuma programmu. Deutsche Welle uzsver, ka Bundestāga balsojums, protams, būs pozitīvs, jo Grieķijas glābšanu atbalsta gan valdošajā koalīcijā pārstāvētie sociāldemokrāti, gan opozīcijā esošie zaļie, taču, pēc Bild aplēsēm, līdz pat 120 CDU/CSU deputātu varētu nostāties pret valdību, kas kanclerei būtu ļoti nopietns iekšpolitiskais trieciens.