Grieķijas opozīcija bremzē vēlēšanu izsludināšanu

Iespējams, ka Tautas vienotības līdera Panaijota Lafazaņa un Jaunās demokrātijas vadītāja Evangelosa Meimaraka centieni tomēr izveidot koalīciju ir saistīti ar kādiem priekšvēlēšanu apsvērumiem © Scanpix

Lai gan Grieķijas opozīcijas partiju izredzes izveidot valdošo koalīciju ir ļoti niecīgas, gan labējie centristi no Jaunās demokrātijas, gan no līdzšinējās valdošās apvienības Syriza atšķēlusies grupa Tautas vienotība mēģina izmantot savas konstitūcijā noteiktās tiesības. Līdz ar to vēlēšanas, kas jārīko pēc Alekša Cipra valdības demisijas, visticamāk, tiks izsludinātas 28. augustā un, ļoti iespējams, notiks 20. septembrī. ES amatpersonas mudinājušas grieķus pasteigties, jo politiskās krīzes apstākļos Grieķijai būs ļoti sarežģīti realizēt starptautiskajiem aizdevējiem apsolītās reformas.

Par savu demisiju A. Ciprs paziņoja vēlu ceturtdienas vakarā – neilgi pēc tam, kad kļuva zināms, ka Grieķija saņēmusi pirmo starptautiskā aizdevuma daļu, kas tai bija akūti nepieciešama, lai atmaksātu kredītu Eiropas Centrālajai bankai un stabilizētu banku sistēmu. Kā norāda Reuters, premjera rīcība izskaidrojama vienkārši – pirmkārt, gandrīz trešdaļa apvienības Syriza deputātu balsoja pret starptautiskā aizdevuma programmu un ar to saistītajām reformām, bet, otrkārt, socioloģiskās aptaujas liecina, ka ārkārtas vēlēšanās uzvaru atkal gūs A. Cipra vadītā partija. Pat neraugoties uz to, ka, piekrītot kreditoru prasībām, viņš pārkāpis pirms janvārī notikušajām vēlēšanām dotos solījumus un ignorējis 5. jūlija referendumā pausto grieķu tautas gribu.

Daudzās citās valstīs valdības demisija dotu iespēju nekavējoties izsludināt jaunas vēlēšanas, taču ne Grieķijā. Saskaņā ar valsts konstitūciju piektdien prezidentam Prokopim Pavlopulam nācās piedāvāt mēģināt koalīciju izveidot konservatīvās Jaunās demokrātijas līderim Evangelosam Meimarakim, kura vadītajam politiskajam spēkam ir 76 no 300 deputātu mandātiem. Ja viņš līdz šodienai nebūs spējis izveidot koalīciju, savu iespēju saņems arī tikai piektdien izveidotās Tautas vienotības (25 mandāti) līderis, bijušais enerģētikas ministrs Panaijotis Lafazanis. Un arī viņš nolēmis sev atvēlētās trīs dienas izmantot koalīcijas veidošanai, lai gan P. Lafazaņa vadītas valdības izveidošanas izredzes līdzinās nullei.

«Ir pilnīgi acīm redzami, ka šis parlaments jaunu valdību izveidot nespēs. Un jebkura vilcināšanās draud ar katastrofālām sekām valstij – kā jau es esmu daudzkārt sacījusi, Grexit iespējamība joprojām saglabājas,» sarunā ar Reuters sacījusi sociālistu partijas PASOK līdere Fofi Gennimata. Savu nepacietību pauduši arī ES pārstāvji. Eirogrupas vadītājs, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms, piemēram, mudinājis Grieķiju sarīkot jaunas vēlēšanas «pēc iespējas ātrāk, lai zaudētu tik maz laika, cik vien iespējams». Interesanti, ka arī E. Meimarakis pūliņus tomēr izveidot koalīciju pamatojis ar to, ka Grieķija nedrīkst zaudēt laiku jaunām vēlēšanām, jo pagaidu valdības (par tās vadītāju Grieķijā mēdz apstiprināt vienu no Augstākās tiesas tiesnešiem) pilnvaras ir ļoti ierobežotas un diez vai tā rūpīgi sekos līdzi saistību izpildei. Kā norāda AFP, E. Meimarakis bija licis zināmas cerības uz to, ka koalīciju varētu veidot tie spēki, kuri Grieķijas parlamentā atbalstīja aizdevuma programmu (A. Cipram lojālā Syriza daļa un vairākas opozīcijas partijas), taču demisionējušais premjers nav izrādījis interesi par šādu scenāriju.

Konservatīvais laikraksts Kathimerini vakar atgādinājis, ka jau oktobrī aizdevēji (eirozona un Starptautiskais Valūtas fonds) gatavojušies vērtēt, vai Grieķija pilda noslēgto vienošanos un var pretendēt uz jaunu aizdevuma daļu. «Saistību neizpildīšana draud ar finansējuma apturēšanu, finansiālu sabrukumu un iespējamu izstāšanos no eirozonas, no kā nesen tik tikko izdevās izvairīties,» norāda avīze. Tā atgādina arī par vēl vienu milzīgu problēmu, kuras risināšanai nepieciešams stabilas valdības pilnvērtīgs darbs, – migrantu krīzi. Grieķijas salās atrodas desmitiem tūkstošu nelegālo ieceļotāju no Tuvajiem Austrumiem, bet sestdien un svētdien vairāk nekā 2000 ieceļotāju jau paspējuši iekļūt Maķedonijas teritorijā – robežsargi un policija, kas sākotnēji mēģināja viņus neielaist, nav vēlējušies pielietot spēku pret nelegālajiem robežpārkāpējiem, un pašlaik viņi caur Serbiju dodas Ungārijas virzienā.



Pasaulē

89 gadu vecumā piektdien no dzīves aizgājusi angļu kino un teātra aktrise Megija Smita, kas savu pirmo Oskaru saņēma vēl 1969.gadā, bet 21.gadsimtā iemantoja jaunus fanus ar lomām Harija Potera kino sāgā un seriālā "Downton Abbey" ("Dauntonas abatija").

Svarīgākais